Friends

About Friends

Sep. 15th, 2014 @ 12:10 pm
[info]elina
No sākuma sapriecājos,ka difterijas potes blaknes mani nav skārušas, bet nekā - ir gan uzpampusi karsta roka, gan temperatūra. Uz tādas nots novilku Felicitu un tagad skatos. Tie neveiklie mirkļi tomēr ir tik skaisti.

bērnībaSep. 12th, 2014 @ 06:57 pm
[info]elina


Rundāles vasaras.

Sep. 12th, 2014 @ 03:53 pm
[info]elina
Tagad, kad ir dabūta difterijas pote un atjaunota medicīniskā izziņa, ir atlikuši tikai divi obligāti izdarāmie darbi - atrast mašīnas tehnisko pasi un savu bankas karti. Un tad jau gan...varēšu vairs nekad mūžā neuztraukties.

everything is from everywhereSep. 11th, 2014 @ 06:41 pm
[info]neoplasm
šodienas tirgusgājiens ļoti ielīksmoja manu drusku nomākto prātu. piegāju tur pie vienas kaut kādas d-amerikāņu vai afrōletes vai kas tas viņiem tāds skaitās, bet tur vienmēr visādi dīvaini dārzeņiem līdzīgi priekšmeti no nezināmām tālām zemēm, kaur kādi spalvaini rāceņi un pročije barahlo. es tur pērku banānus, jo tā laikam ir vienīgā lavačka visā mazmiestā, kur var dabūt nogatavojušos banānus, kas nav spilgti zaļi un ir ēdami uzreiz nevis pēc nedēļas, pie tam par tādiem 8 maksāju vien 1 mārciņu. īsāk sakot, paņemu tādu smuku ķekariņu un eju pie pārdevējas. pārdevējas tur vienmēr ir šausmīgi pļāpīgas un viņas vienmēr tiek citu pļāputašu apsēstas, un tad bieži vien tik raiti tā norēķināšanās nenotiek. šoreiz arī viņa tur tērgā un žonglē to manu banānķekaru, naudu un kuļķenes un pie rezultāta netiek. toties notrūkst un krīt viens mans banāns un tad tā melnādainā jaunkundze, kas piekāpusi un tarkš un tarkš un tarkš, pēkšņi tādā predatōra un graindkōrista mīlas augļa balsī sēcoši izkviec "do not mess with lady's bananas!". mani šī aizkapa balss tik ļoti uzjautrināja, ka es pēkšņi un spēji iespurdzos pašai sev par pārsteigumu un tad aizvainoti pārmetu pārdevējai, ka "hey, your bananas are broken", tā mēs tur stāvējām tādi 3 jocīgi bābieši un ņirdzām. solījos nākt vēl.

vēl, amazōnes dārksajdu brauzējot, uzgāju tādas jocīgas krāsainas kleitas - tādas un šitādas. pieļauju, ka skaitās kaut kādas etniskās šmotkas, bet mani ieintriģēja. puķuraksti nav mana stihija, bet fasōns ir gana jocīgs, lai to flōru pieciestu. aiz tīras ziņkārības pasūtīju sev šitādu zaļu brīnumu - ja ieskatās, tur redzami putniņi ar šausmīgi izbolītām actiņām :)) alsō, noskōroju sev baltu šalli ar ziliem mincīšiem. šodien atnāca un pēc izmēriem sanāk normāls galdauts, kas lieliski. un jo daiļi piestāvēs manam tumšzilajam skinhedu bombermētelītim, rudentiņim gatava.
Jūtos: galvā vate
Klausos:: The Mars Volta - Lapochka

Inteliģents zombijsSep. 11th, 2014 @ 09:41 am
[info]disfigurator
Tautu kultūrās eksistē dažādi nemirušie - no briesmoņiem vampīriem, līdz elegantiem vampīriem, no absolūti stulbiem zombijiem, līdz inteliģentiem.

He, šonakt bija sapnis no diezgan pasen nesapņotā cikla, kuru varētu nosaukt par "Izroc savu māti!"

Tika atrakta mamma no kapa, kurā tā guļ kopš man ~septiņi. Bet paskats vēl nebija nemaz tik šausminoši nelietojams - par spīti tam, ka man jau 32. Vien pamatīgi nes pēc līķa un ādas krāsa nekāda. Un šur-tur kāds zobs pavīd. Nekas, ko nevarētu pielabot. Ģimene ir priecīga - mamma atkal ir starp mums, bet es ievēroju distanci. Beigu galā tas ir vienkārši nepareizi. Un es nevaru samīļot labi izturētu līķi, lai kā arī gribētos visu šo zaudējuma sāpi izlikt viņas apskāvienos. Viņas āda vienkārši ir... Viņa ir mirusi. Par spīti tam, ka staigā. Un es vairāk rēķinos ar to mirušo aspektu. Nekā zombisko. Un neizskatās, ka mammas zombītis to pādzīvotu. Šis nav stulbais zombijs. Viņa nesiekalojas, nav tukšs skatiens, un viņa uzvedas cilvēkam absolūti adekvāti. Un tomēr kaut kas traucē. Tāds nieks kā nāve.

Ideja šiem sapņiem kā vienmēr - restaurēt saliedēto ģimeni, kas reiz bija pilnā sastāvā. Tāda mūžīgi ir šī sapņu cikla pamatideja, vien mēdz atšķirties tehniskā, jebšu resurektēšanas puse. Citreiz akcents tiek likts uz intravenoziem konservantiem (kaut kas uz Re-Animator), citreiz tīri uz Dr. Frankenstein metodiku. Bet gala rezultāts nekad nav kā filmās. Ja nu vienīgi neskaita Penny Dreadful. Jā, ar šo seriālu varētu salīdzināt. Rezultāts vienmēr ir kvalitatīvs - beigās būtu grūti atšķirt no vēl nemiruša civēka - gluži kā Proteus.

Pēc pamatīga strīda atkalapvienotās ģimenes izpildījumā atklājās šīs konkrētās epizodes centrālā tēma - mammzombija loma plašākā kontekstā. Cilvēces kontekstā. Proti., vai nemirušajiem vispār ir vietas cilvēku vidū. Skaitot no nelegālās atkalatdzimšanas, beidzot ar neskaitāmiem ētikas apsvērumiem. Viens no tiem: Nemirušajam nav pilns cilvēkam piemītošs un to raksturojošs apziņas komplekts. Pusdzīvē atgrieztais ir pusdzīvē atgrieztais. Nekas vairāk. Cilvēku raksturojošā elementu buķete daļēji tārpu aiznesta (un atpakaļ nedabūt - tārpi paši jau sen miruši), tā ir sapuvusi un iesūkusies arī zemē. Nepiemīt, piemēram, bailes no nāves. Līdz ar ko nepiemīt bailes kā tādas - gan par savu tuvinieku, gan par savu dzīvību. Un tas devalvē dzīvi kā tādu, jo, kā izrādās, šis pilnā komplekta trūkums noved līdz absolūti loģiskajam gala secinājumam sapnī - atgrieztais cilvēks nepaliek dzīvo starpā mīlestības, pieķeršanās vai kaut vai pazaudēšanas baiļu dēļ. Viņš paliek tāpēc, ka burtiski ir atkarīgs un pieradināts. Pastarpināti pārtiek no bijušo tuvinieku sāpēm un tieši pārtiek no viņu sniegtajiem pēckapa dzīves uzturēšanas līdzekļiem un metodikām. Un tas nav pareizais iemesls. Un atraktā par to nebēdājas - arī šī emocionālā izpausme iztrūkst, kas vēl vairāk apliecina, ka mammai starp mums vietas nav. Tā ir zaudēta pirms daudziem gadiem.


Ap pus četriem pamodos, samīļoju kaķīti un gulēju tālāk. Pēdējā laikā ne visai bieži sanāk sapņos skatīties kvalitatīvu Horror.
 
Klausos:: Peter Bjärgö & Gustaf Hildebrand - Out Of The Darkling Light
Tags:

more like european onion [because tears]Sep. 9th, 2014 @ 06:31 pm
[info]neoplasm
katrreiz, kad liekas, ka trakāk jau vairs nav kur, tad raša paņem un izdara kaut ko šitādu. jelkas, kas mums liekas absurds un neiespējams, krievijā tāds nav un taisni šī sava boundry pushing'a dēļ [pun unintended, but nevertheless successful] voloģa mierīgi dragā tālāk, viss rit pēc plāna. rietumu vecie pirduki tikmēr tikai groza kaklus krekšķēdami un zem deguna neapmierināti purpina, ka this is not at all ideal. to raskstu gan līdz galam neizlasīju, lai arī īss, jo bail, ka kaut ko nesalaužu. nēnu, var jau ziņas arī nelasīt, bet aiz tam diemžēl virsū nākošā ārprāta huiņa uz mums mazāk neattieksies. mana ģimene jau reiz zaudēja pilnīgi visu sarkanā režīma dēļ un man ir aizdomas, ka šoreiz neies spožāk. ja vien, protams, sibīrija nav pārbūvēta par slēpošanas kūrortu. un tas viss kaut kā taisni šogad, kad es jau saberzēju ķepiņas un tā kā sāku iezīmēt kaut kādu necilu atgriešanās plāniņu. meh. not to be a warmongering bastard, but russia is not gonna bomb itself. un to atļaujos teikt es, kam vardarbība generally ē nu tā, ne pārāk. aj un tad vēl visa tā izraēlas un palestīnas huiņa un isis, un kaut kādi idiņi, kas sevi dēvē par šariata policiju [bija vācijā, tagad ir arī jūkejā] un fokin' ebola. eju gūglēt mincīšu bildes, nānanā.

akjā, amazōnē uzrāvos uz šitādu kleitu, kas mani neinteresē, bet ieinteresēja modele, jo redzēta. un redzēta kur? redzēta asos'ā. kas nozīmē, ka arī kleitai tur kaut kur vajadzētu būt. un - vualā! - man ir taisnība. tikai par to piķi, ko asos dāmām noslauc, amazōnē tādas kleites var dabūt četras un vēl salčukam paliek pāri. un nav pirmā reize, asos, i'm watching you. nopirku amazōnē trejas kleitas un garās zeķes - jāpastās, kā viņiem tur ar kvalitāti:3 
Jūtos: besīgs
Klausos:: visi mincīši krāc un šņākuļo

Hobiju maiņaSep. 8th, 2014 @ 07:19 am
[info]vikings
Par joprojām noturīgāko hobiju varētu saukt makšķerēšanu. Pēc tam visus pārējos, kur daži vairs nav interesanti, citi tiek retu reizi piekopti formas nezaudēšanai.
Nebūs hronoloģiski, jo atmiņa vairs nav kā 14 gadu vecumā!
Klinšukāpšana, jāšana, riteņbraukšana, slēpošana, izpletņlēkšana, off-road trophy, burāšana, biljards (pool, snooker),makšķerēšana, parkour, freedive, futbols, hokejs, badmintons, šahs, peintbols, amatieru rallijs...
Ūdensslēpošana, airēšana.
Papildināšu, ja ko atminēšos.

Biļetenu joslaSep. 4th, 2014 @ 07:59 pm
[info]disfigurator
Ar velo minos ikdienā - ja vien nelīst, vai sāls šļūdonis nav uzbrucis Rīgas ielām. -20 ar neskādē.
Un kā reiz pēdējo mēnešu maršruts ved pa Lāčplēša vai tām paralēlajām ielām pēc izvēles. Tad, kad parādījās jaunās treknās līnijas uz braucamās daļas, nodomāju ne jau tās glaimojošākās lietas.
Redzi, man kā ikdienas velobraucējam tas šķiet nepārdomāti ne tikai no infrastruktūras, bet arī no praktiskā un samērības viedokļa. Mašīnām to ieeju/izeju uz Salu tiltu vajag krietni vairāk, nekā tiem 5 riteņbraucējiem stundā. Turklāt ar šo velojoslu ir tāpat kā ar citām - pēkšņi sākas un pēkšņi beidzas. Bez mērķa, bez nekāda labuma. Tos 2km varu arī pa ietvi slalomā izmaukt. Pilnīgs watafaks. Kungi, plānojot velo infrastruktūru un satiksmes plūsmu, domā ar balsošanas biļeteniem, nevis smadzenēm. Nez. No manis tikai viens trekns mīnuss par risinājumu, kurš ir apgrūtinājums, nevis risinājums vai solis vienota, pašpietiekama un noslēgta veloceliņu tīkla izveidē. Veloceliņš, kas random vietā sākas un beidzas, nav nekāds risinājums infrastruktūras uzlabošanai. Turpināšu prātīgi traucēt Ģertrūdes ielas gājējiem, ja vien nebūs jāsteidzas.
Klausos:: Satyricon - Supersonic Journey

Tumšā apkārtneSep. 4th, 2014 @ 05:58 pm
[info]disfigurator
Dark Ambient indīd ir viens no tiem žanriem, kuri patiesi atraisās, kad to atskaņo caur jēdzīgu ekipējumu. Iespaids un atmosfēra pieaug vairākkārt. Inade vedina dirst ne tikai ķieģeļus, bet veselus to cepļus.

we were [not] expecting youSep. 4th, 2014 @ 03:11 pm
[info]neoplasm
aj, nu labi, izstāstīšu, kārtējais pigors darbu sakarā. aizvakar iebirst man jēpasts no ņekajas zojas [zoe], sak', atbrauc rītdien uz notingemu uz šitādu adresi par darbu parunāt. lieki piebilst, ka notingemā nevienu nepazīstu, kur nu vēl mistisko zoju [no nezināmas aģentūras], kura nezinkāpēc zina, ka es varu tā mierīgi iekāpt vilcienā un fiksiņām uz notingemu aizhujārīt. bet es to uztveru, kā zīmi un sēžos vilcienā, jo man tāpat nav nekā sevišķi svarīgāka, ko darīt [datōrspēles un kleitu šopings var paņemt pauzīti uz pāris stundām]. iedomājos vienīgi, ka moš draudziņam aģentūras adrese kaut kur jāieskrāpē, lai vismaz zina, no kurienes sācies manu nieru ceļojums pa melnajiem tirgiem. draudziņš man vienīgi tā piesardzīgi un caur puķēm apjautājās, vai esmu pārliecināta, ka gribu braukt un ka varbūt ē nevajag tā ar tiem darbiem steigties. saku, es jau nekur arī nesteidzos, bet, ja man šitā uz galvas kaut kas taisni krīt, grēks neapošņāt. ja nu galīga huiņa, tāpat notingemā vismaz aizies uz american apparel apenes nopirkt un to vejtrōzi apstīties :)) bez tam darbs tomēr ir drusku labi - savādāk man jau sāk aizmirsties, ka esmu pieaudzis cilvēks un ka ir dzīve ārpus pižāmas. bet nu braucu tāda relaksēta, neapgrūtināju sevi ar krāsošanos, sak', ko jūs man varat piedāvāt. atronu adresi, tur man durvis ver patīkama angļu čiepiņa un uzreiz viss forši, dodiet cv, davaj mēs jūs paintervēsim, mēs specjalizējamies tādos un šitādos darbos blāblāblā, dodiet pastīties, kur jūs mums te taj' datubāzē. un nevar mani atrast. saku, man te kaut kāda zoja rakstīja, prasiet zojai, viņas datubāzē čista esmu. viņi visi saskatās, groza kaklus, nekādas zojas te nav. neesmu jau vakarējā, saku, pastieties savā birojā londōnā. pastās lielajā datubāzē, arī tur manis nekur nava. saku, jaunieši, kas jūs par žīdmasōniem un kā jūs un zoja zināt vispār, ka es vairs neesmu londōnās, bet tuvāk notingemai tādā gadienā, bet datubāzes par mani dzirdējušas nava. neko, nervōzi pasmējāmies, paši priecīgi solījās man telefonēt, kad būs man ko piemērotu atraduši un šķīrāmies kā draugi, bet, no kurienes es tāda uzradusies, tāpat nesaprata [vice versa, jaunie draugi].

vilšanās, savukārt, mani pārsteidza nesagatavotu american apparel veikalā, kur nebija manu mīļo puiku apeņu meitenēm. puiku nodaļā tās apenes bija, bet man ir aizdomas, ka tur tajā puiku fasōnā varētu būt drusku par daudz vietas ēē atsevišķos reģiōnos un tas man neģeld. un vejtrōzē nebija kokō mangō. kokō mangō sized hole in my heart nācās aizbāzt ar brangu luņķi fuetes, tā ka neskumstu. spriņģojot apukaļ uz vilcienu, lielajā tirdzniecības centrā skanēja piksīšu here comes your man [!!], talk about going mainstream :))
Jūtos: kafija ar kondensēto pienu!!
Klausos:: Sonic Youth - Kool Thing

Zin kapēc neraksta pulkvedis nevienamSep. 4th, 2014 @ 12:48 pm
[info]vikings
A pa tam, ka dzīve ir interesantāka ārpus cibas.
Tik vien, kā palasīt ziņas par BBKļičko, Elīnas aronijām un polemonu drēbjpārdošAnu

Sep. 3rd, 2014 @ 08:46 pm
[info]elina
esmu palikusi pilnīgi atkarīga no aroniju sulas. asinsspiediens tikai priecājas :)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba