Friends

About Friends

you're all small and unimportantJul. 3rd, 2015 @ 06:44 am
[info]neoplasm
sāku "lasīt" dōkinsa selfish gene [vilcienā braucot klausos audiōgrāmatu]. nekur tālu jau vēl neesmu tikusi, jo viņam patīk gari ievadi un paskaidrot paskaidrojumus, bet uzrunāja jau ievadā pieminētās atsauksmes par to, kā šī grāmata dažus dzen depresijā un rauj naktī augšā sēdus, ja vispār pēc šitā visa ir izdevies uz brīsniņu iesnausties. un man tikai liekas, ka dōkinss runā par to, par ko man jau sen bijušas aizdomas, bet ko, protams, nemāku empīriski pierādīt. tb visiem, kam ir depresija, ir taisnība - nekam tiešām nav jēgas, nedz planētai zeme [mēs neesam izredzēti, vien nejaušība un misēklis], nedz pašam juniversam, arī cilvēcei nav nekādas misijas, tāpat kā tādas nebija dinozauriem un nav cūkām. es to apzinos viegli un man tas netraucē, tas drīzāk atbrīvo no visādām apgrūtinošām pienākuma sajūtām un atbrīvo vispār. ir labi zināt, ka tu neko nevari salaist sviestā un ir jocīgi redzēt, ka citi cilvēki domā sāvādāk, pat diametrāli pretēji. tā misijas apziņa, kas pavada praktiski visas reliģijas, ir tikai tāds burkāns, ko iekar ēzelītim virs deguna, lai viņš iet un iet un neapstājas - burkāns, kas dod cerību un izdzīvošanas spēku [likumsakarīgi, pasargājot gēnu no izmiršanas]. mums ir tik daudz aizsargmehānismu un dieva ražošana pelēkajā vielā ir tikai viens no. ne velti cilvēki "dievu atrod" dzīves tumšākajos posmos un tad jūtas glābti un apgaismoti, māmiņa evolūcija par visu padomājusi, bet ne jau tāpēc, ka mīloša māmiņa, bet tamdēļ, ka viltīga pēc vella. es domāju, ka grāmatā būs arī par to un es pēc tās izlasīšanas droška čučēšu tikpat saldā miedziņā, kā līdz šim.

runājot par kosmosu, man pilna saldētava ar speismafiniem un ta' vēl viens trauciņš ar sviestu, no kuriem vēl kādas 2 partijas mafinu sanāk. mafini izdevās tik ķermojaģerni, ka ievēlos kā dārzenis ķisenārijā un pat nepaspēju piesprādzēties, kā tiku violently edžektēta kosmosā, jēziņ. nekad vairs svētdienā. pirmdien vēl visu dienu izstaroju zen un darbā ļoti aktīvi tēloju normālu cilvēku [nu tā kā, kad pie katra soļa sev saki, kura kāja tagad jāliek priekšā]. labprāt padalītos :))
Jūtos: negribās uz darbu
Klausos:: -

mans vilciens vēl nav aizgājisJul. 2nd, 2015 @ 06:48 am
[info]neoplasm
vakardien bija šovasar karstākā dienā šajkrajā, atļāvos pilnīgi darbā ierasties zandalēs. mana kaķutante janice ar partneri pēc darba pieteicās mani aizvest līdz vilcienstacijai, lai pa ceļam neieģībstu kādā krūmā. sirsnīgi pateicos un berzēju ķepiņas, jo domāju, ka nu tikai sprukšu nevis savā ierastajā vilcienā, bet vienā pirms, jo vakars vēl agrs. tomēr kā normāls happy-go-lucky, kas nebūtiskiem sīkumiem lieku uzmanību nepievērš, iekāpu kaut kādā pilnīgi nepareizā vilcienā. un pati vēl pa ceļam priecājos, kur brīnišķas ainavas aiz loga skrien, kur neredzētas! un ar otru aci tikām lasu ziņas telepurķī un tikai braucu, izrādās, nezināmā virzienā. kaut kādā momentā jau sāka tā kā apnikt braukt [karstuma dēļ, vilcieni paši ir viens pirmšķirīgs izgudrojums, prīmā] un tad pēkšņi nezināmā pieturā, kam chesterfield vārdā, gluži kā bērnībā kūpinātiem smēķiem, tomēr lecu ārā. tuvākais vilciens uz mazmiestu visu laiku kavējās un kavējās, nu tā, ka līdz riebumam - tip tūliņ tūliņ būs, mašīnists gandrīz vai jau glūn ap stūri, un tad pēkšņi atkal dāma skaļrunī saka, ka pardoņķe, vēl 2 minūtiņas. bet tā man bija maza bēda, jo man pa to laiku jau bija piekoļījies kaut kāds mazs puisītis ar lielu mugursomu, kurš ceļoja no pašas mančesteras, un priecīgs mani informēja, ka esot ļoti sasvīdis un studē reliģiju, biolōģiju un vēsturi. un tā viņš uz mani ilgi runāja kamēr es sajutos sprukās un sāku izveikt tādu ieturētu smōltōlku pretī. tā mēs tur notērgājāmies līki līdz beidzot pienāca viņa vilciens, uz atvadām teica, ka būtu lieliski mani vēl kādureiz satikt [18 gadiņi puisītim, ja], uz ko es teicu jājā, protams un pamāju ar rociņu. es gan viņam jau biju paskaidrojusi, ka esmu diezgan veca, bet viņš man tikai no platformas rādīja baznīcas šķībo torni un šarmēja ar savām vēstures zināšanām. atpakaļ ceļš bija gleznainu ainavu pārbāzts, pilnīgi gribējās citiem pasažierim dunkāt sānā un jūsmīgi sēkt uz loga pusi. secinājums tāds, ka taj's zaļās buktētās birojbiksēs tomēr kaut kas ir - izgāšnedēļ tām salutēja skinhedi, šonedēļ jau viens maziņš puisītis [sajūta, starp citu, drausmīga].

btw, orphan black jau esat redzējuši? par sensātu-kondensātu [sense8] toč labāks, vismaz 2 grami mazāk siera, lai gan tematika stipri līdzīga. 
Jūtos: kafija :))
Klausos:: Curve - Fait Accompli

Pirmās pastkartes no Lāču mājāmJul. 1st, 2015 @ 01:58 pm
[info]elina

Lāču mājas.Jul. 1st, 2015 @ 09:30 am
[info]elina
Nu, tā. Ardievas Pārdaugavai un Mārtiņmājām pateiktas. Nakts aizvadīta Maskačkā aka Lāčplēša ielā. Kontrasts ļoti jūtams. Pagaidām nav bijusi neviena pastaiga, kurā nebūtu satikts kāds dzērājs (un tie nav tādi ierastie Kalnciema ielas hipsterdzērāji, bet gan vīri un sievas ar pamatīgu dzeršanas stāžu). Citādāk - ļoti kluss, mazliet jau bija pierasts pie tramvaja mājas drebināšanas. Tagad tikai jāsaprot - uz kuru pusi veikals, uz kuru pietura. Pagalma stāvvieta ļoti šaura, bail domāt kā izgrozīšos ārā. Viens otram stājas pretī, atstāj logos savus numurus, ja kaut kur gribi izbraukt pirms viņiem. Saspiesti. Pats dzīvoklis ļoti patīkams, logi uz iekšpagalmu (ļoti interesanti, var atkal lūrēt citu dzīvēs), guļu labi. Tagad jācer, ka Lāču mājas izturēs arī karstuma testu, lai gan pk mājas ar ziemeļu logiem jau parasti uzkarst tikai augustos. Tagad tikai atlicis ceļojums uz ikea un tad būs jātaisa sālsmaize :)
Klausos:: https://youtu.be/ptgrPe-IeIs

varbūt kaut kāda pasaules mīlestība?Jun. 27th, 2015 @ 08:25 am
[info]elina
nevaru pat pateikt, kas mani, vecu seriālu "runci", tik ļoti piesaista tajā "sense8", bet nupat jau aizsāku skatīties trešo reizi.

skin against my skinJun. 25th, 2015 @ 11:05 pm
[info]elina
Jāņi, protams, fiziski nokāva. Lieliskas dejas - gan lietū, gan nojumē. Par spīti lietus gāzēm salasījām jāņu zāles, aplauzām ozoliņus, sasējām sieru, kā arī spēlējām volejbolu - tādā lietū, ka acis īsti nevarēja noturēt vaļā. Tad vēl, protams, vectētiņš nodrošināja ar akordeonu dzīvo mūziku un dziedāšanu, pēršanās un jaunā peldes vieta - izpeldēt plašā upē no koku zariem. Pasakaini.
Klausos:: https://youtu.be/X7gcoNUdM64

i can't even, i can oddJun. 25th, 2015 @ 07:02 pm
[info]neoplasm
izgāšnedēļ uz mani sabļāva kāds piepisies bomzis. ceļš uz darbu ved gar kanālmalu un tur uz viena soliņa bija uztupis bomzis ar mazu portatīvu rādžiņu. varētu domāt, ka ballīte izdevusies - ir gan jautri pļerkstoša stereōsistēma, gan promiles, taču visu plezīru, acīmredzot, čakarēja nebeidzami pēkšķošās pīles, zosis un visa cita fauna. "SHUT THE FUCK UP!!" viņš bļāva vairākkārtīgi, taču faunai bija pofig un viņš aiz nevarīgām dusmām sabļāva arī uz mani, lai arī es vispār ne pie kā tik agrā rīta stundā vainīga nevarēju būt pat gribēdama.

šodien turpat notingemas kanālmalā man piepisās skinhedi, abi skūtām galvām, bomberjakām un tetovējumiem. neko tādu jau negribēja, tikai pateikt kaut ko apmēram tādu kā "čau, beibe, uāu, kur tev zaļas bikses". diena tik saulaina, ka pat skinhedi draudzīgi sveic svešzemju proletariātu :) droška saulesdūriens. vispār es vēlāk netīšām ieraudzīju savu atspulgu veikala skatlogā un nodomāju, ka es arī, ja būtu skinheds, būtu sevi sveicinājusi - man pogājamajam īspiedurkņu puikukreklam tāda cieši sapogāta apkaklīte un tad vēl buktētas bikses [whitest person in the neighbourhood]. 

ja par citas zortes radikāļiem, tad šodien izlasīju šo te rakstu par vienas žurnālistes saraksti vacapā ar vienu isis džihādistu. lasīju un sacepos, bet rakstam ir arī tā cilvēciskā, līdzjūtīgā šķautne, kas uzrunāja, jo līdz šim viņos neesmu redzējusi cilvēkus. zem raksta ir saite uz šo lapu, kur var atķeksēt dažu zināmu pilsētu [manu mazmiestu ieskaitot, pizģec] un paskatīties uz īstām cilvēku sejām, kas aizbraukuši pievienoties "svētajam karam" un tur arī nomiruši. fak, kad visas tās sūdainās reliģijas beidzot izmirs [vispār man liekas, ka tā arī savā ziņā ir cilvēces attīrīšanās no planētas pārapdzīvotības, bet kāpēc mēs to nevarētu darīt caur saprātu un, piemēram, kontracepciju?].
Jūtos: ei, pacančik, pjatņica jesķ?
Klausos:: veļasmašīnas greatest hits

you're so room temperature, babyJun. 21st, 2015 @ 06:21 pm
[info]neoplasm
paskatījos rīgas praida bildes un sirsniņu ļoti silda tas kontrasts starp priecīgajiem praidā gājējiem, kas vienojas kopīgā priekā, un tiem piketētāju skābajiem, pašu huiņas sagrauztajiem purniem, kas novākušies bojāt citiem svētkus. mazdrusku kremt, ka caurkrituši mani londōnas praida plāni, bet es tik un tā labprātāk būtu gājusi rīgas praidā, jo rīgā praids nozīmē vairāk. toties izskrējos pa mežu ar draudziņu un viņa darba kolēģiem - izbraucām peintbōlā. šausmīgi patika, ka iebraucot teritōrijā pirmā dziesma bija boys don't cry no the cure :)) bija pāris raundi, kuros biju the last one standing, par ko uzpūšos liela un lepna. satiku vienu sen izbijušu darbakolēģi, ar ko gadus 4 apukaļ strādāju savā pirmajā darbā jūkejās. tas bija poļupuiks kristians, kas tagad, izrādās, ira darbakolēģis manam draudziņam. viņa dēļ manu labo augšstilbu tagadiņ rotā milzīgi zilumi ar sarkandzeltniem vidučiem, kuru dēļ svārki un kleitas uz kādu strēķi no diētas jāizslēdz, goddamnit. vispār man joprojām patīk spēlēt kariņos [tā kā bērnībā], adrenalīns mani padara par pilnīgi citu zvēru. sevi patīkami pārsteidzu momentā, kad biju ērti ierušinājusies tranšejas dubļos klusā vietiņā zem tilta un snaiperēju nost draudziņa kolēģus tā, ka spiedz. un otrs moments bija līdzīgā situācijā, kur sašāvu jauno cilvēku, bet viņš negāja nost no laukuma [kas ir besīgi un negodīgi], kā rezultātā dzirdēju labi audzināto čiepiņu sevi nebalsī bļaunam "i got you, bitch, GET THE FUCK OFF!!" un sašaunam viņu vēl 2reiz. bez manis bija tikai vēl viens zaķis, grāmatvede viviana, uz kuru gudru ziņu biju nolēmusi novelt vainu, ja nu kāds par incidentu vēlāk nolemtu interesēties :))

un darbā viss ir labi. natālijai vienkārši pie manis jāpierod ;) kāda nedēļa jau riņķī, kuras laikā jau esam bijušas 2atā pakaļ salčukam. esmu izpelnījusies arī pāris komplimentus no viņas - 2 par šmotkām, 1 par to, kur indīgi aizvēru muti darbakolēģim tonijam, kurš cik dumš, tik glumš. es visu laiku brīnos par tām klišejām un par to, cik cilvēki mēdz būt nesarežģīti. natālijā viss ir tik tipisks, ka es brīžiem zinu, ko viņa teiks vēl pirms viņa to ir pateikusi. kas, protams, nenozīmē, ka no viņas nebūtu jāuzmanās. no visiem emocionāliem cilvēkiem ir jāuzmanās, jo es viņus nesaprotu [es nemāku ar viegli aizvainojamiem cilvēkiem].
Jūtos: dauzonīgs
Klausos:: Foals - Mathletics

*Jun. 21st, 2015 @ 12:48 am
[info]digna
vaksācija +
manikīrs, pedikīrs +
frizieris +

Gatava dzemdībām.

Jun. 21st, 2015 @ 12:46 am
[info]elina
Jocīgi tomēr to savu iedzīvi kravāt kastēs. Rūgtums.
Mēģinu pieturēties pie principa - ja neesmu lietojusi gadu, tad metu ārā, vai arī pie lielas žēlastības tiek kastē "Koknese".
Top of Page Powered by Sviesta Ciba