zii
zii
..::
December 2011
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Back June 28th, 2005 Forward

Gribetos izslegt savu zem-jostasvietu. Sāpe - maza, bet irdziiga. Majas vismaz ir kompis, var nebesiities pussedus guljot, ka nav ko dariit.
---------------------------------------------
Pieziimes par pedejaam 2 dienaam:
* Stradinjos uznjemshanaa pirmais jautajums - Kur jus stradajat, kada amataa. - Bljin, vai tad nevajadzetu noskaidrot, kas pie velna man saap?
* 2 stundu vazashanaas no vienas nodaljas uz otru, dubultaa veiktas apskates, kamer beidzot ķirurģiskajā uzstāda diagnozi - aklās zarnas iekaisums, nepieciešama tūlītēja operācija. Thnx god, Im not pregnant!
* Smaidīgs, mierīgs ķirurgs - apbrinojami jauks, mierīgi tiek galā ar mana tēva vēlmi pakonsultēties ar vēl 50 dakteriem-slakteriem.
* Palāta - kaimiņos dzeltenā tante, kas jau gandrīz mēnesi slimnīcā ar retu slimību, tada jauka sirmmāmiņa, ja vien vislaiku nerunātu pati sava nodabā... Par to, ka dēliņam sestdien izlaidums, ka piecīši kokos neaug un ka mājās tāda veca gotiņa...
* Mammas stresiņš pirms operācijas, mans miers un dažas baiļu piles uz operāciju galda guļot - neomulīgi. Pamošanās pēc narkozes - drudzis un divainas sajūtas - kāpēc kājas piesietas? Ņičo ņepomņu. Mamma esot naktī vēl runājusi ar mani palātā.
* Sāpīgs pirmdienas rīts ar pretsāpju šprici. Bāc, kas tā par caurulīti ar galu manā vēderā, un kas tas par asiņano šķidrumu no manis tek???
* Visu dien noguļu un vakarā secinu - hehē, jāpaguļ vairāk pa slimnīcām, tik daudz cilvēku izdomā atnākt ciemos!!! Žēl tikai, ka persikus nedrīkst ēst... Mīļumu nevar sazvanīt. Āaaa, tā gribās kaut sms ieraudzīt. Brālis vēl esot pateicis, lai nezvanot un netraucējot slimnīcā. Bū. Vēl pusdivadsmitos naktī nekāda signāla.
* Otrā dienā jau mājās. Mīļums piezvanīja!!!!!!! Jepiii!!!

REZUMĒ: Sāpīgi, pastaigāt knapi, un šī vēl bija pati vieglākā operācija nodaļā... Njāa... Atceros dzelteno tanti, kas tur guļ jau mēnesi un vaimanā, abas tantes ar izoperēto vairogdziedzeri, pretīgo šķidrum-atsūknētāj-caurulīti, un meitenīti, kurai šobrīd ņem ārā virsnieres, un viņas raudošo mammīti. Un smaidīgo ķirurgu. Dīvaina ikdiena. Un mans vieglums it kā nevietā. Ar visu pietāti pret pārējiem.

Back June 28th, 2005 Forward