Tagad manā rīcībā ir arī ritenis. Tāds melns, oldskūlīgs un izskatās, ka baigi foršs. Heijā, vasara! Un paldies (aiz-)devējam, kas vakar sagādāja bezgala mīļu pārsteigumu.

Mīlestība...
esot tad, kad tu otram spēj pasniegt milzīgu dāvanu - spēju būt viņam pašam. Un saprast - kas ir viņš pats. Caur vidi, attiecībām, uzticēšanos, un visu pārējo. Caur ikdienu.
Tā vismaz es šodien sapratu.

Sirkei :*

Un vēl ir tā, ir tā, ir tā.... ka patiesībā neko daudz jau negribās teikt. Ir tas viss iekšā un uz āru izskrien tikai daži vārdi, burtu salikumi, kuriem skaņa piedod mazāku svaru nekā tad, kad viņi ir vēl apkārt skraidošas domas veidolā.