Friends

About Friends

objectify me through compliments, you big bad gangstaOct. 31st, 2014 @ 11:09 am
[info]neoplasm
starp citu, šis bija ļoti jauks viģiks - soc.eksperiments, kur meitene iet caur ņujorku un tiek filmēts, kā viņai visu laiku piesienās vīrieši. džeki, protams, pēc tam uztaisīja parōdiju ar jauno cilvēku, kas iet pa ņujorku :)) un jā, kā meitene varu tikai apstiprināt, ka nav pareizās atbildes, kad tev piepišās vai bļaun nopakaļus. lai ko tu šajā situācijā darītu, viss ir slikti. tu vari flirtēt pretī un tad jāreķinās ar sekām, ka tā saruna labākajā gadījumā var būt nebeidzama. vari ignorēt un tādējādi uzzināt par sevi daudz kā jauna [what a bitch, too cocky to talk, you cunt? utt.], kas var eskalēt arī līdz vardarbībai. tāda it's a jungle out there sajūta drusku. laikam jau ir tomēr iemesls nēsāt tās parandžas un hidžābus, ne, un tas taj's progresīvajos attīstītajos rietumos, mkēj. jū es end eja gan ir sevišķi īpaša ar savu atvērto mentalitāti. lai arī ir gadījušies arī tādi latvieši, drusku tomēr viņu tādu mazāk.

nesen piefiksēju, ka es nekad, vispār nekad nelietoju vārdu "vecene". man tas vārds riebj jau no dziļas bērnības un tam ir lauķīgas un jēlas viskādas konotācijas. ja tā ir domāta sieviete gados, tad šis vārds tiek lietots, lai vienlaicīgi nerespektētu gan vecumu, gan dzimumu - ar vienu vārdu 2 zaķus, ja. ja tas tiek lietots attiecībā pret jaunu jaunkundzi, tad nerespektēts tiek tikai dzimums. tāds nievājošs vārds, neviens to nedomā kā ļoti cienījamo vai augsti godājamo vai mīļo veceni, izklausās pēc ar-dakšiņu-pa-stiklu oksimorōna. ir vēl pāris vārdu, ko nelietoju nekad, lai arī esmu rupja balamute un vārdi man dara prieku, bet tie ir tik besīgi, ka es pat nepieminēšu. un, ja padomā, tad tie visi ir saistīti ar būšanu par sievieti un siev.dzimuma degradēšanu. bērnībā feminisma nemaz nezināju, bet izskatās, ka pamati paši sevi jau bija ielikuši.
Jūtos: blargh
Klausos:: Muslim Jazz

our figures are slippingOct. 31st, 2014 @ 10:22 am
[info]neoplasm
esmu ielūgta uz kaut kādu ļoti apšaubāmu helovīnpārteju. ballēties jau patīk un es zinu, ka varētu saģērbties par dexteru - kargō biksēs, melnā pogājamā topiņā, timberland zābaciņos un no kartōna izgrieztu nazi un tas man viss neko nemaksātu, jo tas viss man jau ir. bet man prāts nenesās uz ballēšanos, gribās normāli atlaist[ies] - mājās ar draudziņu un kīnō mincīšu čupiņā, kā parasti. izgāšnedēļas nogalē jau bijām 2 ballītēs. katrā pa kādām 10 minūtēm :)) iepazinos ar vienu poļu tetovētāju, tāds pretīgs glumjš tipiņš, kas tādā centīgā britu akcenta atdarinājumā stāsta, ka dzīvo kopenhāgenā un ir afigenns mākslinieks, d'you knowha'amean? un piekoļījas pie mana kāša un sāk piepisties ar savu huiņu un vai man kaut ko ieliet un vai es arī negribu tetovēties. nah, thanks, man, šitāda lohatrōna klātbūtnē izģērbties?! you should be so lucky. otra ballīte bija ar latviešu urļikiem, tāds kolka cool irl. ar draudziņu pa nakti skeitojām mājās un visu ceļu ņirdzām. tas bija diezgan foršs, savi urlas tomēr tuvāki nekā poļu, vai ne :)) es tikai klausījos tajā latviešu valodā un pie sevi smējos un laboju, prātā ar sarkanu piltušku kā tāda latviešu valodas skolotāja [tikai high].

vēl paskatījos, kādi interesanti darbi tikai nav manā apkaimē pieejami. detektīvdarbs pilsētas domē ar ļoti neskaidru darba pienākumu aprakstu. jādibina kontakti ar vietējiem jauniešiem no nariku un beigto prostitūtu rajōna, kas mums te netālu. un tad jaunieši jāmēģina izvest uz taisnā skaidrās apziņas ceļa un paralēli jāapkaro narkōtiku tirgošana, jāmāk iemantot jauniešu uzticību un tamlīdzīgi. nebūtu bijis iebildumu pamēģināt, lai gan droška nekvalificējos ne es pati, nedz arī manas urīnanalīzes. vēl bija ideja pieteikties salvation army pūznī, kas mums šepat pāri ielai, jo izskatās, ka viņiem tur jautri tusiņi [izņemot, bēres]. ja darbs tik tuvu mājām, es būtu gatava pat tēlot kristieti, uz tādiem meliem un divkosību es esmu spējīga, prikaļi? :)) un kā gan tas atšķiras no visiem pārējiem darbiem, kur man kaut kas svešs jāpārstāv un jātēlo rātns pilsonis? tas pats vien ira. vēl patika kaut kāds soc.darbs, kur palīdz veciem un jauniem un ar alcheimeru slimiem, labdarība īsāk sakot, bet tur vajag tādu kvalifikāciju, kuru var iegūt tādos un tādos kursos. un tos kursus var iet tad, ja strādā šajā jomā. bet, lai strādātu šajā jomā jāiziet tie kursi, ja, kurus tātad var iet, ja strādā jomā.. u wot, m8?
Jūtos: pacilāts
Klausos:: NTS Radio Throwing Shade - Muslim Jazz [tik skaisti, ka sāp]

Oct. 29th, 2014 @ 05:10 pm
[info]elina
Pīķītim patīk jaunais Bush albums.

pārmaiņu vējš manos matosOct. 29th, 2014 @ 10:38 am
[info]neoplasm
darba aģentūra man par viennedēļ nostrādāto vieno dienu atsūtījusi pa pastu čeku. lol čeku. pa pastu. ta' vakardien meklēju monokli, pasūtīju sulainim pajūgu un lūdzu ormani nogādāt mani pie vietējiem augļotājiem, bļeģ, jo aģentūrai tā būtu neiespējama pārpūle beidzot penetrēt 21.gadsimtu un veikt pārskaitījumu pa taisno manā kontā. jaunais cilvēks bankā ļoti gribēja būt izpalīdzīgs un ņēma manu čeku un pats visu salika pašapkalpošanās naudas aparātusā un saspieda pogas, dudināja viss tāds laipns itkā es pati nevarētu. bet labi, labi, viņam tāds darbs un apkārt kameras. tagad, kad esmu nokrāsojusi matus kaut kādus pelēkbrūnus un izskatos pēc zolīdas bizneslēdijas, tad es izveicu tādu kā eksperimentu. aģentūra notingemā, kur biju kādu nedēļu vai divas apukaļ iesprukusi darba lūkot, man uzreiz rādīja durvis, sak', nēnē, mums te nekā nav, mēs vispār neko nezinam un cilvēkus iekšā nelaižam, visu pa jēpastu vai zvani, galnais, pamet mūsu viesmīlīgās telpas. un visu laiku skatās uz to manu zaļo pačku, ja. vakar akaliņ ieeju pa jaunu, visi tādi smaidīgi un laipni, bļeģ, še tev blankas, mana dārgā, iedo' savus papīrus mums, lūdzu, mēs tevi uzreiz uz vietas intervēsim un mums ir viena tāda vakancīte inženierbirojā, vai tu, lūdzu, negribētu izmēģināt? sučkas, nu. uz atvadām tā viena vēl komplimentes bēra, mhm, nu tikai draudzēsimies uz vella paraušanu. ja varētu, čista kafijā viņām iedročītu.

citās ziņās, mincītis tirjānītis pamazām kļūst par suni. vateskociņu fetišs ir uzņēmis jaunus apgriezienus - viņš to puļķīti ir pasācis man pienest gultā un tad es viņu metu prom un mincītis uzreiz man viņu pienes akaliņ. no sākuma lepni situ pie krūts, sak', kurš teica, ka kaķi nepakļaujas dresūrai? vēl bišķi un i will ride him into battle! bet tad naivums izvēdinājās un sapratu, ka izdresēta esmu es, jo nevaru vairs nemest.
Jūtos: kafija un mincīši man visur:))
Klausos:: Blur - Girls and Boys

MØRKERRITUALER 22.11.14. NabaklabēOct. 24th, 2014 @ 10:10 pm
[info]soria
Drūmi vīri viesosies!


Oct. 24th, 2014 @ 10:07 am
[info]elina
Kad vēl dzīvoju centrā, tad arī ziemā braucu ar velosipēdu (tagad braucu tikai laukos un vasarā, jo, manuprāt, lauku ceļi ir vienīgais veids kā baudīt riteņošanu). Manas tizlības dēļ tīri bieži ziemā arī nojaucos, kas vienu reizi beidzās pieklājīgos zilumos - te kāja - http://content8-foto.inbox.lv/albums/e/elinakursite/03-04-2005/patssmukums.sized.jpg?1414134627. Kopš tā laika vairs ziemā nekas mani nepiespiedīs kāpt uz velo. Veltu apbrīnu visiem ziemas velodraugiem.

the best dayOct. 23rd, 2014 @ 02:36 pm
[info]neoplasm
pēc darba mājās nācu morāli sagrauta, nebija pat spēka iztriekt to mazo prosekō, pa taisno izplājos ķisenos un aizmigu ar pirkstu grāmatā kā grāmatzīmi. bet no more, esmu svabada no darba važām, mana dvēs'le priekā gavilē un ar dziesmu sveic jaunatgūto brīvību blāblāblā, karoč, ēē meklēju darbu atkal. bet tas viss ir nieki, jo darba virtuvē nopizģīju pāris grāmatas. kad ņēmu viņas lasīt, man vēl nebija zināms nākotnes razklads un es vēl nezināju, ka skaitīšos viņas nozagusi, bet te nu es esmu - ar lielisku gillian flynn grāmatu dark places, kas pagaidām vēl šķiet krietnu strēķi aizraujošāka par viņas nu jau uz ekrāniem iznākušo gone girl. varbūt dark places holivudai likusies par asiņainu khehe. un otra ir kortnijas lovas biogrāfija ar foršām vecām krāsainām fočenēm [nezināju, ka viņa savulaik taizemē dejojusi striptīzu, bet vualā, ir pierādījumi]. vēl taj' plauktā bija praktiski viss no stīvena kinga un viena no moriseja biogrāfijām, iespējams, autō, bet man somā nebija tik daudz vietas un es negribēja būt pārāk uzkrītoša. es pat nesaprotu, kā viņas tur taj' virtuvē uzradās. ņemot vērā, ka viens no kolēģiem stīvenu kingu ļoti pārliecināti sauc par stefanu, man neticās, ka kāds viņas ir arī lasījis. to bring it to the next level, es kolēģim teicu, ka pareizi ir stefans kindžs un visa virtuve ņirdza.

enīvej, no darba vakar aizgāju un atguvu that skip in my step, priecīgi aizskrēju uz sarunāto randiņu vienā pavisam zolīdā aģentūrā. viņi prasa character reference no kāda, kas jūkejā mani pazīst jau dažu labu gadu un man nav neviena tāda cilvēka. un tas, ka mani te neviens nepazīst, laikam arī viņiem izklausās pēc ne pārāk spoža ievada manai neesošajai character reference'i. un es saprotu, ka darbatirgū nav liela pieprasījuma pēc zaļmatainiem cilvēkiem, bet pie sevis klusiņām man pašai ir savi aizspriedumi pret darbavietām, kuras piš sveši matu sakārtojumi. mani mati ir vienmēr tīri un smaržīgi un ar to vajadzētu pietikt. un visas tās aģentūru cacas, kas visas ir vienādas kā no kāda šausmīgi garlaicīga konveijera, man šķiet tukšas condescending aitas. mani vienkārši, un es nezinu kāpēc, bet apbēdina šī apzinātā tiekšanās pēc kaut kādas normalitātes. un es nerunāju par matiem, mati ir pofig, es viņus varu nodzīt vai nokrāsot, vienalga. man ir bēda par to, ka viņas ar saviem aizspriedumiem liek man ražot pašai savus, jo mani aizspriedumi droška ir vēl drūmāki nekā viņējie.
Jūtos: saguris
Klausos:: Kontakte [skaists krievu postroks]

Oct. 21st, 2014 @ 08:20 pm
[info]elina
Ņemot vērā, ka samērā daudz bildēju kāzas (labi - tieši visu vasaru), tad ekspedīcijās man ir pētniecības objekts - vecās kāzu bildes.
Visievērojamākā pārmaiņa ir saitāma tieši ar kāzu muzikantiem - kādreiz tie bija visās kopbildēs, bet tagad nevienā, nevienam pat neienāk prātā tos aicināt! Šovasar divās kopbildēs speciāli iesaistīju muzikantus, par ko visi bija samulsuši. Tagad tikai jānoskaidro, kurā brīdī tradīcija aicināt muzikantus bildēs iznīkusi.

Oct. 20th, 2014 @ 09:04 pm
[info]elina
Itālijā bija tīri smuki, bet uz ziemeļiem ēdienu tūrismā gan nav ko braukt. Es pati piciņas taisu labāk, par spīti tam, ka tur acu priekšā deviņdesmitgadīgs tantuks rullē mīklu picai.
Citādāk - pārbaudījums manām braukšanas prasmēm (turējos tīri labi, par spīti bailēm visus ~1000 km).
Romantika ceļojumā, protams, pārpārēm. :)

bitches be trippin'Oct. 18th, 2014 @ 11:57 am
[info]neoplasm
pirmā darbadiena, protams, bija pizģec. mēs tur bijām 4 dāmas un viens jaunais cilvēks, visi jauniņie. izsūtītajā memō bija rakstīts, lai nākam visi saģērbušies gudri [dress smart tb] kamēr pašā birojā, izrādās, bija casual friday. mēs tātad visi tādi puslīdz zolīdi ienākam, a tur kaut kādas laumiņas un celtnieki un gōti un, kas visbēdīgāk, dažs šlipsains bikšainis, kuram laikam nav skapī nekā mazāk bezpersōniska, how sad is that :)) mūs sagaida kaut kā no getō rensteles izlīdusi priekšniece, vislabākajās crack whore tradīcijās - šausmīgi pretīgiem pārāk gariem un nekoptiem raganu nagiem, zebras un melnbalta leoparda mīlas augļa rakstotā, viņas spalvainās paduses demonstrējošā topiņā. pārējie jauniņie bija šausmīgi mutīgi un visu laiku vārījās, un tad viņa vārījās pa virsu un es sāku saprast apkārtnotiekošo arvien mazāk un mazāk. sapratu tikai to, ka visiem šausmīgi patīk fudbōls un priekšniece teica, un es citēju, ka "i'm a ladette and i never discuss girly things. if you ever comment on my nails or hair you're fired". tad viena no jauniņajām sāka viņai taurēt līdzi, ka viņa arī esot totāla ladette un fudbōls for teh win, bļa, prikaļi, cik viņa ir kruta? un tagad viņas varēs būt šausmīgi krutas kopā, jo viņas tādas uz pasaules ir visvienīgākās un mēs pārējās principā esam stulbas bimbōčikses, kas viņas nekad mūžā nebūtu spējīgas saprast, jo viņas ir lajk toutalī džeki. nēnu, ko, paldies par tik operatīvu robežu nospraušanu un augstām barjerām, ir labi zināt uzreiz, what shit we're dealing with here. dienas gaitā gan izrādījās, ka es laikam esmu tīri tā neko, jo tā jauniņā pļāputaša pieteicās mani turpmāk pa ceļam pārtvert un vizināt uz darbu ar savu autō. man gan tobrīd viņai gribējās rādīt, kā es mutē iebāžu shotgun un izšķaidu sev smadzenes. pēc darba viņa mani pierunāja un ļāvu sevi aizvest vismaz līdz vilcienstacijai, pa ceļam viņa apmaldījās un brauca tik bēdīgi, ka viņai visu laiku visi nikni pīpināja, jo viņa pilsētas centrā taisīja visādas nāves cilpas un u-turns. irōnijas megatonna tomēr, ka bēgot no viena stereōtipu vilka, viņa ieskrējusi cita stereōtipu lāča skavās - talk about women behind the wheel, eh.

darbs besīgs, bet pusdienslaiks ir veselu stundu garš, kuras laikā ceru atrast citu darbu. zvērudārzs birojā gan ļoti apmierina, godīgi sakot, i blend in nicely un pagaidām atgādina the office amerikāņu versijā. izskatās, ka dvaiti šrūti tur ir pat vairāki. viens no tiem izskatās pēc tipiska redditōra karikatūras - resns un jiptīgu jūras lauvas ūsu pa pusseju, štrumbantēs tumšā nierīšrakstā, vestē un kabataspulksteni. pilnīgam šarmā trūkst tikai monokļa :))
Jūtos: jāgriež vēnas, es domāju
Klausos:: Morgan Delt - Little Zombies
Top of Page Powered by Sviesta Ciba