Friends

About Friends

if you love me, prove it financially © [info]brittanyJul. 25th, 2014 @ 01:57 pm
[info]neoplasm
izgāju no sava getō un smukajā rajōna daļā iekšā un uzskrēju ļoti jaukam krodziņam the squirrel vārdā. brokastīs tiku pie kafijas, salātiem ar fish cakes un ķiplokmaizītēm ar sieru. izplājos lielā klubkrēslā pie loga, bija mierīgi un klusi, jo nevienas dvēseles, līdz ienāca ārā sēdošā baltā lēdija, kas nogāja man ļoti tuvu garām un nopētīja manu šķīvi. pēc brīža ienāca patīkams melnādains vīrietis un viesmīlim teica, ka viņa sieva [baltā lēdija tātad] ēdīšot whatever this girl is having, norādot uz manu badīgo, piestumto seju. pavāre no virtuves atkliedza, ka nekā nebij', es esot tikusi pie viņu vispēdējākajiem fiškeikiem, un tad viņi tur ņēmās ālēties un man pārmest, paspēlēju līdzi un profūzi atvainojos par viņu izčakarētajām brokastīm. un tad tas vīrietis vairs ne reizi man nevarēja mierīgi paiet garām un visu laiku jokojās un izteica man visādas pārmetošas piezīmes. pie cita galdiņa pie loga sēdēja vīrietis, kas lēnītēm malkoja sarkanvīnu un izskatījās pēc pļēgura un dīkdieņa. kad viesmīlis man nedeva šķiltavas un piedāvāja tās aizņemties no tā pārīša, es uz brīdi iedomājos, ka principā varu arī paciesties un pa ceļam uz mājām noskōrot kaut kur jaunas. bet pļēgurdīkdienis ļoti laipni piedāvāja savus sērkociņus. piegāju pateikties un paņemt sēriņus un ievēroju, ka viņš vispār drīzāk izskatās pēc bomža. mājupceļā sāka šausmīgi gāzt un zibeņot, un es visam piedevām, protams, drusku apmaldījos. dabūju savas brokastis to go, jo tās porcijas tur ir tādu 3 maltīšu izmēra, score:)

vakardien ar [info]brittany pabijām krodziņā pie prostitūtu kapiem. jēziņ, kur lieliska viņiem tur kūpinātā forele ar mārrutkiem! atkal palikām pēdējās, bet pēdējo nepabeigto vīnu mums jaunkundzes ļoti laipni pārlēja pudelē ar korķīti. sēdējām pie tiem kapiem, noslēdzām vakaru un rajōna cilvēkos radījām visādas nepamatotas aizdomas:))


Jūtos: slinks
Klausos:: No Doubt - Don't Speak

(es vienkārši sailgojos pēc negaisa)Jul. 24th, 2014 @ 06:30 pm
[info]elina
Mans vismīļākais negaiss bija daudzus gadus atpakaļ - 1995.gada 22.jūlijā. Datumu var atrast, jo tā bija diena, kad Rundāles pilij norāva jumtu. Un es biju turpat blakus pilij, pārsimts metrus tālāk - lasījām akmeņus no zemes celiņa, lai varētu uztaisīt kārtīgu grants ceļu, kurš vestu uz mājām. Man bija deviņi gadi. Atceros, kā palika tumšs, sacēlās vējš, kā smiltis nesās sejā un krusttēvs bļāva, lai slēpjamies zem traktora. Un viss palika melns. Un man uz brīdi likās - es esmu Dorotija Kanzasā (jo tikko biju lasījusi burvja no Oza zemes Sprīdīšizdotās grāmatas). Aizvēru acis un mēģināju ieelpot. Vējš bija tik liels, ka īsti nesanāca (apmēram tāpat, kad mēģina elpot izbāžot galvu pa braucošas mašīnas logu). Dziļa, bet patīkama panika.
Gatavība.
Klausos:: http://youtu.be/zIV1WzKxN5o

freefallin'Jul. 24th, 2014 @ 10:04 am
[info]neoplasm
karoč, viss, punkts, basta, no darba aiziets. un aiziets ar neplānotu un negaidītu pompu, es jums teikšu. priekšnieks referenci ne tikai apstiprināja, bet uzfrišināja un parakstīja, un tad piedūdoja pilnas ausis par to, kur neaizvietojama un lieliska esmu bijusi visu šo laiku un reku dāvanas, viņa mazais dēls palīdzējis izvēlēties [portugālē khh] un iesaiņot. un tad vēl kaudze kartiņu un mīļš jēpasts no priekšnieka sievas [biju iesilusi no prosekō un ceru, ka neatbildēju pārlieku familiāri, principā jau fuck it, es viņus vairs nekad neredzēšu, jēj]. priekšnieks kartiņā atļāvies tādu vaļību kā iezīmēt bēdīgu raudošu ģīmīti. un grandmeistara vārdā piešķirt man zeltainu bļembu [ordeni? lol]. viņa krusttēvs ar krustmāti nezināmu iemeslu dēļ bija visā šitajā teijāterī klāt, atbraukuši ciemos no meksikas, un filmēja ar savu ajpēdu un es tur stāvu ar tām puķēm un man nav, ko teikt. vai drīzāk viss mans sākamais ir cenzējams un vispār čo za hujņā. es taču visu to netīro kuhņu zinu, kam man viss šitais teātris ar puķēm un svinīgām uzrunām, kā mani aizlaiž jūriņā. teicu paldies, bet nevajag mani šitā izvadīt, neesu jau beigta. vispār bija awkward, jo tas viss ir muļķības. pamāju ar rociņu un čau. kolēģi pēc tam mani nolaupīja un ieveda kaut kādā mazā pagraba kabūzīti, kur tiku pratināta. pēc tam pratinātāja teica, ka nu viss, jāved mani uz moku kambari, pabīdīja grāmatplauktu pie sienas un ieveda mūs pavisam mīlīgā bāriņā. viss tāds prohibition laiku stilistikā ieturēts, sajutos kā iekš boardwalk empire. iztarkšējāmies par visu ko dīvainu, paēdām un padzērām, šodien jāturpina tādā pašā garā. pretī prostitūtu kapiem tur tāds mazs krodziņš, kur dod ēst un dzert. ja ir gribēšan', varat atnākt uz mani pēdējoreiz pastīties, kurš nu te londōnās var būt tāds gribētājs.

sūdzējos draudziņam, ka viss, ko es gribu darīt, ir vārtīties ķisenos un skatīties serjāļus un lielo kīnō un ta' pa nakti hujārīt ar skeitu skatīties zvaigznes, bet nedēļas nogale būs smaga. un es visu izdarīšu, es zinu, es visu pati, visu sakrāmēšu, aizvedīšu, pacelšu, nonesīšu, aizstiepšu, uznesīšu un viss būs done, bet man vajag to momentu, kad var piesēst, atvilkt elpu un savākt domas. uz ko draudziņš prasa "ko tu 6dien gribi brokastīs?". karoč viss būs:))
Jūtos: organizējos uzvarai
Klausos:: Tame Impala - Solitude Is Bliss

the world is my oyster cardJul. 23rd, 2014 @ 10:36 am
[info]neoplasm
esmu diezgan pārgurusi, lai gan visa huiņa vēl tikai priekšā. šodien pēdējā darbadiena. pa ceļam uz banku un tad darbu garastāvokli uzlaboja pāris londōnisku epizōžu. skrienot cauri tūbiņapieturai no viena vilciena uz otru, redzēju sievieti īsā sarkanā kleitiņā un pliku dibenu. kleitiņas biezais apkašslānis bija ierāvies viņas strinegenēs un dibuā sedza tikai pavisam caurspīdīgais kleitas virsslānis. visi gāja garām un priecīgi ķiķināja. jaunkundze drošvien domāja yeah, i got it, baby. apsvēru, vai nevajadzētu viņai tap tap uz pleca un apskaidrot situāciju, bet izsverot pros and cons nolēmu, ka viņai varbūt aiztaupīsies tālāks embarrassment's, bet kas ir viena cilvēka ciešanas pret tik daudzām smaidīgām sejām? otrs rīta prieks bija traks bomzis, kas nāca pretī un runāja ar garāmbraucošajām mašīnām you should give me that nice car, i can drive, yeah, that blue or maybe that orange one, haha utt. ieskrēju bankā, pēc tam nobraucu vienu pieču līdz darbam un tas bomzis atkal man nāca pretī. principā būtu varējusi tātad iet kājām, jo bomzis pie mana darba bija ātrāk nekā es:))

pēdējā darbadiena. kad parokas caur papīrgrēdu gada slāņiem, atklājas visādi sen kā pazuduši norakstīti papīri, neizdarīti darbi, dead deadlines un viss tāds. bet tas nekas, jo mums ir papīpsmalcinātājs, kurš neizturēja pat rīta cēlienu un aizrijās, bet man šodien viņam ir lieli plāni, turies, draudziņ. vakar priekšnieks mēģināja pa kluso no manis miegt kolēģim ar aci un kaut ko tur čukstēties kamēr es virtuvē, bet es jau neesmu nekāda vakarējā. pēc pratināšānas kolēģis razkoļījās, ka man draudot kartiņa, puķes un šampis [priekšnieks šarmē un šarmē, bet nekas viņam, nabagam, nesanāk]. saruna went smth like this:
- what chamagne should we get you?
- i want a nice prosecco.
- and what flowers do you like?
- no flowers, make it 2 proseccos.
- so we're drinking at work tomorrow?:D
- what do you mean by we? i am!
Jūtos: papīri, PAPĪRI evrivēr!!:O
Klausos::

the widow syndromeJul. 21st, 2014 @ 12:27 pm
[info]neoplasm
draudziņš atbrauca paciemoties pēdējoreiz londōnās, jo mana pēdējā nedēļas nogale še. pīpējām pie haļavnā portobellō kīnō 6dien un brīnījāmies, kur daudz bomžu un nariku var satilpt vienā mazā rajōna pleķītī. man pa priekšu vienubrīd gāja sieviete netīrā kleitā ar kaut kādiem krāsainiem pleķiem uz dibena, sasistām vēnainām zili lillā kājām, sen atpakaļ balinātu un speķainu matu ērkuli un ēē vintedž somiņu [droška no miskastes nevis no vintedža]. nevarējām to pop-up kīnō atrast, jo likās, ka esam vienkārši iekāpuši kaut kādā miskastē - visādi bomži tirgoja uz zemes sasortētus atkritumus, nu tur vecas tupeles un elektrōtehniku, bet nu tādā stāvoklī, ka to noteikti pirktu tikai citi bomži. aizlīdām aiz kaut kādas sētas un ielavījāmies telpā zem tilta, kurai trūka vienas sienas. gar pārējām sienām sakrautas kaut kādas grēdas ar krāsām un celtniecības materiāliem, telpai viducī zaļi ādas krēsli un milzonīgs ekrāns, bijām atraduši pareizi beigu beigās. sākās ar bomzīgu krievu sci-fi, kas bija jauks savā lētumā. tad vēl visādas filmas par bērniem no nabadzīgiem reģiōniem un viņu prieku un ciešanām. to, kas par gaiļu cīņām puerto rikō, es neskatījos, jo dzīvnieku nogalināšana for entertainment man liekas.. es pat nekomentēšu. tā tradīciju turpināšana aiz inerces man liekas absurda, bet kaut kā jau tā asinskāre, acīmredzot, cilvēkam jāapmierina [sarkasms]. ļoti patika šī un vēl viena, par kuru draudziņš teica, ka visi interneti viņu jau sen redzējuši, bet es, protams, nevaru atrast [tā bija par smokošu astronautu, ievainotu karavīru, slīkstošu zvejnieku un neizlēmīgu teicēju, kurš patiesībā runā par pirmo skūpstu]. bez bomžiem uz kīnō bija atnākušas arī 2 dāmas, kas starp filmām ļoti skaļi runāja par viena drauga jauno sievu un seksa daudzumu ar iepriekšējo sievu un viņas grūtniecībām un tamlīdzīgi. pēc tam šausmīgi piestūmāmies ļoti garšīgā mazā itāļu ēstūzī, kur, protams, bija arī kaudze itāļu un kārtējoreiz konstatējām, ka tā mentalitāte ir besīga un rada ļoti nogurdinošu vistukūts atmosfēru. ir biznesa plāns atvērt latviešu restūzi, kurā tev dod ēst tikai tad, kad tu proties aizvērties un sēdēt klusu, kā arī galdiņiem būtu sienas, lai nebūtu jāskatās un jāklausās savos rados un draugos vai pie citiem galdiņiem sēdošos un var netraucēti baudīt savus pelēkos zirņus ar speķi vai sklandrausi vai vārītās cūkupupas. es, starp citu, tādas izgāšnedēļ sev pagatavoju ar skābo krējumu un secināju, ka principā esmu diezgan viegli uzturams dzīvnieks.

vēl es esmu sākusi skatīties house of cards, kurš pēc true detective izraisītās modžō saplakšanas beidzot ir manī atgriezis interesi pret citiem serjāļiem. pēc true detective man bija zudusi cerība vēl jelkad izbaudīt kādu seriālu tik ļoti, viss likās slikts un nesmuks. piemēram, hanibāla kvalitāte likās vienkārši aizvainojoša un es briefly atgriezos pie multenēm un izlasīju 2 grāmatas [un skumji vilku šinedas nothing compares to you gūglējot bildes ar harelsōnu un makkonohiju]. now i'm back on t[c]rack.
Jūtos: saguris
Klausos:: Blur - Tender

Jul. 18th, 2014 @ 12:41 am
[info]vikings
Ļoti vēlos, lai patiešām notiek labas lietas. Nevis lidmašīnas notriektas un salauzti cilvēku likteņi.

i will assist the shit out of youJul. 17th, 2014 @ 11:44 am
[info]neoplasm
jūtos tā kā centrifūgā, dzīve uzņem apgriezienus. šorīt gandrīz netiku uz darbu, jo iestrēgu draudzenes dzīvoklī, kur pieskatu mincīti. tā viena durvju slēdzene negribēja padoties ne sitama, atslēga ieklemmēja un nevarēju atslēgt. jau domāju tūlīt raušu vaļā logu un lai tie celtnieki pagalmā mani glābj, bet tad es ar savu vecuma demenci un paranoju iedomājos visus šī scenārija iespējamos nepatīkamos pagriezienus, paglaudīju mincīti un turpināju čakarēties ap slēdzeni pati. beigās izdevās iebukņīt [ar dibuā] durvei kādā stratēģiskā punktā un slēdzene padevās [this door is clearly male]. tad es, savukārt, atklāju, ka ārā šodien būs drusku zem +30 grādiem un man nav ziniet kā tieši? padušu zieķes un saulesbriļļu - tieši 2 saulainu un karstu dienu nepieciešamāko atribūtu. braucot ar tūbiņu atcerējos, ka mana vilcienlīnija līdz decembrim nepietur mana darba pieturā un man pa ceļam jāpārsēžas. pārsēžoties, iesēdos vilcienā, kurš brauca kā rīstoties un beigās apstājās vienu pieču pirms manējās, lai paziņotu, ka, dārgie pasažieri, tālāk ejiet paši. un es gāju arī. pa ceļam man piepisās nenormāli resns un smirdīgs bomzis ar 2 suņiem. skrienot uz darbu, kuru nu jau kavēju kādas 40 minūtes, nolēmu, ka nekas nenotiks, ja ieiešu veikalā paņemt kādu brokasti, jo no saules, dehidrācijas un bada sāku galvā izjust nepatīkamu spiedienu. iztramdīju netīšam vienu bulku nodaļas darbinieku, jo manai bulkai vajadzēja maisiņa, a kur maisiņi? un viņš man saka "reku" un izvelk veselu rulli nē, bet divus no plauktiņa taisni mana degungala pašā galā. sāku smieties un visa tāda "pardon, acis mājās aizmirsu, es ārkārtīgi atvainojos par trobeli, pardon vēlvienreiz", uz ko viņš hihī hahā un šķīrāmies kā draugi. pie kasēm atklājās, ka kases gandrīz nemaz nestrādā un pie tām pašapkalpošanās kasēm, kas vēl tā kā strādā, bet knapi velk dzīvibu, ir piesūkušās vecas tantiņas un angliski nesaprotošas aziātu meitenes, līdz ar ko lietotas kases netiek, zato aizņemtas ir ārkārtīgi, rinda tikmēr gaida ziemassvētkus. pie biroja atklāju, ka izdegusi spuldzīte un neko neredzu, tamdēļ n-tās birojdurves slēdzenes vaļā dabūju uz tausti. īsāk sakot, pizdohen rīts. pārsteidzošākais ir frustrācijas neesamība. padzēru kafiju, izgāju cauri no kāda mistiska pārpilnības raga sabirušajiem ēpastiem [mans ēpasts vienkārši ražo hipertekstu], atklāju, ka priekšnieks ir gana debīls, lai nezinātu, ka birojā 2 dienas neviena nav bijis [kam, bļeģ, šis uzņēmums pieder, zaķīt - tev vai man?], jo, acīmredzot, nav spējīgs no 3 darbiniekm atņemt 3 darbiniekus un nonākt pie rezultāta, kas ir 0 [nulle darbinieku birojā, pārbaudiet uz kalkulātōra, Jūsu Korpulence nedataisītā]. visādi citādi - esmu atradusi zen, viss labi un lieliski.

aj un vakardien internacionālajā vilcienstacijā redzēju skrejošu sievieti, nu tādu pāri čēesnt, bet zem pieēsnt, ļoti oranžu un blondiem matiem. mugurā viss balts, protams, lai izceltu žāvētās vistiņas ādas toni. enīvej, viņa ļoti skrēja un jo vairāk viņa skrēja, jo tuvāk dekoltejas izejai tuvojās viņas tak jau mākslīgi palielinātās krūtis [you know, mother nature is a woman and needs help sometimes]. īsāk sakot, viņai no dekoltejas gandrīz izbira krūtis, kā tādi nepaklausīgi kucēntiņi no piknikgroza, bet pēdējā momentā, par nožēlu visiem skatītājiem, viņa savu bagātību ietūcīja apukaļ. es jau gatavībā plaudēt un mesties ovācijās biju palaidusi vaļā savu čemodānu, better luck next time, i guess.
Jūtos: bučiņas visiem!!
Klausos:: ēpastam joprojām nesaturēšana

life is kaifJul. 14th, 2014 @ 10:30 am
[info]neoplasm
nedēļas nogalē puikas iemainīja manus speismafinus pret grilētu gaļu, visi ļoti labi atlaidām[ies]. ieradāmies pārtejā un, kad jau sāka satumst, nostiepām uz veļas striķa baltu palagu un ar projektōru uzprojicējām filmu visam pagalmam par prieku. sasēdām visi forši uz kaut kādu stulbu filmu un tad pamanījām, ka no blakusmāju logiem kaimiņi stiepj garus kaklus un arī grib kīnō. vislabāk patika 2 sīkie pidžammās uz palodzes:)) mafini izdevās varenspēcīgi, jo 6dien puikas nevarēja likties mierā un tikai nesa un nesa visādus labumus un kukuļus. beigās bijām rižbaltīte un 7 ķiķinoši rūķīši. un pēdējās nedēļās sanāk uz mazo muhosransku atvest labu laiciņu, sajutu īstu vasaru. 7dienu gan nobumbulējām pa mājām, jo bija pārāk viegla galva. izgājām tikai uz redzes pārbaudi draudziņam un pasūtījām foršas brilles. vienā šmotku veikalā mani smaidīgs nāca sveicināt kāds jaunais cilvēks ar brāli - tas viens polis, ar ko strādāju savā pirmajā jūkejas darbā. tas pats, kurš reiz aizbēdzis mežā un tur dzīvojis pāris mēnešus. tagad atlaidis dredus un strādā par vecu cilvēku kopēju, pašam ļoti patīkot. ņemot vērā, kāds viņš ir pļāpu taša, pendžas noteikti ir sajūsmā. es vēl nebiju atgājusi no 6dienas, kur man tas 3.mafins ceļojumā uz kosmosu bija pilnīgi lieks un visu laiku tirinājos un raustījos, un pat neapsveicu ar dēla drīzu nākšanu pasaulē. toties ievēroju un prieks, ka viņa angļu valoda ir kļuvusi visnotaļ advancēta, nerāda vairs neko uz pirkstiem un visu māk pateikt, nōjs.

izdauzījos ar mincīšiem un pēc ballītes izdauzīju arī durvju apakšējo stiklu. tagad mincīšiem ir oficiāla mincīšu ieeja guļamsistabā, kas vispār defeats the purpose of the door in the first place, ugghhh. draudziņš metās kaut ko labot un pie reizes izjuka arī instrumentu atvilkne. mums ir arī 2 nolauzti rokturi un izlietnē izdauzīts caurums. izlietnes caurums man patīk vislabāk, jo to izdauzīja mans no plauktiņa izkritušais dezodorants. nu, tā padušu zieķe, kas nivejai par visām varītēm jāpilda stikla burkās - izrādās šie iepakojumi ir izturīgāki par vidusmēra angļu izlietni. pie manas ievākšanās ekspektēju mājas pilnīgu sagruvumu vai pat eksplōziju. toties ir, kas klusiņām iekāpj dušā un izmasē un nomazgā muguriņu. un zinu, kā ir, kad cīnies ar miegu un neej gulēt, jo gribi turēt dienu aiz astes un neļaut tai beigties. rīt jau atkal rauksim snīpīšus saulē, jo jabrauc uz notingemu uz tame impala konci. parīt vēl drusku pabučosimies un vakarā atkal londōna un mans viena mincīša pieskatīšanas gig klusajā īlingā kamēr saimnieki dauzās pa lv. atlikušas vēl 7 darbadienas līdz brīvībai.
Jūtos: augsts
Klausos:: Garbage - Only Happy When It Rains :))))
Top of Page Powered by Sviesta Ciba