Friends

About Friends

fatality serbian styleApr. 17th, 2014 @ 12:34 pm
[info]neoplasm
vakardien tusēju bulkas savā vecmeitas alā, kad izdzirdēju normālu jandāliņu aizdurvē. mortal combat: franču madmazēles vs spāņu sladkaja paročka. spāņiem ir kaut kāds aušvices režīms, kur viņi ceļās 4 naktī un iet uz darbu, līdz ar to iet gulēt uzreiz pēc panorāmas vai kaut kad ap to laiku. francūzietēm tā nav pirmā ziņa, līdz ar to tiešām nesaprotu, porkē bija jāstāv tieši pie spāņu istabas durvīm un karstasinīgi jāvārās par, nezinu, bagetēm vai eifeļu torni vai ko nu tur francūži ikdienā apspriež. nuvot, un diršanās bija pamatīga. alsō, uzjautrinoša, jo angļu valoda švaka abās frontēs. tad lejā nokāpa serbs slavkō un mierīgā basā nodārdināja, kas te par lietu. tagad laikam noskaidrots, kurš šajsmājās ir alpha, jo jandāliņš ar steigu noklusa. spāņu čikse, ja kas, ir midžets. aizvakar viņu redzēju pirmoreiz pa visu manu šito rezidences laiku. iegāju virtuvē un gandrīz sabradāju. tāda uz puzotru metru vai drusku zem un ar laikam tikai suņiem sadzirdamu balsi, jo es tik augstas frekvences jau vairs uz vecumu lāga nepiedzirdu.

itāļu mājasbiedram tagad paradums pa vakariem klauvēties man pie durvīm, vienmēr atron iegansta bezjēgā patarkšēt. pārsvarā aicina uz pļēgurošanām vai arī piedāvā man pagatavot vakariņas. ne reizi vēl neesmu piekritusi, bet viņš vēl nemet plinti krūmos. ja nekā savādāk, tad dažreiz atver durvis un iemet man ar šokolādi. vakar iemeta ar salčuku. nēnu, paldies, vējamāt, bet sūrā dzīve mani jau ir izmācījusi un skaicka, ja tev tiek dots, tad kaut kas tiek arī gaidīts pretī. var jau cerēt, ka tas ir tāds tīrs un šķīsts draudzīgums, bet es diemžēl nevaru ekspektēt no citiem sava līmeņa naivumu.

alsō, jūtos ārkārtīgi appista. pie durvīm klauvē 4 dienu brīvdienas, reku ķepiņas stiepiena attālumā, pāris stundiņas vēl un skrien brīvs pār pļavām, noguli sānus plakanus midziņā vai dzenā kamolīti, bet nē, taisni šodien man ir temperatūra un jūtos uz miršanas robežas. rumpis strikes again, atvaļinājums romā 2 - rādās, ka arī šajā atvaļinājumā esmu izpelnījusies darvas pilienu pusspaiņa izmērā. ko lai tādu sadzerās, lai nosistu temperatūru? ja būtu jāsēž darbā, tad jau pofig, bet man ir lieliski un aizraujoši plāni 4 dienām. kurš ta' cits ceps spejsmafinus un hujārīs ar dēli? un nē, es negribu gulēt un lai par mani rūpējās, gribu dauzīties un smiet, saulē actiņas žmiegdama.
Jūtos: tēja tēja ūdens ūdens vēl tēja
Klausos:: NIN - Find My Way [kur daiļi]

test for babies and rabiesApr. 16th, 2014 @ 01:11 pm
[info]neoplasm
jaunā rajōna cilvēki ar mani runā. vienvakar man divas reizes garām nobrauca tāds omulīgs getō tusnis uz ričuka un abas reizes uzsauca "cheer up!", uz ko es neklapēju ar ausi. bet trešajā reizē, kas bija citu vakaru, tomēr novilku tādu pavisam nopietnu "why?", no kura trennuškotajam resnulim gandrīz vai sapinās kājas. tas laikam ir mūsu classic zaļumbaļļu pikaplaina ekvivalents - nu, tur "ko tik skumīga šovakar?" vai "pasmaidi" vai kas equally šarmā. kas uzjautrina, ka šie pikaplaini nav aizgājuši aizmirstībā, tātad, uz kādu viņi reāli ir nostrādājuši un varbūt, ka strādā vēl šobaltdien.

vakardien pēc darba aizskrēju apošņāt gaisu selfridžu skeitparkā, jo tur bija girls-only night. jutos tā kā ar fiksīti uz bmx trasi atnākusi. vienīgā ar longbōrdu, protams. visas mazās meitenes tur krita no visiem kaktiem, stūriem un rampām un nebija pat iespējas kaut drusku ieskrieties. par šauru tik daudziem gribētājiem. bez tam visu laiku filmēja. neviens nemāk braukt, bet ka tikai uzfilmēt un uzfočēt. droška aizdirsa instagramu ne pa jokam. un skaicka visas mazās grib būt kamerā, jo 21.gs., interneti un atenšnhōrisms, un tad bez aizsargiem jāhujārī pa rampu, jo filmē taču. bail iedomāties, kāda ir izlauzto ceļu un elkoņu statistika šajos pasākumos. aizsargus varēja tur dabūt par brīvu, ja kas, bet tos ņēma tikai kautrīgās aziātu meitenītes:)) tādas pendžas kā es nāk ar savējiem, protams. vakarā izmetu loku pa patīkami kluso un tukšo rajōnu, kad no tumsas iznira melna seja kapucē un klusiņām nobubināja "want some green?. beidzot arī man kāds piedāvā narkōtikas, beidzot, jesss! infrastruktūra rajōnā pirmšķirīga. piesējās arī mazi puisīši, pa tumsu laikam nesaprata, ka esmu gadus padsmit vecāka un undatable.

alsō, redzēju pumpainu tīneidžeri [puiku t.i.] netīrās drēbēs pērkam grūtniecības testu. nezināju, smieties vai raudāt [raudāt ir pareizā atbilde], tamdēļ iedunkāju mājasbiedram "did you see that?". uz ko viņš savā ļoti sliktajā angļu valodā teica "test for babies?":))
Jūtos: gribu ēst
Klausos:: putekļsūcējs augšstāvā dūc

Apr. 15th, 2014 @ 09:46 pm
[info]elina
Mikiņš kā indiānis aizgājis nomirt kaut kur parciņā.

home, sweet zooApr. 15th, 2014 @ 10:16 am
[info]neoplasm
aizvakar mājasbiedra dzimšanas dienas sakarā mazdrusku iedzērām. šōna no liverpūles atnāca krietni ierāvusi vēl pirms pašu svinību sākuma. nebiju viņu redzējusi civilās drānās, jo viņa mūždien savos medmāsas skrabos. civilās drēbes pēkšņi ļoti saslēdzās ar viņas mentalitāti, tāds uzjautrinošs getō zaķis. skaicka izteiksmīga dekolteja, skaicka daudz meikapa un blinguļu, skaicka drēbes savu izmēru par šauru stratēģiski neveiksmīgās vietās, skaicka pa visu muguru kaut kāds botāniskais dārzs uztetovēts, un viss pārējais. piemēram, uz darbu, kas ir pāris kvartālu attālumā, viņa brauc ar tādu kā slinko segveju, uz kura var sēdēt. es ar savām miesīgām ķepiņām pārvietojos ātrāk par to dīvaino uzparikti, bet viņa aizbildinās ar faktu, ka ir white girl. viņas draudziņš tikmēr ir quite the contrary - melns 4 gadus jaunāks puika. lieki piebilst, ka šōna man jau ir piedāvājusi vdvojom sginuķ no šiem apartamentiem un dzīvot laimīgi kopā. telepurķiski esmu redzējusi arī visas viņas ģimenes bildes. bildēs gan viss sievišķais ģimenes gals izskatās pēc vienādiem transseksuāļiem, jo par mīlestību uz dekoratīvo kosmētiku, acīmredzot, ir atbildīgs kāds ārkārtīgi spēcīgs gēns tajā krastā. vislabāk patika viņas resnā tante, kurai bijuši kādi 20 face-lift'i. mums birojā bija joks par to, ka, jeez, how high can you lift one's face? sky is the limit, bu-dum tsss. ak jā, un liverpūles akcents.. viņa ir vienīgā angliete visā mājā, bet neviens viņu, nabadzīti, nesaprot. es saprotu tikai tad, ja esam ar seju pret seju. tiklīdz viņa aizgriežās vai runā kaut kur aiz sienas, man izklausās, ka hitlers aicina turēt āriešu rasi tīru. vienvakar satraucos, vai tikai neiet kāda vardarbība vaļā pret nabaga šōnu, ieskrienu virtuvē, a viņa tur mierīgi pa telefōnu runā. pārpratumi sekos.

mani mīļākie mājasbiedri ir franču meitene un viņas serbu džeks. anna ir skaista bez gala ar tumšiem stipri lokainiem matiem un sļehka arābisku degunu, un runā ar visklišejiskāko franču akcentu un izteiksmēm ever, sevišķi patīk bolīgais sašutums ar muti tūtiņā. slavkō ir klišejisks mizantrōps no valsts, kurā vienmēr karo, viņam ir tumšas, iegrimušas acis un mūžīgi rugāji, tāds kalsnas, bet spēcīgas miesasbūves, un viņš smēķi var izpīpēt ievelkot vien reizes trejas. ļoti atgādina komunistu spiegu no american dad, kurš smēķē nepārtraukti, runā ar slāvisku akcentu un visu salīdzina ar motherland's cietajiem rāceņiem. mēs saprotamies.
Jūtos: kad varēs iet mājās?
Klausos:: patīkams klusums

crushes that crush youApr. 14th, 2014 @ 12:05 pm
[info]neoplasm
man bērnībā bija baigais krašs uz vienu meiteni. es nevaru par viņu neko daudz stāstīt, jo man liekas, ka visi viņu pazīst un te ir gana daudz cilvēku no manas pirmās skolas, bet viņa bija skaista bez gala un kādu strēķi vecāka, gadus 10 vai drusku mazāk, neatceros. nesen uzdūros viņai feisītī, viņai tagad ir bērni un viss tāds, bet vispār nav mainījusies. es nesaprotu, kā. ir pagājuši, hmm, gadi 15+ un viņai ir tā pati fričene un krāsa un smukais smalkais purniņš [un nē, ne jau vecas bildes feisītī vai kas]. bērnībā ļoti cerēju izaugt tāda kā viņa, kas, protams, nav izdevies un labi, ka tā. pat tie dažie cilvēki, kas ir sajūsmas vērti, nav tā vērti, lai viņus attēlotu/atspoguļotu dzīvē. es nekad negribētu būt tik trausla, tik nedroša, lai arī cik pievilcīgi tas neizskatītos no malas. bērnībā vienkārši ļoti gribēju vecāko māsu, bet man bija tikai besīgs brālis. ceru, ka viņai viss kārtībā un ka nav kļuvusi par traku neirōtiķi. es tikmēr turpināšu tā nostalģiski krašot, atceroties savas svīstošās ķepiņas viņai zvanot pa stacionāro un cik forši bija mūsu kopīgie rīti un gājieni kopā uz skolu. kaut kā pavisam nemanot, viņa man diezgan daudz iemācīja. arī to, ka ar smuku purniņu ir par maz:P

citās ziņās arī fantasķika, jaunajā apartamentā sākuši pilēt mani jaunie griesti, vecais priekšnieks nemaksā veco naudu un jaunajam mājasbiedram nāk virsū krašs uz mani. skaicka, ka labāk jau, lai krašo mājasbiedrs nekā krešo griesti, bet tik un tā, itāļi, saņemieties bļeģ. reāli nav laika vai spēka tādai huiņai.

turpinot krašu tēmu, konkrētāk, cersei no game of thrones. kamēr jūs visi dročījat uz mazo blondo pūķu čiksi, es tikmēr priecājos par lena heady instagramu. ar draudziņu vienojāmies, ka visnotaļ milf.
Jūtos: ir, par ko padomāt
Klausos:: Phantogram

Apr. 12th, 2014 @ 07:57 pm
[info]elina
bet šodiena pilnīgos bērzos

Apr. 11th, 2014 @ 05:30 pm
[info]elina
Šorīt, kad māsiņa manās rokās meklēja pazudušās vēnas, viņa teica, ka es esot pamatīgs viņas profesionalitātes pārbaudījums.

Apr. 10th, 2014 @ 08:57 pm
[info]elina
To, ka eiro joprojām šķiet kā joku nauda, pierāda tas, ka man pie kājām jau divas nedēļas mētājas 10 eiro, bet man slinkums viņus pacelt.
Piečuku (latu) būtu pacēlusi, noglāstījusi un nobučojusi kā maizīti.

oh, you spunk bucketApr. 10th, 2014 @ 10:57 am
[info]neoplasm
ja kādu brītiņu neraksta cibā, tad sakrājas pārāk daudz visādu mazu nepierakstītu muļķību. vienu rītu iekāpu circle line tūbiņā, kas ir mans jaunais ikrīta maršruts no jaunajām mājām uz darbu, un vilcienā stāvēja balodis. no tik neierasta skata es, protams, spalgi iespiedzos un pēc tam pati sāku smieties. balodis drusku vēlāk pats pratās izlidot pa vaļējām durvīm un neviens dzīvnieks necieta. un pie viktōrijas autōostas man piepisās kaut kāda sieviete ar čemodānu, nokavējusi autobusu uz gatvikas lidostu un tagad kavējot savu reisu uz kijevu [interesanta izvēle], tāpēc vajagot naudu vilciena biļetei. es ļoti aizdomīgi uz viņu paskatījos, nopētīju, ka čemodāns aizdomīgi viegls, viņa viņu vizināja un likās, ka tas ir vispār tukšs. tāpat kā viņas mutes - pārāk maz zobu, lai lidotu ar lidmašīnu. un pārāk gluds un tīrs izmisums, pārāk daudz atvainošanas sejā un pārāk maz dusmu. atbildēju, ka naudu nedošu un viņa bez jebkāda tranzišn aizpeldēja pie nākamā upura. esmu nokavējusi gatvikas autiņu vienureiz un zinu, ka pagaidot 20 minūtes var iekāpt nākamajā ar to pašu taluonu, tā ka zaberiķe, madam, svaju lapšu s moih ušej.

draudziņam šomēnes dzimšanas diena un es atkal ielecu no viena grāvja otrā. bija tik grūti izdomāt dāvanu, ka beigās izdomājās vesela kaudze. un tagad man ir gandrīz vai ziemassvētki, jo katru dienu ienāk paciņas no amazōnes. kolēģiem jau teicu, ka i am soooo getting laid, tikai nezinu, kā tās dāvanas visas lai iepako. un fakts arī, ka visu vajadzēja pasūtīt divos eksemplāros, jo man tagad eternally skaudīs.

vakardien ar brittany bijām uz the double. ļoti depresīva komēdija, tāda visnotaļ 1984 krāsās, bet arī smieklīga, tur bija suicide squad:
- so you only do suicides?
- yes, we do.
- do you cover the country or just the city?
- oh we barely manage to cover the neighbourhood!

es arī gribētu sev the double. ne jau ļauno vai kardināli savādāko, bet vienkārši tādu kā es. tad man būtu, ar ko iet dauzīties saulītē uz parciņu šajā ned.nogalē.
Jūtos: nu tāds 50/50
Klausos:: telefōns bļeģ

gandrīz dabūju piedzīvojumuApr. 9th, 2014 @ 11:24 am
[info]elina
Jau otro dienu mokos liekās galvassāpēs. Slikta dūša, satraukuma sajūta, you know how it goes. Bet nupat vairs nevarēju izturēt, aizgāju uz pāris mājās tālāk esošu aptieku, lai izmēra asinsspiedienu. Aptiekāre izmērīja, pati ķēra pie sirds un saka kliegt, ka jāsauc ātrie. Tā kā rīt man liela strādāšana, tad pēdējiem spēkiem izdvesu, ka tikai nevajag to ātro palīdzību. Tad turpat sagāza kaudzi zāļu un kratot galvu palaida mājās. Taisnības labad jāsaka, ka jau vakar pierakstījos pie ģimenes ārstes, bet uz 26.aprīli. Līdz tam jādzer balderjāņi un citramons. Droši vien dēļ tā maģistra darba, es jums saku!

mani šodienas projektiApr. 8th, 2014 @ 03:25 pm
[info]elina

(puķkāpostu piķēšana, krāsu pulvera taisīšana, mafini+vārītais krēms, vakariņas)

Apr. 6th, 2014 @ 08:35 am
[info]elina
Šodien jau esmu gandrīz vesela (temperatūras vairs gandrīz nav, kaulus lauž ar - nu, tik tā - skata pēc). Raivis to izskaidro ar manu pārlieku pārdzīvošanu par Kobeina nāvi :)
Nē, tiešām, vakar likās, ka gals klāt, laikam tāpēc, ka pāris gadus nebiju slimojusi. Šis jau gan arī - tāds viendienīts, bet pamatīgais.
Tagad - uz Depo pēc 5m žoga un samteņu sēklām!

Apr. 5th, 2014 @ 10:59 am
[info]elina
Vajadzēja jau saprast no kurienes tas slinkums.
Vakar vakarā mēru temperatūru - 38. Iedzēru pēdējo teraflu ar 2012 termiņu, nakti kaut kā nomocīju, tagad jau 38,5.
nu i gals klāt.

Apr. 4th, 2014 @ 08:34 pm
[info]elina
baigais slinkums
Top of Page Powered by Sviesta Ciba