Bruģis un veigls cigarešu aromāts. jazz band, kas lēnām viens pēc otra savācas uz mazās skatuves. Iesākumā trio (kontrabass, bungas, trompete), pēc brīža jau piebiedrojas saksofonists, vēl pēc laiciņa - taustiņnieks. Viegla kluba atmosfēra starp Hipotēku banku un Doma baznīcu, skaņas, kas pāriet transā un no transa pa laikam kāda klausītāja audiālajā orgasmā. Nepiedienīgi vārdi jazam, es zinu.

Miers pārņem. Un mūziķu (pēc programmiņas - RG 4TET) pārākuma apziņa - nespēlē jau viņi masām, bet visai šaurai publikai, kas, cerams, saprot. Un es kā garāmgājējs - mierīgs garāmgājējs, kurš piemeta dupsi uz trotuāra. Un laimīgi smaidīja vēl kādu stundu pēc tam.

Tā uzturēties flegmātiskā kafejnīcā, lēni grimt dūmakā un sūkt kokteili,
ļauties džezam un piedzimt mazākam,
daļu sevis atstājot tur, mūzikā,
sajust cilvēkus uz skatuvītes un blakus -
mans radošais miers.