Friends

About Friends

TroksnisJan. 19th, 2017 @ 01:31 pm
[info]digna
Es neciešu* fona mūziku mājās. Bērni = liels, kaitinošs un gandrīz nepārtraukts troksnis, visādas ierīces = troksnis, mūzika = troksnis. Kad atnāk bērnu tēvs, viņš vienmēr ieslēdz mūziku tādā skaļumā, ka bez kliegšanas nav iespējams no vienas uz otru istabu neko pateikt, tas mani dara ļoti nervozu. Troksnis vispār mani dara ļoti nervozu, ja vien tā nav mana apzināta izvēle uz to brīdi, nu, koncerts, piemēram, vai nāves metāls austiņās.
Visbriesmīgāk ir tad, kad viņš atskaņo kaut kādu drausmīgu sūdu. Lai gan, ja man uz konkrēto brīdi ir skaņu overloads, var klausīties jebko, tas mani dara traku.

________________
*Reizēm man gribas un labprāt kaut ko klausos, bet tā noteikti nav ikdiena. Visbiežāk, kad esmu viena. Visbiežāk noteiktā skaļumā, parasti nedrīkst pārsniegt kaut kādu nervozitāti izsaucošo robežu.
Trokšņa krīze sākās līdz ar apbērnošanos.
Šausmīgi sarežģīti.

Apdeits. Un vēl es neciešu nepietiekamu apgaismojumu. Neciešu sēdēt tumsā, strādāt pustumsā, tas mani padara ļoti nervozu.
Esmu par klusumu, labu apgaismojumu un kvalitatīviem darba instrumentiem.

Un tagad jaunasJan. 19th, 2017 @ 11:54 am
[info]vikings
Muskuļu grupas kliedz. Piemēram kājas aizmugurē savienojumā ar pēcpusi. Un pie visiem priekiem vakarā hokejā vārtos jāstāv.

SkvošsJan. 19th, 2017 @ 08:43 am
[info]vikings
Atnāc, viņi teica, būs forši. Tagad es uz šo sporta veidu skatos ar nelielu baili.

*Jan. 19th, 2017 @ 03:56 am
[info]digna
Ā, es šodien izdomāju divus nenormāli nesmieklīgus jokus. Visu vakaru domāju, kā es varēju izdomāt kaut ko tik nesmieklīgu, jo tas taču ir vispārzināms fakts, ka esmu baigā jokplēse.

*Jan. 19th, 2017 @ 03:51 am
[info]digna
Vajadzētu atbrīvoties no iekšējiem rāmjiem un maksimāli dzīvot sev, darot pēc iespējas tikai-jāk to, ko tobrīd gribas. Ēst, gulēt, lasīt, radīt...jebko. Reizēm atkal aizmirstas, ka es varu visu, ko vēlos un drīkstu vēlēties visu, ko gribu.
Ļoti gribas vairāk kārtības, ieilgušais haoss nogurdina.

Kā es centos Marshall London mīlētJan. 18th, 2017 @ 02:27 pm
[info]disfigurator

Pirms 2,štrunts gadiem skatījos savu nākamo telefonu. Patīk mūzika, nepatīk 2 iekārtas nēsāt līdzi. Izvēle tobrīd krita uz Sony Xperia Z3 Compact - tolaik hi-end modelis mazākā formfaktorā. Turklāt pasargāts pret elementiem. Jauki. Pirku, lietoju, neiepriecināja. Galīgi. Sevišķi konstrukcijas kvalitāte, kas visnotaļ sūdīga. Pogas ļurcīgas, austiņu ligzdas nolietojas ātrāk par himēnu, kluss. Gan no skaļruņiem, gan austiņās. A pirku tieši mūzikas baudīšanai. Heh. Saplīsa ekrāns, noliku malā.

Kad uzzināju, ka iznācis Marshall London, kas būs pieejams arī LV tirgū, čekoju, kas un kā. Beigu galā atradu pie LMT. Tikai nu jau lietotu. Paņēmu.
Uzreiz jau izteikta "savējā" sajūta. Un kā gan ne, ja Marshall ar tevi runā Metālā. Un defaultie ringtoņi ir roks/metāls. Pašlaik stāv uzlikts tonis ar nosaukumu Dark Metal #666. Tas vien runā par attieksmi. Savēju. Nais! Un, bļa, ku viņš labi skan. Var uzgriezt nekomfortabli skaļi, kā arī skaņa no skaļruņiem ir salīdzināma ar ārējiem Bluetooth skaļrunīšiem - neslikti! Priecājos par skaņu, labi saprotot un akceptējot to, ka telefonā parējā specene ir pavāja. Mēdz ieķerties, domāt, paraustīties mazliet. Normāli. Nepirku, lai lidotu, bet, lai skanētu. Un skan tas vislabāk - nav mobtirgū analoga pēc skaņas.

Un tad sākas problēmas. GPS nestrādā. Un Touch Screen gļučī.
Dodos uz LMT pēc nedēļas mainīt. Pēc 3 nedēļām saņemu apmainītu lietoto. Atkal GPS nestrādā. Pēc pāris dienām mainu atkal, un divas nedēļas vēlāk saņemu otro apmaiņas. Nestrādā GPS, kā arī pleķi uz ekrāna. Ko darīt? Mainīt! Pēc 2 nedēļām atsūta no Siguldas. Protams, ka nestrādā GPS trešajam apmaiņas telefonam. Kā arī smagāks defekts - mobilais tīkls pazūd pēc vēlēšanās. Nesu atpakaļ, LMT resurss izsmelts - pēdējā iekārta šiem. Ierosinu lauzt līgumu. Ko nu? ... tālāk ... )

Klausos:: Enslaved - Slaget I Skogen Bortenfor / Prologr / Slaget
Tags:

*Jan. 15th, 2017 @ 08:08 pm
[info]digna
Es ļoti priecāšos, ja izrādīsies, ka līdz ar zobu šodien man izrāva depresiju, ar visu sakni nahren!
Pagaidām zoba neesamība ir tik ļoti uzlabojusi manu pašsajūtu, ka jūra rādās līdz ceļiem visās dzīves frontēs un taisni vai jāaizdomājas, ka varbūt tiešām vismaz daļa čerņas manā galvā perinājās viena sasodīta jau sen sāpoša zoba dēļ? Tik ļoti biju pieradusi pie ikdienas sāpēm, ka tagad izbaudu šo absolūti brīnumaino stāvokli - mutē NEKAS un NECIK nesāp! Eiforizējoši!
Jūtos: labs
Tags: ,

<3 dum' & mad <3Jan. 10th, 2017 @ 07:19 pm
[info]neoplasm
seksisms tip nevaid miris, bet visādas smieklīgas paralēles savelkās tik un tā un neko tu viņām nepadarīsi. piemēram, tetovēšanas ūķis, kurā šodien pabiju, ir akurāt tāda pati vistu kūts kā jebkura tāda price-range frizētava, tikai personāls ir lieli rough-looking onkuļi ar tetovējumiem, sarunas bļe tās pašas - kurš, kad un ar ko un ko par to saka viss mazais pagasts. kaut kur seansa viducī tikai aptvēru, ka mans tetovētājs deivids ļoti iespējams ir skinheds [līdz šim man likās, ka viņam varbūt vienkārši nepatīk mati un patīk dokmārteņi, taču tā bomberjaka utt. lika drusku aizdomāties]. bet tāds pieklājīgs jēriņš, tā ka spekulācija vien. man vispār grūti iet pie frizieriem [un tetovētājiem], jo man besī smōltōlks, līdz ar ko ļoti cerēju, ka būšu trāpījusi pie tāda paša grūta intraverta, ar ko varētu draudzīgi nesarunāties, bet huju skaicka. es jau ienācu tāda atieztiem zobiem un izlaistiem nagiem, jo atmiņā uzpeldēja traumatiskie seansi mazmiestā, un sāku pārlikt, vai nevajadzētu turpmāk tetovēties tikai pie dāmām, bet viņš izrādījās pavisam maigs susuriņš. pāris awkward sarunu mums bija, kuras es visas principā nomērdēju jau saknē:
- so what does this one mean?
- a lot of things.
- uhmm, you really want me to stay out of your business, huh.
- yeah, just do your job :P
- ;_;

nepalīdzēja arī viņa balamutīgais darbakolēģis, kas visu laiku ņirdza un teica, ka "he's not doing it right, 'cause he wants you to stay longer". tā arī kaut kā sanāca, ka stundas vietā viņš mani tur glāstīja gandrīz divas. bet viss kārtībā, kaut kādu uzticību viņam tomēr izdevās iekarot.

pats labākais gan bija tas, ka biju paņēmusi pusi dienas no darba svabadas un biju saģērbusies pavisam stratēģiski - tā, lai nav pie svešiem ļaudīm jāizģērbjās, un lai gana korporatīvi un pofigs, ja noķēpā ar krāsām un asinīm. kolēģi bija korītī nobalsojuši, ka izskatās neierasti zolīdi [thanks for the complisult, guys] un ka es pēcpusdienā noteikti ejot uz darba interviju. par cik atteicos razkoļīties, kur es ārpus darbalaika bļe eju un ko daru, tad manam menedžerim tonijam sākusi ļoti trīcēt bikse. kaķutantei virtuvē pačukstēju, bet viņa man neticēja un dīca tālāk, lai tikai viņu še nepametot'n'shit. vēlāk atrakstīja, ka tonijs visu pēcpusdienu bijis ļoti depresīvs un sācis runāt muļķības, ka moš viņam arī jāejot prom. domāju, ka jāpaņem vēl pāris tādu brīvu pus-dienu un tad jāiet parunāt par algas pielikumu :))
Jūtos: ok
Klausos:: puikas tarkš
Top of Page Powered by Sviesta Ciba