Friends

About Friends

par dibeniem un biksēm ap tiem [tas ir tosts]Feb. 26th, 2015 @ 03:51 am
[info]neoplasm
izgāšgad stanstedas taksfrejos iegāju american apparel'ā un nopirku sev divus pārus viņu klasisko apeņu. nolēmu sev lieki neglaimot un ņēmu nevis xs, bet s izmēru. kad vienas no viņām man izrādījās par mazu, uzpūtos liela un lepna un bootylicious. bet prieks ātri noplaka, jo tagad nezinu, kā lai veikalā tādas nopērk vēl - iet ar lineāli vai ar tām vienām novalkātajām kabatā un tad veikt mērījumus un salīdzināt? vēl var arī veikalā plāna vidiņā nolaist bikses un personālam teikt "sakiet, lūdzu, pēc kāda izmēra jums izskatās mana pēcpuse?". vēl var arī uzskatīt to visu par mācību un turpmāk nepirkt kaut kādas hipsteru eco-friendly, free range, made in usa šmotkas, bet problēma tāda, ka ļoti ērtas un tas audums ir vienkārši nemirstīgs.

starp citu, darbā visi ir slimi un puņķaini. visi, izņemot mani, lol. no 6 cilvēkiem vakar darbā bija 3. ceru, ka šodien būs vēl mazāk un rītdienas vakariņas tiks atceltas. es pamazām sāku uz viņiem apvainoties un arvien vairāk justies kā ēzelītis, kas velk nevienam nevajadzīgu vezumu. bankrotējiet uz veselību, dārgā priekšniecība, ja nemākat menedžēt darbiniekus. visi baigie draudziņi un caurām dienām hihī hahā, kas, protams, brīnišķīgi, bet mūsu atzars ir ciparos visvājākais un neviens par to nesatraucas. es satraucos tikai tik daudz, ka man viendien nebūs vairs šī darba, kas patīk. roksija ir forša un smieklīga, bet viena liela slinka pakaļa, quite literally. visu dienu viņa tarkš un abiem priekšniekiem baigā draudzene, un dienas beigās viņai pietiek nekaunības nopūsties, ka šamā tik centīgi visu dienu strādājusi, bet rezultāti kaut kādi neparasti švaki. un priekšnieki tā vietā, lai paņemtu aiz čupra un izpurinātu, saka, ka nekas, nekas, mīļā, rīt būs jauna diena. bet zin' ko, viendien tās jaunās dienas vairs nebūs, jo bodīti aizklapēs ciet un mēs varēsim iet draudzīgi čalot bezdarbnieku rindā bļeģ. un man arī rociņas nolaižas vienai pašai svīst. then again, es nezinu, moš priekšniecībai ir kāds ģeniāls plāns, kas tiek rūpīgi slēpts, jo man taču tomēr pielika toreiz pie algas, bez tam pielika jau kurā tur nedēļā kamēr roksija tur krāj putekļus jau 2 gadus un tādas naudas pat redzējusi nava. un es, protams, apsveru arī variantu, ka man vienkārši ir attitude problems. uz mani jau drusku skatās kā uz iedomīgu kuci, jo es ar tām pļāputašām diezgan maz ielaižos, bet es vienkārši koncentrējos darbam, bez tam private life is called private for a reason. bet roksijai tagad uz mani ir cemme, protams, un man par to ļoti žēl. es jau tā te nepazīstu nevienas meitenes un tagad arī tā vienīgā, ko pazīstu, protams, negrib draudzēties. welp, fuck you, too. ājā, es pat ar pakausi redzu, cik ļoti roksijai ir krašs uz priekšnieku, kas nozīmē, ka pie mūsu līgumu pagarināšanas redzēsim, kurās biksēs būs uzņēmuma prioritātes, i guess.
Jūtos: jājā, jau elpoju dziļi, f off
Klausos:: Modèle Mécanique - Dark of the Moon

zili brīnumi, bluest of blueFeb. 24th, 2015 @ 07:46 pm
[info]neoplasm
šorīt pamodos viegli ķiķinoša, jo pa nakti bija uzklupis nopietni homōerōtisks sapnis. es nemēģinu sevišķi šādas parādības šifrēt un savā gadījumā neticu arī kaut kādai latentajai homōseksualitātei, jo sevi zinu gana labi. toties vēlāk, taisoties uz darbu, pie spoguļa satrūkos, jo 6dien nofrizējos diezgan īsi un, kad mitri, tad mati izrādās saķep tādā lesbietes fričenē, kas pie balta tēkrekla izskatās gandrīz neapstrīdami un klišejiski homō. sevišķi ar manām melnajām jātniečbiksēm un dokmārteņiem hahā. nēnu, ok, you gotta work with what you got. draudziņam viss patīk, par ko es vienmēr saku pfff un atmetu ar roku, bet iekšā ķiķīgi nosarkstu. tas gan netraucē manām uzmācīgajām domām par to, ka derētu pārvākties, padzīvot atsevišķi. man ļoti trūkst savas telpas. draudziņš saprot un man ir ierīkots kaktiņš, kur draudziņš gādīgi man ieinstalējis lasāmlampu un visu tādu. un dzīvot kopā ir forši, man patīk mūsu idilliskā izmētāšanās pa kaktiem, kur mēs ik pa laikam iznirstam katrs no savas virtuālās realitātes, lai sairgtos vai kaislīgi padiskutētu par vsjo na sveķe. un es nezinu, vai tā dzīvošana vienai manā gadījumā nav viens no pašdestrukcijas jātniekiem, jo man ir kaut kādas agorafōbiskas noslieces un, kad domāju par tādu savu nolienamo alu, tad ar baudu iztēlojos, cik brīnīšķīgi tur būtu, jo nebūtu vispār neviena cita, nebūtu svešu trokšņu un balsu, nebūtu sveša bullshit'a. izklausās pēc mūzikas manām ausīm. man tikai bail, ka es no tādas alas vairs nebūšu izdabonama ārā. draudziņš tā nav ar mieru, bet nav arī tā, ka tā būtu tikai iegriba un daydreaming's, sludekļos jau esmu parušinājusies and i do tend to get my way.

darbā iet diezgan raibi. mani jau kādu laiku atpakaļ apmācīja kvalitātes kontrōles mākslā, kā rezultātā man vakardien bija jāiet un katra kolēģa deguns jāiebāž viņu pašrocīgi radītajās šmucēs. pēc franču jenota atlaišanas priekšnieks birojā ienesa pavisam jauniņu filīpiniešpuiku, kurš ir ļoti garš un ļoti zemu balsi. priekšniece palaida spalgu ņirdzienu, kad jauniņajam raporta noslēgumā teicu "..otherwise, you're a good boy". ar nenormālo katoli džeimsu vis negāja tik gludi - nevarēju pabeigt ne teikuma, kad viņš uzreiz metās atvainoties un taisnoties itkā ar savu rakstītneprasmi būtu man persōnīgi nodarījis gauži. nu, vispār jau jā, man riebjas cilvēku nespēja pārvaldīt savu valodu [arī sevī], bet man visu laiku viņam bija jāatgādina, ka tas ir tikai darbs un nav vajadzības kļūt tik uzvilktam. šodien darbā viņa nebija. un vispār pārņem sajūta, ka es esmu ieradusies, karjeriste bļeģ, un izpurgājusi visiem brīnišķīgu haļavu. bet ņevinovataja ja, sami vi ņegramatnije!
Jūtos: manas kājas tavā azotē :)
Klausos:: John Cale - Dying on the Vine

karma pakarmilaFeb. 21st, 2015 @ 08:53 pm
[info]neoplasm
starp citu, pēc brīnišķīgās v-dienas ballītes ar brittany londōnās, kur nika keiva brālis vai vecvectēvs melnā uzvalkā ar mācītāja apkaklīti mūs gandrīz apprecināja boksa ringā zem milzīgas neōndolārzīmes, es 1dien atgriezos darbā un tas stūlbais franču jenots bija atlaists no darba, tā vienkārši. izrādījās, ka manis novērotā slinkošana bijusi tikai aisberga pati jarmolka. priekšnieks mūsu visu kompjiem bija uzmočījis softvērīti, kas parāda, ar ko mēs tur caurām dienām nodarbojamies [kaut kādus produktivitātes rādītājus] un atklājās, ka franču jenots caurām dienām uzņēmumam ienesis plikus zaudējumus un mūs visus mēģinājis appist. es jau zināju, ka viņš ir sūds [un tagad priecājos, ka neturēju šo dibensveci zem pūra], bet nebija ienācis prātā, ka tik ļoti ļaunprātīgs. šodien ar priekšnieci divatā močījām virsstundas, abas tādas pidžammās, man līdzi bija mans būmboksiņš, līdz ar ko klausījāmies joy division un aurējām līdzi nirvana'i utt. nomainījām džeimsam desktopu bildes uz viņa paša bildi, kur roksija viņu izkrāšņojusi par blondu drag queen ar parabōliskām uzacīm un bijām visādi citādi produktīvas. no viņas arī uzzināju, ka priekšnieks franču jenotu par visu šmuci konfrontējis, nopietni paņēmis pie dziesmas. uz brītiņu pat sametās to žurkulēnu žēl, bet es sev atgādinu, ka viņš pats no brīvas gribas mūs nolēma čakarēt, lai arī viņam bija iespēja strādāt vieglu darbu lieliskā kolektīvā, mazais, dumjais draņķis, nu.

noskatījos pilnīgi visu king of the hill multeni un jūtos tukša un bēdīga, jo nav ar ko šo henka hila izmēra caurumu sirsniņā aizbāzt. neatrodas nekā kaut mazu strēķīti līdzīga šai multenei, jo tā nudien bija neatkārtojama, i tell you hwat :C
Jūtos: ;)
Klausos:: Aphex Twin - Avril 14th

momma didn't raise no foolFeb. 18th, 2015 @ 08:50 pm
[info]neoplasm
katru rītu eju garām ratiņkrēslu veikalam, kurā viens no pārstāvētajiem brendiem ir stannah. ratiņkrēsli, tātad, kam stannah vārdā. vai man vienīgajai šis nosaukums izklausās pēc ne pārāk pieklājīga aicinājuma celties augšā [as in stand up]?

then again, man līdzīgi ķecerīgi izgāja ar st. ann's baznīcu mančesterā, kura man, sitmannost, katrreiz izrunājās kā satan's church.

šodien uzzināju, ka manā piemājas mūz.figņu veicītī, šepat pat ne ap stūri, kur mēs mēdzam čībiņās nokāpt pakaļ stīgām vai dažreiz gičām, kādu laiku bungas varēja iet mācīties pie the cranberries bundzinieka. to man pastāstīja kolēģis džeimss a.k.a. staigājošā fun fact vācelīte. pie šī nudien fun fact'a gan adekvāto reakciju iedomājos tādu pašu šoku, kā uzzinot, ka elviss nomira pie porcelāna klausules :))
Jūtos: prīmā, nu
Klausos:: Bad Brains - Coptic Times

Feb. 18th, 2015 @ 11:54 am
[info]vikings
Jāpieņem Netanjahu piedāvājums.

i love the song and not the singerFeb. 16th, 2015 @ 02:20 pm
[info]elina
Pasūtīju mellenes (kuras, izrādās lieliski augot podiņos) un arī zilenes.
Tāpat pasūtīju brūtgānam grāmatu, kuru ar visu kurjera piegādi sanāk lētāk pasūtīt internetā, nekā nopirkt veikalā. Lieliskie valters&rapa.
Klausos:: http://youtu.be/RbCvjxjGiKE?list=PLIF0xQ52m3qY4BMU-IaD4nbNxP

mans prieks un acuraugsFeb. 14th, 2015 @ 01:00 pm
[info]elina

Par daudz spiedienaFeb. 14th, 2015 @ 12:23 am
[info]digna
Beidziet mani gruzīt, kas man jādara vai kāda mana rīcība (attiecībā uz attiecībām ar bērnu tēvu) ir pareiza/nepareiza. Lai cik kāds man būtu tuvs vai, gluži pretēji - neitrāls, jūs neviens nevarat ielīst manā ādā un zināt, kāda tad nu ir tā pareizā izvēle.
Pirmkārt - nav tādas pareizās vai nepareizās.
Otrkārt - a)ne jūs manā vietā dzīvosiet ar diviem bērniem un visām šķirtas laulības sekām un besīsieties par neizdevušos dzīvi un nožēlojamo ikdienu; b)ne jūs manā vietā dzīvosiet "salīmētā" laulībā un besīsieties par neizdevušos dzīvi un nožēlojamo ikdienu.
Treškārt - ja reiz domājat, ka darāt ar savu "atbalstu", t.i., bīdīšanu vienā vai otrā virzienā, un padomiem ko labu, tad labāk to labo dariet ar beznosacījumu atbalstu un nebīdiet nekur.

Patiešām, man nav vajadzīgs vēl spiediens no malas un atbildība neiesaistītu personu priekšā par savām izvēlēm attiecībā uz ģimenes dzīvi.

Tvaiks nolaists, āmen.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba