27. Janvāris 2006

• pie operas no sliedēm noskrien tramvajs
• 27.1.06 14:41
• Kā zināms, trešdien, 18. janvārī, pie Operas no sliedēm noskrēja tramvajs.
  Lūk, ko par šo neoficiāli izsakoties TTP darbinieki.
  
  27 gadus vecais Vitolds nebrauca ar tramvaju pirmo dienu. Ja gribam būt
  precīzi, tad ceturto. Bet ne jau dienas, mēneši vai gadi noteica tramvaja
  vadītāja māku vai nemāku tikt galā ar rumaku kas skrēja pa dzelzs taku.
  Vitolds savu darbiņu pieprata. Jau mācību laikā puisis instruktoriem palika
  atmiņā ar savu virtuozitāti, vecais Andža pat nosauca Vitoldu par "tramvaja
  vadīšanas Paganīni". Proti, Vitolds brauca ātri, pagriezienos nemēdza
  samazināt ātrumu, mācēja eleganti ripināt pāri sarkanajam un braukšana
  dzērumā nebija nekāds šķērslis jauneklim visai veikli nokārtot tramvaja
  tiesības. Ļaunas mēles gan melsa, ka iekārtoties darbā un nokārtot visas ar
  to saistītās formalitātes palīdzējis kāds Jānis Birks, taču neviens to
  nopietni pierē nenjēma un Vitolds jau ceturto dienu ripināja savu spēkratu
  pa Rīgu. Pirmajā dienā Vitolds pierādīja visam tramvaja parka kolektīvam,
  ka braukšana ar ātrumu 96km/h nav nekāds mīts bet realitāte. Pusdienas
  pārtraukumā depo ar skaļu signālu ienesās 7. maršruta tramvajs, lai arī
  zīme uz vārtiem norādīja, ka pārvietoties pa šo teritoriju nevar ar ātrumu,
  kas pārsniedz 5km/h. Vitolds braši brauca ar 65, tieši pirms angāra sāka
  bremzēt un apstājās pie otrajām durvīm aptuveni 5 cm attālumā
  Apkopēja Gaļina, kas daudz savā dzīvee bija redzējusi un pat sēdējusi
  Gestapo moku kambaros, redzot šo triku spēja tikai izdvest - "Ņih..a sebe"
  un steidzaas paklačot konduktorītei Mildai par jauno gurķi - "Sliš, Milda
  a etot pridurok, nu Vitold, štob on zdoh, počti snjos na..j angar, pakazal
  mņe fakucis i iščo kinul akurok na chista vimitij pol".
  Mildai kaut kā bija pie pakaļas tas viss, jo nākamais brauciens bija
  paredzēts tieši ar Vitoldu un savu viedokli viņa gribēja paust tikai tuvāk
  iepazīstoties ar jauno vadītāju.
  Pēc brauciena Milda devās uz tuvāko baznīcu un nolika svecīti pie Dievmātes
  kaajaam. Ausīs joprojām skanēja dažas Vitolda atziņas - "Skaidrā brauc
  tikai bezmugurkaulainas būtnes", "Kurš teica, ka pa sarkano nedriikst?",
  "Es to mierīgi izdarīšu", "Pasaki, lai tie idiņi salonā beidz spiegt", bet
  visvairāk viņu no šīsdienas biedēja frāze "Skaties, kā es māku". Milda sāka
  dzert un turējās darbā tikai tāpēc, ka trūka konduktoru, turklāt pat kunga
  prātā viņa vienmēr smaidīja un kontrolēja situāciju tramvajā.
  Liktenīgs Vitoldam izrādījās brauciens gar Nacionālo operu. Jāsaka, ka
  puisis īsti pie vainas nebija, jo priekša braucošā tramvaja vadītājs pie
  tirgus parādīja viņam spogulī mēli un uzsmaidīja. Vitolds bija nolēmis
  atstāt viņu kaunā un apdzīt. Aizvēris durvis, mūsu varonis iespieda pedāli
  grīdā. Salonā atskanēja bļāvieni. Pie šiem mīkstmiešiem Vitolds bija
  pieradis. Normāli paņēmis līkumu braucot uz labās puses riteņiem, Vitolds
  palūdza mikrofonā, lai piever žaunas un skaļāk uzstellēja savu mīļāko grupu
  "Canibal Corpse". Tramvajs devās pakaļ uzvarai...
  Priekšā braucošā tramvaja vadītājs atkāra žokli kad ieraudzīja no
  aizmugures nesamies 7. numura tramvaju. Viņš nupat bija pārbraucis 13.
  janvāra ielu pie mirgojošas dzeltenās gaismas un neticēja, spogulī ieraugām
  vēl vienu tramvaju no aizmugures. Neticēja šim skatam arī Modris, kurš jau
  33 gadus vadīja taksometru un lai ko, bet nu tramvaju nesamies uz sarkano
  nebija gaidījis redzēt. Trīcošām rokām viņš apturēja savu mašīnu pie "Forum
  Cinemas", piegāja pie kino kasēm un pasūtīja sev bifšteku ar olu. Meitene
  pie lodziņa tā apjuka, ka iedeva divas biļetes uz vakara seansu, pieteica,
  ka šovakar viņa ir brīva un naudu nevajag. Modrim gan bija pie kājas, jo
  viņš tāpat bija nobriedis piedzerties.
  Bet ko tad Vitolds? Juzdams, ka nelietis mūk, viņš sāka braukt vēl ātrāk un
  jau pie pagrieziena uz Barona ielu bija panācis savu oponentu. Tagad atlika
  tikai pārkārtoties uz otrām sliedēm un tad pārlekt atpakaļ uz savējām.
  Diemžēl šis manevrs īsti neizdevās. Vai pie tā bija vainīgs "Piparmētru
  liķieris", ko Vitolds strēba jau otrās sutkas vai negulētā nakts, vai
  panikā kviecošie pasažieri, tā īsti uzzināt neizdevās.
  Vitolds būtu ticis vismaz avīžu pirmajās lapās, taču puisis no LETAS, kas
  iemūžināja tramvaju braucot pa Operas skvēriņu, mutantiskās sejas tramvaja
  otrajā vagonā un Vitolda bezbailīgo skatienu, diemžēl aizrāvies sāka
  fotografēt arī kriminālo elementu pārrunas, turklāt diviem no viņiem sāka
  uzbāzties ar jautājumiem un lūgumu kopīgi nofotografēties. Protams, ka
  atbildes vietā viņš saņēma pa seju, tēvišķu padomu nebāzties svešās lietās
  un lūgumu iebāzt filmiņu sev attiecīgajā vietā. Tā kā fotogrāfs izņemot
  pirkstu neko tajā vietā bāzis nebija, tad protama lieta, ka viņš atteicās,
  tāpēc vīri ādas jakās to izdarīja paši.
• iekaplētsiekaplēt