26. Novembris 2007

• nāves jaunais tēls
• 26.11.07 15:44
• šonakt sapnī pavisam skaidri redzēju nāvi. tagad es zinu, kā tā izskatās. tātad, viss norisinājās uz netīras, peļķainas ieleles, kaut kur pilsētas nomalē, kuru no abām pusēm ieskāva lielākoties vienstāvu padomju laiku ģimenes savrupmājas. mēs visi (nespēju precizēt, kas tieši, bet visi) stāvējām uz ielas pretī kādam no namiem, kurā, kā visiem bija zināms reiz dzīvoja un nu, tik tikko viņā saulē bija devusies kāda vecāka gadagājuma radiniece. (realitātē gan viņa jau ir mirusi). te pēkšņi, kā jau tas sapņos mēdz notikt ar tādu kā flašu nomainījās kadrs un parādījās nāve - divās personās. tas bija kaut kas tiešām pretīgs. principā no skata it kā nekas īpašs, bet emocionālais lādiņš, ko izstaroja tēls radīja neomulības sajūtu vēl igi pēc pamošanās. vizuāli būtne atgādināja musulmaņu sievieti melnā burkā, tikai tajā vietā, kur parasti paveras izteiksmīgas tumsnējas liktenīgās sievietes acis, rēgojās divi mirdzoši, kaķacīm līdzīgi pusapļi. varētu pat tekt zilizaļi luminiscējoši caurumi. kā es to zinu, a, tā, ka minētā nāve, pirms došanās aizgājējas namā, pagrieza galvu un pār plecu paskatījās uz mums. neaizmirstams skatiens. manu interesi piesaistīja vēl kāds notikuma pavērsiens, otra nāve, kamēr pirmā atskatījās uz mums un devās namā, izspēlējot galveno lomu, jau bija devusies uz priekšu pa ielu un klusi ieslīdēja kāda attālāka nama iebraucamajā ceļā. es tikai paspēju nodomāt. nu, lūk, atkal kāda stunda būs situsi.
  upd. aizmirsu piebilst, ka tēli, protams, pārvietojās vieglā slīdējumā, vismaz 10cm virs zemes.
• iekaplētsiekaplēt