6. Janvāris 2006

• Vai varat pateikt kur mēs dzīvojam?
• 6.1.06 11:42
• Pagājušajā naktī bija nelaimes gadījums – dega un pilnībā izdega dzīvoklis M. Kempes ielas 11 mājas (kuras 4. stāvā dzīvo mana ģimene) 8. stāvā. Par cēloņiem neko nezinu, par postījumiem arī ne, un tas nav manas vēstules temats. Šie stāsts ir par to, ka pa logu bija spiesti izlēkt (no 8. stāva) Pieci! cilvēki, kuru starpā bija trīs bērni. Trīs no šiem ļaudīm nositās, divi tika aizvesti uz slimnīcu. Protams, nekādu kāpņu, batutu, vai citu kritienu novērsošu vai slāpējošu iekārtu Latvijas ugunsdzēšanas un „glābšanas” dienestam nav.
  
  Es vienkārši gribu uzdot jautājumu Iekšlietu ministram, Ministru prezidentam, Prezidentei, Policijas, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu priekšniekiem, kas tā ir par valsti, kurā dzīvojam un kurā bērna dzīvība ir mazākā vērtē par sabojātu hidranta pieslēgumu, vai citu tehniku.
  
  Kas tad manis minētajiem iekšlietu dienestiem ir primārais – apdzēst liesmas un glābt pēc iespējas vairāk krāmu (ar to es domāju visu, sākot no drēbēm un beidzot ar divpadsmit stāvu namu), vai izglābt kaut vienu vēl glābjamu dzīvību?
  
  Diemžēl pagājušā nakts parādīja, ka svarīgākais ir pirmais.
  
  Situācija bija sekojoša: ugunsdzēsējs sēdēja „dzērves” grozā un visu laiku bļaustījās, ka nav ūdens. Zem logiem uz asfalta gulēja divi līķi – pieauguši vīrietis un sieviete. Tad logā parādījās bērns. Visi to redzēja un sauca, lai kāds taču viņu noceļ. Rezultātā tas nenotika: ugunsdzēsējs gaidīja ūdeni, policisti skatījās un bērns nolēca. Var jau būt, ka tas izklausās normāli, bet tad vajadzētu uzņemt un tiražēt pārdošanai, plaši reklamējot masu mēdijos, dokumentālas videofilmas ar db stereo skaņu, kura attēlotu to skatu un skaņu, kas rodas cilvēka ķermenim no astotā stāva krītot, atsitoties pret asfaltu, un, skatīties šo filmu pirms gulētiešanas nervu nomierināšanai.
  
  Mūsu valstī ir ārkārtīgi daudz nevajadzīgas izrādīšanās NATO samits, Hokeja čempionāts, ko mēs neesam spējīgi tehniski un, galvenais, finansiāli bez grandioziem zaudējumiem nodrošināt. Varbūt, ka tieši pagājušās nakts traģēdija ir tā, ko Briselei un Starptautiskajai Hokeja Federācijai būtu jāzina, pirms ielaižas darīšanās ar SUPERVALSTI LATVIJU? Iedomājieties, ja, nedod Dievs kaut kas tāds notiek šo pasākumu laikā, tad pilnīgi ir iespējams, ka Latvijas ugunsdzēsējiem nebūs ūdens, un, pirmām kārtām tiks glābta miljonus vērtā Latvijas Hokeja halle un iekārtas. Kas par to, ka kādi pāris tūkstoši cilvēku aizies bojā?
  
  Es savus uzskatus par mūsu valsti, tās dienestiem un valdību gandrīz būtu pateicis, ja nebūtu vēl viena sīkuma. Visu ugunsgrēka laiku uz asfalta mētājās divu cilvēku līķi, kuriem no degošā dzīvokļa meta virsu visādu drazu. Līķus ar plēvēm apsedza tikai pašās beigās un novāca tad, kad ugunsdzēsēji jau bija prom. Nu ko, tie jau ir tikai līķi (tiesa pusstundu atpakaļ tie bija dzīvi cilvēki)... Lūk, tā, mēs neesam spējīgi cienīt pat mirušos!
  
  Es ļoti ceru, ka šo in formāciju, jau papildinātu ar faktiem, kuri man nav zināmi, jūs publicēsiet. (uz autortiesībām nepretendēju)
  
  Ar cieņu
  
  Andrejs Vanags,
  
  kuram pēc visa tā ir kauns par savu pilsonību.
  
  
  P.S. Pēc manā rīcībā esošām ziņām, bojāgājusī ģimene bija kurlmēmi cilvēki.
• iekaplētsiekaplēt