Dzīvoja reiz maza meitenīte. Gāja tā meitenīte pa trotuāru pēlēcieniem vien, un - kad tavu prieku! - ieraudzīja 2 santīmu monētu pie kājām. Spoža! Pieliecās meitenīte, lai paceltu - īsie svārciņi noplīvoja vien.

Tā prieks par sauli tika novērsts monētai, kurā spēlējās saules burvīgais staru atspulgs...

Prieks, kur tu rodies...

Interesanti - vai dāvana iegūst lielāku vērtību ja ir pašradīta? => citāteju vecu žurn. pielikumu: "..uz šiem Ziemassvētkeim ~10% latvijas iedz. ņēmuši patēriņa kredītu". Hmm - it kā skaisti, naudiņas apgrozās, bankas attīstās, cilvēki priecīgi, ka var lielākas dāvanas nopirkt.. (Vairums attiecīgi - sajusties vairāk mīlēti vai pierādīt, ka vairāk mīl..heh...)
Nesen spriedām, ka Z-sv vajadzētu reizi divos gados, lai pietiek vairāk laika sailgoties pēc viņiem. Bet no otra viedokļa - veikaliem zsv ir lielākais peļņas laiks. Ehh... jautājums par prioritātēm.

Tūlīt ar savu vismīļāko kafijkrūzi ar pienu, nutellu un saritināšos pie sevis ar omas jaunības vēstulēm... Jauka dāvana šim vakaram. Skaistu noskaņu arī visiem pārējiem!