Friends

About Friends

pretty pretīgs pretargumentsNov. 24th, 2014 @ 11:10 am
[info]neoplasm
nedēļas nogale noritēja mats matā, kā bija plānots. chicken quesedillas izdevās lieliskas un guakamole bija pirmšķirīga, pat draudziņa izvēlīgais kursabiedriņš piebāztiem vaigiem elsa un slavēja. tad izgājām uz vēlo seansu trešās bada spēles nostīties, kuras šodien jau esmu aizmirsusi un izdzēsusi no savas atmiņkartes. pēc tam hujārījām sestos hīrojus, draudziņa kursabiedrsu ievilkām tiktāl, ka nebija spējīgs ātrāk par 2iem naktī mūsu apartamentus pamest. paši nospēlējām līdz kādiem 6:00 rītā. nākamā dienā uzvarēju visus poļus mortal kombatā un draudziņu arī, tādējādi visiem puikām darot nebeidzamu kaunu. poļi aizskrēja mājās raudādami [īstenībā smiedami, jo savilkušies] un mēs varējām nodoties tam, kas patiesi svarīgs - sesto hīroju močīšanai. no regrets. 

quesedillas un mans baltais akapulkō sērfertūristu tēkrekls, kuru astrīda man atveda un smējās, ka es jau tādu nekad nenēsātu, haha, well, joke's on you, nēsāju šo kreklu caurām dienām vien, šaj's dienās kaut kā tematiski koinsaido ar aktualitātēm - meksikā plosās pizģec, par ko vienlaikus prieks un žēl, tb apsveicami, ka cilvēki saceļās pret visu to korupciju un netaisnību, bet žēl, ka viņus sit. un es netieku vaļā no tumšām domām un redzu sliktus sapņus. man ir grūti izskaidrot, kādā tieši sarežģītā matemātiskā attiecībā stāv manas fatālistiskās eksistenciālās skumjas ar globālajiem ģeopolitiskajiem un ekonōmiskajiem besīgumiem, bet man ir aizdomas, ka viņi viens otru vairo. tas gan drīzāk ir kaut kāds nostalžī lietuvēns, kas man pieķēries pēdējā laikā, jo visu laiku saasināti izjūtu savu konstanto tuvošanos nākotnes malai, itkā es tai varētu pārkrist pāri kā bortam, un nepamet tās dumjās skumjas par pagājību. es ļoti priecājos par savu pagātni, man tur ir gan reti riebīga čerņa, gan emocionāli salūti un es tam raibumam esmu gājusi cauri itkā muļķīgā iedomā, ka es tam visam vēl kādreiz varēšu pieskarties [zinu taču, ka nevarēšu]. es, protams, varu atkal nodzīt matus, sagaidīt saulainu vasaras dienu un apsēsties uz tām trepēm ar smēķi zobos un miegt acis saulē, bet es vairs nekad nenonākšu tajā laika un telpas krustpunktā, tikai tā lētā imitācijā. un es vairs nekad nebūšu tik pārliecināta par savas nākotnes noteiktību kā toreiz, tajā brīdī. mana dzīve aizgāja pilnīgi diametrāli pretējās sliedēs un, jēziņ, kur labi, ka tā. bet reku tad arī ir tā bēda un mierinājums vienlaikus - tev nekas nav jāpiedzīvo divreiz. iešu šodien uz austrumbrāļu rajōnu meklēt [un pirkt] hennu. hennas smarža arī mani kaut kur aiznesīs un būs atkal vienam atmiņu kambarim duris vaļā.
Jūtos: let's move to trash!
Klausos:: Hindi Zahra - Set Me Free

merry no-pants-day!Nov. 22nd, 2014 @ 12:39 pm
[info]neoplasm
grupai tranzīts totāli bija taisnība, kad ralfiņš dziedāja, ka visam jābūt līdzsvarā, aiz tam tad man ir gan labas, gan sliktas ziņas. sliktās ir tādas, ka pērkot taluonus z-svētku saulainajam atvaļinājumam, man neienāca prātā, ka vissarežģītāk būs nokļūt no manas muhosranskas uz birmingemu nevis no jūkejas uz kontinentu. 25.decembrī, izrādās, nav neviena paša vilciena vai autobuša uz birmingemas lidostu, prikaļi? mkēj, brauksim ar taksi tad jau, jo paši nestūrējam un neviena stūrējoša draudziņa, kam varētu mūs uzticēt laicīgi kaut kur nogādāt, arī nava. toties labās ziņas ir tādas, ka meklējot mums jumtu virs galvas malagā un rokoties cauri visai tai huiņai, atradās tomēr arī viens dimantiņš. mums uz pieci dienām būs pašiem savs dzīvoklis, e.g. no-pants-day errday, kas nemaksā pat pilnas 200 mārciņas. tagad vēl tikai jāizdomā, kā tā prātīgāk iepakot mūsu skeitamdēļus, jo lidojumā no portō uz londōnu, kāds ļoti laipni atļāvās mums nopizģīt foršo siksnu, ar kuru mēs dēļus toreiz sasprādzējām. un jāmeklē atkal smōlprints par oversized luggage, jo cik lidsabiedrību, tik tikumu. un tad jau viss, lokam zeķes, gludinam peldekostīmes un gūglējam, kā spāniski ir 'potenta zālīte'.

tirgū noskōroju vislielāko avokādō, kādu jelkad esmu redzējusi, černobiļas lolojums gatavais, bet izrādās, ka no jamaikas. principā nopirku, lai pārnestu mājās un paņirgtu kopā ar draudziņu. bet nu jau esam ņirguši savas dienas trejas un jātais' kaut kas no viņa augšā. šodien tātad chicken quesedillas ar guakamoli un salsu un skābo krējumu. draudziņam laikam kursabiedrs šodien nāk ciemos, kas nozīmē, ka ejam uz kīnō un pēc tam hujārījam mortal combat un heroes VI uz projektōra līdz spēku izsīkumam.


Jūtos: priecīgi knosos
Klausos:: Toy - It's Been So Long

Nov. 21st, 2014 @ 11:04 pm
[info]vikings
Es jau neko, bet ja uz jahtas sakopšanu netiek, jo jāvergo, bet ciba nah pilna ar rakstiem, tad nedaudz nīgrums. Tad vēl Zimbabve cēlā rīko gastropārtiju, tas labi, daži priecājas par sniegu un par viskādām jaukām ziemas izpausmēm, mako kunkst par vīriešdienas nesveikumiem, kaučgan vīrieši kau nekunkst. Ai, man viss labi, lasu Bernāra Klavela romānus.

the z word is comingNov. 21st, 2014 @ 01:11 pm
[info]neoplasm
man jau bija aizdomas, ka man ir kaut kāds supersievietes potenciāls, līdz šim gan to jutu tikai ar pakausi, bet aizvakar redzēju savas superspējas pielietojamies praksē. līdz iziešanai uz darbu man bija atlikušas vien 10 minūtes, bet atcerējos, ka kādam taču ir jāpietūcī ledusskapis pills un draudziņš tas nebūs, tamdēļ rikšiem vien notecēju uz veikalu, piekrāmēju pilnu grozu, izskenējos uz vella paraušanu pie pašapkalpošanās kases, pārskrēju mājās, izpakoju ķeseles, pabaroju mincīšus un gatava startam uz darbu biju vien 8 minūtēs, prikaļi? un vēl darbā biju tā zolīdi, 5 minūtes ātrāk. vakardien operēju stipri līdzīgā režīmā un kamēr draudziņam dirsā pažars skolas sakarā, tamēr es ar vienu roku taisu pusdienas un ar otru drukāju draudziņam mājasdarbu juniversitātei [tas nebija pakalpojums vai izpalīdzēšana, es pati biju vainīga, ka viņš to nav paspējis izdarīt, jo nedēļas nogalēs es kā mincītis izplājos viņam uz klaviatūras un pieprasu belly rubs un non-stop geimošanu]. un ta' vēl pa virsu sameklēju tomēr mums tos atvaļinājuma taluonus - puķovka uz malagu mums kabatā. šodien, ka' jau tāds man tas ritms iegājies, es skriešu uz darbu pēc paraksta uz vienas cedeles, uz banku prasīt jaunu karti, uz veikalu pēc kafijas un elektrības un tad vēl jāšmorē un jāmazgā šis un tas. paralēli vēl jāsamaklē kāds lēts kaktiņš malagā, galnais, lai ir kāds ķisens un tekošs ūdens, vēlams tekošs ne no griestiem. tam visam pa vidu es vēl pamanos salīdzinoši normāli izskatīties [pēc manis pašas standartiem, haha, tricked you], jo vakar aizgāju pie friziera, kas nebija darīts kopš augusta. principā šobrīd neliekas, ka ir kaut kas, ko es nespētu izdarīt.

un šīrīta novērojums par cibu - visi bļaun par to, kā visi citi bļaun par foršo sniegu. bet cibā par foršo cibu manā freidlistē "bļaun" tikai viens cibiņš un tas pats zem atslēgas :)) secinājums - vairāk par sniegu vidējam cibiņam riebjas tikai biedrs, kam sniegs neriebjas.
Jūtos: onwards and upwards!
Klausos:: Radiohead - No Surprises [pielipusi kā traka]

Nov. 21st, 2014 @ 12:27 pm
[info]elina
Kapučjakā izstaigāju Rīgu. Vēl silts. Zābaki gan jāmet laukā - visas kājas žļurkst.
Pīķis gandrīz no laimes noģība, kad satikās ar pirmo sniegu.

Gangster's Paradise Nov. 20th, 2014 @ 01:45 pm
[info]elina
Tomēr patīkama sajūta sevi mazliet piespiest paveikt sen neizdarītus darbus - aiznest attīstīt filmiņas, pie viena iztīrīt matricu, noslaucīt trepes, beidzot aiziet uz veikalu, piezvanīt apsaimniekotājam. Citādāk jau kādu laiku neko negribās. Ļoti viegli iegrimt siltā migā. Rīt būs sniegs, tad - vispār. Neko nevarēs izdarīt, neko!
Klausos:: http://youtu.be/N6voHeEa3ig

femme fekaleNov. 19th, 2014 @ 02:20 pm
[info]neoplasm
nezinu, čo za huiņa, bet instagrammās mani pasākušas piedraugot viskādas maukas. un i mean literally kaut kādas silikōnpupu beibes, kuras pieticīgās vešiņās un puspavērtām mutēm mani aicina spiest uz linkiem un iesaistīties virtuālā inķimā. ēm, dārgās palaistuves, vai esat pārliecinātas, ka esmu mērķauditōrija dročīšanai uz jūsu dekoltejām? please, stop. instagramma laikam padomāja long and hard and tad ieteica man iečekot šādu nesaprotamu dzīvības formu [cilvēks ponijs?]. nēnu, ok, mājienu sapratu, instagramma man vienkārši iesaka notievēt, jo šis male bimbō ir treneris. cool cool. starp citu, feisbuķis un ciba šonedēļ šēro šo rakstu par gateroseksuāļiem. izgāšnedēļ ar vienu tādu taisni iepazinos nekur citur kā taisni taj' botoksa klīnikā. lōģiski. viņš arī ir persōnīgais treneris, ar bārdu un stilīgu fričeni un rūtainā flanelī, uzrotītām džinsenēm un zābaciņos. un viņa vidējais klients ir piesarkusi čiepiņa, kas viņa klātbūtnē pēkšņi sāk runāt nenormāli augstā tonī, raustīt valodu un ķiķina foking ultraskaņu, pati savām acīm redzēju un dzirdēju :)) savā ziņā dzimumu vienlīdzība ir sasniegta, pastieties tās instagrammas kaut vai - arī mēs, dāmas, esam normālas seksistu cūkas. alsō, kamēr rosetta bija aizņemta piezemējoties uz komētas un nabaga matt taylor atrāvās no feministēm par savu "pornīgo" kreklu, kima kardašjāna tikmēr visiem rādīja savu dibenu un pret to feministēm nekas laikam nebija iebilstams, jo tāds kimai darbs, she's just a hard working mama, mhm. matt taylor tikmēr ir tikai kaut kāds foking zinātnieķels, how dare he?! skatījos to viģiku, kur viņš tik pazemots un nožēlas pilns raud un publiski atvainojas, un domāju, cik briesmīgi, ka runāts tiek par kaut kādu kreklu, kad šis cilvēks ir sasniedzis, iespējams, augstāko punktu savā dzīvē un karjerā, izveicis izrāvienu zinātnē, un mums taču jāskatās tur augšā nevis te lejā uz svešiem krekliem un dibeniem.

bet par cik mēs joprojām skatamies šepat uz leju, tad še jums mani svaigākie pirkumi - draudziņam silts trippy džempis, man šausmīgi jauki longdžoņi un čučamšorti [except, tā ir parasta puikubikse, bet tie ir mazsvarīgi sīkumi] :))

Jūtos: mkēj
Klausos:: Ducktails - Letter Of Intent

density in my pants reaching abnormal levels, houston, we need back-up!Nov. 17th, 2014 @ 11:51 am
[info]neoplasm
esmu noskatījusies gan gravity, gan interstellar un man, pēdu manu lielu pēdu, nepatika ne viena, ne otra. ar visu manu eternally expanding mīlestību pret kosmosu un sci-fi, abas filmas bija neredzēti sierīgi holivudas mēsli. ar draudziņu ņirdzām, ka vispār zajebis, ka visos speisšipos gaisa temperatūra ir tieši tik augsta, lai sandra buloka varētu nullgravitātē tusēt apakšveļā. un itkā nepietiktu ar to, ka runa ir par speismisijām, kas pats par sevi jau ir lielisks stāsts, nē, tur vienmēr vajag iepīt kaut kādus mirušus bērnus un sarežģītas ģimeniskas attiecības, once again too much cheese, hollywood. kosmosu paskatīties gan bija jauki, bet tas arī viss. skatījāmies viģiku ar sauli, kas mūs noveda pie kaut kādām eksistenciālām pārdomām un es laikam pirmoreiz mūžā atļāvos skaļi atzīt, ka jā, es gribētu dzīvot mūžīgi. ja man dzīvē vispār ir kāds dzinulis, tad tā ir mana nebeidzamā ziņkārība un nāve mani biedē aiz tam, ka tad es vairs nespēšu zināt, jo mana apziņa būs zudusi un tā ir mana vienīgā valūta. un jā, 7 minūtes garš viģiks jūtūbē manī izraisīja krietni lielāku gūzmu pārdomu nekā 2 holivudas kasesgrāvēji, kas grauj ne tikai kases, bet arī manu ilūziju paliekas par tukšo butafōrisko holivudu.

toties sāku skatīties twin peaks. pagaidām ļoti ļoti patīk, lai arī viss ir pārāk perfekts. ir arī flešbeki uz bērnību, kad nespēju to serjāli skatīties, jo pārņēma neizskaidrojamas bailes. visa mana ģimene skatījās, though, un tagad saprotu, kāpēc māsīcai tolaik bija šitāda fričene :)) čiepiņas tvinpīkā nudien ir skaistas [bija skaistas tb, laiks un botokss dara savu]. un par cik 20 gadi jau apritējuši un viens modes cikls noslēdzies, visi serjālī izskatās arī diezgan stilīgi tērpti. un šitas linča mīlulītis no blue velvet mani tik ļoti krīpo ārā, jēziņ, laikam būšu atradusi to atmiņu kripatiņu, kas manī ieprogrammējusi nepatiku pret vīriešiem uzvalkos hahā.
Jūtos: +
Klausos:: Splashh - All I Wanna Do [zomg, kā pielipusi]

par ko man maksāNov. 15th, 2014 @ 12:01 pm
[info]neoplasm
noslēdzies vēl viens 2 dienu gigs notingemā, šoreiz vienā klīnikā. kontigents arī šaj' vietā bija lielisks. otrajā stāvā pieejami botoksa špricēšanas pakalpojumi, līdz ar ko uzgaidāmā telpa brīžiem pierāpo pilna visādu kundzīšu, kas naivi cer noķert jaunību aiz astes. dažas izskatījās labi, tiešām nevarēja pateikt, ka sejai želejas pildījums. pieļauju arī, ka valiums dara savu un sejai ir tāds svētlaimīgs gaišums. bet dažām dāmām gan bija jau galīgas gumijas sejas, you ain't foolin' nobody, tas izskatās ne tikai slikti, bet arī kaut kādā mērā nožēlojami un gribējās viņas sūtīt stāvu augstāk pie psihoterapeites. pie tās, protams, arī nāca dažādu dīvainības pakāpju cilvēki. noteikums, kuru bija svarīgi ievērot, ir nekad viņas pacientiem nejautāt, kā viņiem iet. neaizmirstiet, ka mēs te par jūkeju runājam, kur "how are you?" un "are you alright?" ir parastā čau vietā, par laimi es viņus atpazinu vēl pirms sarunas uzsākšanas, tā ka neviens aiz bēdām manā klātbūtnē nesaļima [kā tas esot gadījies iepriekš]. vakardien pie acuārstes bija atbraukusi viena paralimpiskā čempiōne. izskatījās, ka viņai ir tikai viegli attīstības traucējumi un kurlums. bet bija ļoti grūti komunicēt, jo, izrādās, es pati ļoti daudz paļaujos uz cilvēku sejām sarunas laikā [kas izskaidro tel.sarunu besīgumu], tamdēļ man bija grūti saprast viņas nekustīgo muti. viņai bija līdzi tēvs, kurš vispār neko neatviegloja, godīgi sakot, bet tikai gāja viņai pa priekšu un visiem bļāva, ka "viņa jūs nedzird, viņa ir kurla". un es viņam vairākas reizes saku, ka jā, okej, es saprotu, bet vai viņa nevēlas tēju vai kafiju. man likās, ka viņš tur ir, lai viņai palīdzētu nevis totālas izolācijas nodrošināšanai, boy, was i wrong.

pusstundu pirms darbadienas beigām skaicka ievēlās priekšnieks ar sievu. viņi tur fōnā burbuļoja un es tomēr nenovaldījos un pajautāju, no kurienes tā sieva ira. izrādās, no san diego, kur es vienureiz lieliski pavadīju laiku. tad mēs abas mazdrusku atplaukām, jo man vairs nebija jārunā stulbajā britu akcentā [cik nu man tāds vispār ira, darbā cenšos imitēt imitāciju, savādāk mani nesaprot] un varējām patarkšēt amerikāniski. priekšnieks skatījās uz mani, kā uz normālu šizō, kam persōnības dalīšanās. draudziņš gan saka, ka es vienkārši strādāju par emulātōru [un es viņam piekrītu] :))
Jūtos: :)
Klausos:: Cocteau Twins - Essence

Nov. 13th, 2014 @ 09:25 am
[info]elina
Cibā ir ļoti daudz foršu ļaužu (tāpēc es nekad neesmu pat iedomājusies par dzēšanos). Bez vecajiem, labajiem un interesantajiem, te ir arī tādi cibiņi, kas dzīvo ārzemēs. Tos man ļoti patīk lasīt. Regulāri dokumentēta (ne)pielāgošanās citām sabiedrībām. Bauda sekot līdzi!
Klausos:: http://youtu.be/ov9xZowT7Ts

sorry is the hardest word, unless you're english, eltonNov. 12th, 2014 @ 09:25 am
[info]neoplasm
nu re, viens pagaiddarbiņš nolikts uz lāpstiņām. tas bija 3 dienu gigs notingemā vienā milzīgā med.un zin.kompleksā, kur visādi dakteri dakterē un baltos ķitelīšos tērpti jaunieši laboratōrijās cilā krāsainas mēģenes. dienas misēklis bija tāds, ka neielaidu namā vienu IT džeku. viņš bija atnācis čiņīt laptopu visgalnākā priekšnieka asistentei, bet, par cik atteicās dot man sava vārda un nezināja pat asistentes uzvārda, tad es sāku uz viņu pavisam aizdomīgi skatīties un palūdzu iet, no kurienes nācis. un ieteicu sarunāt ar asistenti oficiālu randiņu konkrētā kaut kādā laikā, kad viņa vispār ir darbā. vēlāk viņš ļoti aizvainoti bija savā atskaitē raportējis, ka darbiņš nav padarīts, jo neesot varējis tikt man garām [tagad iedomājieties mani tādu resnu resnu:))]. es, protams, priekšniecei ļoti atvainojos, jo tā laikam cilvēki šādās situācijās dara, bet patiesībā man šausmīgi nāca smiekli. es viņa vietā būtu tikusi sev garām ar aptuveni 2 telefōnzvanu [max] palīdzību. un vispār social colour coding vārdā turpmāk staigātu ar folija cepurīti galvā, lai visiem uzreiz skaidrs, ar ko ir darīšana, jo amagād, vārds un uzvārds ir konfidenciāla informācija, halp, apzog, izvaro! man neviens beigu beigās neko nepārmeta, jo tas med.komplekss ir milzīgs un drošība ir ļoti augstā līmenī, tā ka dabūju pat on the back un paldies, ka nelaižu iekšā visādus idejōtus. pusdienlaikā aizgāju uz viņu bufeti, kur pasniedz vistu ar quite literally roltōnu un frī kartupeļus, tas bija tik pretīgi, ka ēdot bija jālasa ciba, lai novērstu skatienu no ciešanām, kas mani sagaida uz šķīvja. aiz muguras pie galda sēdēja viens tāds jautrs bariņš, kur viens no viņiem runāja muļķības par stīvenu frāju un par zivīm [there's no such thing as fish]. noturējos un nebāzos sarunā, man tomēr bija pārtraukums, kad bez sirdsapziņas pārmetumiem beidzot varēju ne ar vienu nerunāt. runātājs, starp citu, bija jaunais cilvēks ar rudiem matiem, kas sniedzas līdz viņa dibuā un tādu pašu milzīgi garu rudu bārdu, kas sapīta bizē. peoplespotting reception darbā vispār ir pirmšķirīgs nudien :))

bijušais londōnas priekšnieks man feisbuķī atsūtījis friend request'u. uzreiz aizrakstīju izbijušajiem kolēgām, ka haha, džeki, baigi labais joks, you got me there for a second, uz ko saņēmu atbildi, ka nē, tas tiešām ir priekšnieks nevis viņi, un ka viņi paši arī saņēmuši šādus draudzīgus piedāvājumus. resnajai princesei laikam aptrūcies draugu [so ronery]. then again, ja nu bezdarbs galīgi piegriežas, moš varu pa blatu stāties žīdmasōnos un noslaukt krējumiņa kaut kādiem nebūt ziedojumiem, kļūt par misionāri un strādāt [lasi: atpūsties] karībsalās or smth lol.
Jūtos: ok
Klausos:: man apkārt izmētāti guļoši mincīši, kāda vēl mūzika :))

Nov. 11th, 2014 @ 09:48 am
[info]elina
jūs, piemēram, nodarbojaties ar labdarību (mērķtiecīga un plānota līdzekļu vai citu resursu ziedošana kādiem sabiedriska labuma mērķiem)?
Top of Page Powered by Sviesta Ciba