3. Februāris 2011

• kaut kā tomēr
• 3.2.11 12:49
• jocīgi. visu laiku drusku iesmīkņāju, iekrekšķēju par to M.F. gadījumu. he, skat, re kā, sevi "nodzīvoja". bet šodien, kad izlasīju Ir to, kas tur bija saraxtīts, kaut kā pielaidās tas man arī drusku tuvāk. un aizdomājos es par trauslumu un vārību. par to vai tik neesam kļuvuši fiziski daudz nepanesīgāki. pēdējā laikā apkārt tuvu un tālu zinu gadījumus par lielām veselība problēmām. par organismiem, kas nav spējīgi panest. gerontoloģijas pētījumu liecina, ka novecošanas ilgtspēja statistiski palielinās, tomēr, šķiet, arī ātru un letālu saslimstību iespējamība kļūst arvien biežāka (tie paši vēži). jauki ir dzīvot un domāt, ka pateicoties biomedicīnai esam uzveikuši viduslaiku 30 gadu nāves cenzu, tomēr vai veicot rūpīgākus pētījumu korelācija starp it kā pagarināto mūža ilgumu un pēkšņiem un ātriem nāves gadījumiem salīdzinoši agrā vecumā proporcionāli neizrādītos tajā pašā viduslaiku līmenī? interesanti tomēr būtu uzzināt, cik evolūcijas šķērsgriezumā iespējams, ka nieka 600-700 gadu laikā ar cilvēka ķermeni ģenētiski notikušas vai nenotikušas radikālas pārmaiņas.
• iekaplētsiekaplēt