Friends

About Friends

terror errorMar. 26th, 2015 @ 12:48 pm
[info]neoplasm

fuj, es taču nečīkstu, viss ir ļoti interesanti. no mums 3, kas te nozīmēti dirnēt, un izolēti no oriģinālās komandas [temporāri izmesti no mothership'a], mani vienīgo oriģinālais kolektīvs šovakar aicina secret vakariņās, par kurām man jāklusē kā partizānam, lai puikas neapvainojas. es ļoti novērtēju, ka viņiem pofig, ka neesmu vietējā ražojuma, viņi mani ļoti iekļauj un velk iekšā tajā kodolkomandā. arī priekšnieks ir atklājis man savu emocionāli inteliģento pusi, ar kuru īsti nezinu, ko iesākt, jo es tādu auklēšanos nesaprotu. ok, pāris reizes nosauca par kuci, bet mums visādi ir gājis. tagad viņu visu laiku interesē, kā es jūtos un vai man viss ir labi. protams, ka man viss ir labi - pēc darba aizeju vēl bišķi uz darbu [otru biroju], paēdu tur saldumus, atnāku mājās, uzlieku uz galvas mincīšus un aizmirstu all about it!

 

to, ka māku iekārtoties, uzskatāmi parāda arī tukšā misene, ko paspēru zem galda, lai ir, kur uzlikt ķepiņas :)) aj, un tak atguvu rižumu arī, nava tikai biudžiņas nevienas.

Jūtos: :))
Klausos:: džeimss nesaprot, ka neviens viņā neklausās

how do you spell your name with half a brainMar. 26th, 2015 @ 12:11 pm
[info]neoplasm

šodien beidzot līst, kas man ir svētki, jo var no rīta nepisties ar matu ieveidošanu, jo tāpat pa ceļam uz darbu viss uzfēnotais lepnums saplok vai tiek aizpūsts pa gaisu. uz darbu vairs arī nekrāsojos un nenēsāju kleitas, jo jaunais kolektīvs ir vieni vienīgi puikas, līdz pašam horizontam puikas vien. izgāšnedēļ pieļāvu kļūdu un atnācu kleitā - vecie pirduki pēc tam vēl 4 dienas nevarēja izdomāt, pie kāda darba lai mani pieliek. ka' jau smuka, ta' noteikti duma kā minimums. vakardien atrakstīja priekšnieks, viņam kāds jau esot "pasūdzējies", ka es labi strādājot, uz ko es pavisam atklāti atbildēju, ka that's bullshit, nevienam te nav ne mazākās nojausmas, kā es strādāju un ko es vispār te visu dienu daru. visi tikai nāk iepazīties, daži pat pa divi lāgi un tad aizskrien ķiķinādami. jau pasūtīju pāris kartupeļmaisīgus pidžamkreklus - mēģinu izrēķināt, cik tieši slikti man jāizskatās, lai mani ņemtu pierē. mierina fakts, ka this too shall pass un, ja resnais klients ar biezo maku uzķersies, pēc 4 nedēļām varēšu atgriezties iepriekšējā komandā.

 

man uz rokas ir rēta, kur 3 gadu vecumā apdedzinājos ar karstu spuldzi. 6dien vēl pirms brokastīm piededzināju to pašu rētu pa jaunam, velkot brokastis ārā no cepeškrāsns. viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, eh.

Jūtos: dzīva jau, dzīva
Klausos:: pirduki mērcē ūsas tējā un omulīgi smej, sak', mums sapulce

Mar. 26th, 2015 @ 09:05 am
[info]elina
Nezinu, kā citām jaunkundzēm/kundzēm, bet man vēljoprojām ir trauma no mājturības stundām. Tā kā mana mamma man nelika būt "labai meitenei" (pārāk nekušināja, atļāva skriet, vilkt, ko es gribu un būvēt štābiņus), tad spilgti atceros sākotnējo mājturības skolotājas nosodījumu par savu uzvedību un vēlmēm. Jāsaka godīgi, ka man daudz ko piedeva, jo vecmamma viņai bija draudzene un arī skolotāja (vecmamma mācīja darbmācību, nu mazajām klasēm, kad vēl visi kopā kaut ko lipina). Lūk, sākās šīs atdalītās puiku un meiteņu apmācības, kurās mums bija jāšuj priekšauti (atceros,ka atnesu tādu speķainu, tak jau biju kaut kur vecmammas uzšūto pa zemi nomētājusi), jātaisa mannā un jāada cepures, bet puikām tika visi, manās acīs, foršie darbi - putnu būrīšu taisīšana, naglošana un vēl kaut kādas muļķības. Tāpēc vairāk par visu gribējās vienu darbu - sagatavoto ēdienu mēdzām nest puikām, lūk, un tad bija iespēja dažas minūtes padzīvot viņu darbmācības pasaulē...tā bija pasaka!
Ko es gribēju teikt - varbūt vajadzētu skolās "rotējošo" mājturību - t.i. lai puikas iemācās arī pankūkas cept, bet meitenes - arī naglas sist. Tas taču būtu tik burvīgi un vienlīdzība būtu vēl nebijušos augstumos. :)

upd. hedera saka,ka tas jau esot ieviests - varot izvēlēties! vai ir kāds vecāku bērns,kas var apstiprināt/komentēt?


Mar. 24th, 2015 @ 10:25 am
[info]elina
nu, ko. šodien varētu noskatīties dažas dawson's creek sezonas.

Mar. 23rd, 2015 @ 05:35 pm
[info]elina
Atceros, ka tad, kad man bija 15, un pavadīju gadu Dānijā mācoties, diezgan daudz izteicos par krieviem. Nu, saprotiet, augusi Koknesē, kur ir kādi 3 krievi un visu par krieviem uzzinājusi no diezgan nacionāli noskaņotas ģimenes, televīzijas un interneta. Zākājos, zākājos, bet dāņi bišķīt smīnēja, viņiem krieviņi bija kaut kas tāds ļoti tāls, kaut kas, ko rāda filmās kā sliktos mafijužņikus ar interesantu akcentu. Lūk. Un tad pirms pāris dienām man atrakstīja viens bijušais dāņu klasesbiedrs, kurš reaģējot uz nesenajiem izteiktajiem kara draudiem dāņiem, teica, ka atcerējies par mani un beidzot saprotot tās bailes un nepatiku pret krieviem, par ko es tur kladzināju vienā gabalā.
Klausos:: https://youtu.be/xZbA_RxdKX0

atceros tikai muļķībasMar. 20th, 2015 @ 10:25 pm
[info]neoplasm
tātad [noskan komerciāls un rotaļīgs fun fact of the day džingls]:
1) mincīšiem jau kuro dienu nav viņu iecienīto kraukšķīšu, jo, kā vēstīja zīmīte tukšajā veikalplauktā, kaķukraukšķu fabrīķis nodedzis. kā lai to paskaidro 2 ņaudošiem mincīšiem? pieņemu padomus;
2) šodien bez atļaujas uztaisījām dress-down friday un ar tomu darbā randomly ieradāmies vienādās drēbēs - kargōbiksēs, garpiedurkņu kreklos un hudijos. man vēl bija šalle ar kaķīšiem. tikai nesakiet modesblogeriem, plīzplīzplīz.
Jūtos: gribu saldumus
Klausos:: autobusi un pļēguri

Grūtnieču plānprātībaMar. 20th, 2015 @ 08:22 pm
[info]digna
Neredzēju ziemeļblāzmu, saules aptumsumu arī ne. Un šodien taisījos iet uz Vecrīgu, uz Tesas koncertu.

demotivational pos[t]er of the dayMar. 20th, 2015 @ 01:11 pm
[info]neoplasm
hā, mani ir iemetuši baseina dziļajā galā un gaida, ka es peldēšu [profesionāli, ja]. a es nepeldu un vispār tīri aiz spītības varētu noiet pa burbuli cirvītī. resnā roksija palīdzēt negrib un visu laiku atkratās, jo viņai ir slinkums un gribās tēlot, ka bez viņas neviens ar šo programmu apieties nemāk. tomam prasīt var, bet neko saprast no viņa sacītā nevar, jo tirinās un stostās, itkā ar meiteni nekad runājis nebūtu. pie priekšnieka risinājuma arī meklēt nav vērts, jo vienkārši sāksies mūžīgs riņķadancis un viņš ir tik kaitinoši iejūtīgs, ka produktivitātei atkal būs erektīlā disfunkcija uz divi stundām kā minimums. plānoju kādu brīdi vēl savā nodabā agonēt, tad paņemt tomu aiz krāgas un ilgi ilgi purināt līdz izbirs man nepieciešamā informācija. attiecības ar roksiju bojāšu rītdien, nevar tomēr visu vienā dienā :) kas nav mazsvarīgi - nav vēlmes padoties, es tiem sūdiem vēl parādīšu. vienīgais prieks - šī tizlā '70.gadu bizneskompleksa iemītnieki pūļiem nāca pagalmā skatīties saules daļējo aptumsumu un tajā pelēkajā krēslas gaismā tas izskatījās pēc 1984. katrreiz ēdot še ēdnīcā domāju, kur tomēr pravietisks bija orvela pareģojums par tām pelēkajām matērijas pļurām. toties brauciens ar dēli šorīt bija brīnušķīgs. agrs un tukšs, bet saulains. nikni spēru asfaltu, smējos un pūtu tumīgus dvašu mākuļus <3
Jūtos: you're gonna get fucked
Klausos:: klaviatūras

Mar. 17th, 2015 @ 10:30 pm
[info]elina
Šovakar peldēju vairākus simtniekus pēc kārtas, kas manām kuslajām un kuplajām miesām tomēr pārbaudījums. Beigās, pēc kādas stundas, sirds sāka labi dauzīties, nospļāvos, nopeldēju vēl vienu simtnieciņu un dungodama crying game kaut kā tiku mājās. Tagad smuki reibst.
Klausos:: https://youtu.be/-EPGhjxm0G0
Top of Page Powered by Sviesta Ciba