Samulsums mijas ar prieku.
Par šodienu:

1) ar saprātu saprotot, cik bezjēdzīgi tas ir, bet ar jūtām sajūtot mazās negācijiņas, kas skrubina. Pārsteigums par sevi, ka man tādas ir - cilvēciskā greizsirdība, bailes un pārējais. Lūdzu pietāti pret šo atzīšanos. Citiem ir ok, bet sev atzīties... njā. Šīs mazās lietiņas, sīkumi, kas tik bieži truacē komunicēties. Un mani neizpildītie mājasdarbi - tikt no tā vaļā. [Hm, kāpēc neizpildītie?:)]

2) par dziesmu svētkiem - pūļa transs un tirpiņas pār kauliem, un tik ierastā cilvēku vērošana. Nepatika pret pūli kā vienību mijas ar spēku, ko dod dziesma. Blakus skatītājos stāvēja pusaudži krutās brillēs un firmas drēbītes un pilnā balsī dziedāja līdzi Saule.Pērkons.Daugava, tai brīdī likās - jā, ar latviešiem viss ir kārtībā. Nepazudīs.

Sanopietnojušās, drūmas sejas apkārt, bez izteiksmes... Ierēdnieciski nopietnas. Tā vien gribas kādu podu nogāz!!! ;) Hik... drīkst? Bail, ka nesapratīs..

Ceļot un rakstīt.