Friends

About Friends

tiesības aizliegt tiesības nav nekādas tiesībasJan. 31st, 2015 @ 03:29 am
[info]neoplasm
es, starp citu, zinu to ārsti stradiņos, kuru džims pieminēja savā lieliskajā un tik ļoti vērtīgajā rakstā. zinu arī, kā ir justies kā tādai ķekavas vistai uz kušetes, es tā jutos 2008.gadā. mans stāsts gan ir pilnīgi savādāks. es par savu grūtniecību uzzināju no sava vīrieša, manas pirmās mīlestības. viņš ir ārsts un nolasīja simptōmus no mana ķermeņa vēl pirms es biju paspējusi attapties [manā dzīvē viss ir otrādāk]. es nebiju pārliecināma un viņš man nopirka 2 grūtniecības testus. diena, kad es ieraudzīju tās 2 fokin' svītras uz testa, bija viena no drausmīgākajām dienām manā mūžā - tā bija apokalipse, kas paredzēja pilnīgu manas, un tikai manas, dzīves sagraušanu. aborta iespēja pat netika izskatīta, vīrietis bija priecīgs - laimīgais jaunais tēvs. viņš gribēja, lai mans ķermenis viņam iznēsā vēl kādus 4 bērnus. es biju tikko no videnes un iestājusies universitātē, un mana dzīve bija beigusies. es gan visu laiku dzīvoju tādā vieglā nolieguma miglā, pa kluso turpināju pīpēt un stiklainām actiņām vērties tālēs zilajās, cerībā, ka no realitātes var kaut kā pamosties.

ginekolōģe apstiprināja, ka esmu stāvoklī un es pierakstījos uz saglabāšanu. jo man taču bija visi pareizie apstākļi. nu, izņemot to vienu - ka es nebiju gatava un negribēju kļūt par māti. par manu grūtniecību zināja un priecīgi spiedza tikai pāris draudzenes, kurām es pieklājīgi smaidīju un iekšā klusiņām smilkstēju un miru. jo mana pirmā mīlestība būs mana vienīgā, mana jaunība ir beigusies, es būšu ieslēgta kaut kādā drošā suburbian cietoksnī, kur es drīkstēšu piederēt tikai viņam un es vairs nekad nevarēšu būt viena.

man rīgā bija ģim.ārste, kas bija mana ārste jau no agras pamatskolas, nāca vizītēs pie manis mājās un bija radījusi man kaut kādu draudzības un mātišķuma ilūziju. pierakstījos pie viņas, lai pajautātu, vai varu iet pie viņas uz novērošanu. viņa dusmīgi mētāja pa galdu papīrus, teica man, ka esmu par jaunu bērnu taisīšanai un, sašutumā par manu naivo ierosinājumu, paziņoja, ka viņa "jau nu gan nelīdīs, kur viņai nevajag". hujārīju ar ričuku caur āgenskalnu, lai gan milzīgo asaru dēļ neredzēju vispār, kur braucu. bet man bija pohuj, man šajā pasaulē tik un tā vairs nebija vietas - es vairs neesmu es, man vairs nav tiesību, bet ir tikai pienākumi, esmu noreducēta līdz savai dzemdei un tās saturam, es būšu māte un nekas cits.

pāris nedēļas vēlāk man sākās asiņošana. es piezvanīju ginekolōģei un viņa man asi atcirta kaut ko no sērijas, vai es galīgi stulba esot, viņai tagad zvanot, un ka jāzvana pa taisno ātrajiem taču. bet es neticēju, ka ir noticis kas nopietns, jo nebija tā kā filmās. man nekas nesāpēja un asiņošana bija minimāla. es sakrāmēju somu un gaidīju ātros. vīrietis bija aizņemts un varēja mani satikt tikai nākamajā dienā. to visu dienu un nakti es slimnīcā biju viena. pie tās pašas miesnieces kundzes stradiņos. par laimi manu SA konstatēja cita ārste. viņai bija patīkama, mierinoša balss, lai arī viņa nerunāja lieku un neizteica līdzjūtību. otru ārsti, to raupjo sievu, es necitēšu. pēc brīža es jau biju zem narkōzes un pavadīju nakti slimnīcā, guļot milzīgā asins peļķē - uz jautājumiem par to, kas ar mani notiek, daktere miesniece man asi atgrūda, ka viss ir pareizi un ko tad es sagaidu, viņi taču mani "tikko ir iztīrījuši". sorry i asked.

atgriešanās dzīvē nebija viegla, jo kāds mani kaut kur bija redzējis un kāds kaut ko kaut kur bija dzirdējis un cilvēki sāka uzdot neadekvātus jautājumus. ģim.ārste piedevām izpļāpājās par manu grūtniecību manai mātei. netīšām, but the damage was done. vairākus mēnešus pēc visa tā murga mani vēl konfrontēja māte un man bija jātiek galā arī ar to - ar no pārpilnības raga birstošiem pārmetumiem par manu noslēgto dzīvesveidu un mātes krišanu histērijā par to, ka viss par mani jāuzzin no svešiem. viss, ko es varēju teikt, bija, ka viņai par to vispār nebija jāuzzin un tā vispār nav neviena darīšana, tikai mana un mana ķermeņa. un par to uzzināja tieši mana māte, protams - cilvēks, kurš nekad neko neļaus tev aizmirst un mierīgi dzīvot tālāk.

labi, detaļas un visi tie blakusapstākļi nav svarīgi. galvenais ir tas, ka es tam visam gāju cauri viena pati, nobijies naivs skuķis, un man tā arī neizdevās to savam vīrietim piedot. nepagāja ne gads un es jau biju citā kontinentā laimīgi iemīlējusies citā vīrietī un man bija pilnīgi cita dzīve. es nekad nedomāju par savu nevēlamo grūtniecību kā par bērnu, kā par reālu cilvēku. ar to mana pieredze krasi atšķiras no daudzu citu sieviešu pieredzes. mana grūtniecība sevi pārtrauca pati, es noteikti neesmu nekāda ezotēriķe, bet tobrīd domāju, ka tā bija diezgan lōģiska mana ķermeņa reakcija uz tam atņemtu brīvību. vēl tikai bija jāiemācās sadzīvot ar kaunu par to atvieglojuma sajūtu, ka caur kaut kā nāvi es esmu atguvusi savu dzīvi.

mans sakāmais ir tāds, ka es jūtos vainīga tikai sevis priekšā - par to, ka es biju jauna, dumja un ļāvu sev to nodarīt. man toreiz vajadzēja paņemt manu dārgo aiz pautiem un pieprasīt abortu, bļaut un pretoties, pieprasīt viņa klātbūtni slimnīcā, aizstāvēt savu brīvību. vislabāk par izsargāšanos vispār noteikti būtu palīdzējusi iemīlēšanās pilnīgi citā cilvēkā [ironizēju, ja nu gadienā nav skaidrs]. man tajā tumšajā bezmiega naktī stradiņos bija gana daudz laika pārdomāt dzīvi, gana daudz laika maisīt šo ūdeni ar eļļu - vainas un atvieglojuma sajūtas.

toties tagad es zinu, ka nekad vairs nebūšu tik gļēva; tagad es zinu, cik dārga ir brīvība. es mīlu savu dzīvi un mīlu pati sevi, un neviens vairs nekad manā vietā neizlems, ko man vajag vai nē un kā būtu pareizi. kad ar savu tagadējo draudziņu diezgan svaigi bijām sākuši draudzēties, bija reize, kad mans cikls bija nogājis no sliedēm un es biju stāvās šausmās, ka kaut kas varētu būt nogājis greizi un es varētu būt palikusi stāvoklī. draudziņš man zvanīja nakts vidū, jo savā internetvēsturē bija ieraudzījis manis gūglētas vietējās abortklīnikas un, protams, gribēja zināt, vai man gadienā nav viņam kas sakāms. alsō, vai es viņu uzskatot par pilnīgu sūdu, mēģinot visu šo atbildības nastu uzkraut sev vienai pašai. tas bija vairākus gadus atpakaļ, bet es joprojām atceros to mīksto drošības sajūtu, kas mani pārņēma klausoties viņa balsī un dzirdot viņa sacīto. jā, man nav tam jāiet cauri vienai pašai un jā, jebkurš mans lēmums ir labs, jo tas ir mans. tas, ka man ir attiecīgie orgāni, nekādā veidā neuzliek man automātisku pienākumu kļūt par māti. man ir arī cita vērtība, piemēram, intelektuālā nevis tikai kaut kāda miesiskā, bērnus iznēsājamā. caur mani nevar dzemdēt nedz vīrieši, nedz valsts - tās ir eksluzīvi tikai un vienīgi manas tiesības un ir neapstrīdamas, punkts un basta.
Jūtos: bučas džimam, nu
Klausos:: Einstürzende Neubauten - Sabrina

Un kamēr kristīgi parādniekiJan. 30th, 2015 @ 06:18 pm
[info]vikings
Tad Marka 9,43 ir par roku runāts, pieļauju, ka kristiešiem uz mēli arī tas attiecas.

Par tiem kristīgajiem abortiemJan. 30th, 2015 @ 05:53 pm
[info]vikings
Ko nēsā uz kakla kristietis? Krustu ar vingrotāju.
Ateists, savukārt, savu galvu uz sava kakla.

Jan. 30th, 2015 @ 01:56 pm
[info]vikings
Apnicis slimulēt, bet grādīzeris nepielūdzami norāda gultas virzienā ar savu 38.1 C.
Tai pat laikā tiek atgūtas grāmatu lasīšanas pozīcijas un apjomu ziņā, īstermiņa nogrieznī, esmu izlasījis 1,74 grāmatas dienā visa gada griezumā. Sūds ar grāmatām, esmu paguvis sociālmedijos salasīties visādu gifņu un patiesi gribu pavadīt atlikušo dzīves posmu kādā vietā, kur nav šitik attīstīta demokrātija un sadzīve. Vēlams uz kādas salas, kur paša uzceltais un noķertais ir labklājības līmenis, un nevis tas, cik daudz no kaimiņa nozagtā tu vari dabūt, tā lai valsts neieinteresējas un lai pats vari dzīvot. Es gribu darīt lielisko darbu ar koku, legāli un godīgi pret blakus esošajiem. Bet tad es kotlešu vietā varu grauzt skaidu putriņu. Bļa, ka man tas riebj. Patiesi riebj!

"es negribu būt tava lelle"Jan. 30th, 2015 @ 03:11 am
[info]neoplasm
nu vot tā, prijehaļi, liberasti, ne. draudziņš vakardien kautrīgi apjautājās, vai man nebūs iebildumu, ja viņš pa vasaru ies modernajā baletā [trauslas balerīniņas cilāt, kārumnieks tāds]. es tikmēr iešu stenēt un cilāt dzelžus ar citiem večiem. apdraudēsim tradicionālās vērtības kopā! /eju pastīties, vai man jau nedīgst ūsas

citās ziņās - darbā karoju ar vienu slinku franču jenotu, kas tur visus ar savu šarmā apvedis ap stūri. es tur esmu tikai trejas nedēļas un tiešām negribās nākt virsū kā tādam dirsīgam viesulim, bet cieši klusēt arī nespēju. priekšniecība ir šausmīgi jauka, bet disciplīnas viņu aģendā nava nemaz un tad es jūtos arī vainīga par to, ka es piepišos, jo tas nav mans darbs un kāda man galu galā starpība. bet starpība man ir, jo tas ir darba ētikas jautājums. nav man jāizsmeļ svešas savārītās ziepes un jāsit plaukstiņas par to, ka krītas darba kvalitāte tikai tamdēļ, ka viens trollis ērti iekārtojies un iekasē tādu pašu algu kā man, kamēr es velku gan savu, gan svešu vezumiņu, mkēj. šobrīd huiņu apkaroju tīri sievišķīgiem līdzekļiem tb drusku viltīgā morālterōra veidā - nekaunīgi skatos kolēģim uz pirkstiem un publiski veicu ne pārāk glaimojošas piezīmes viņa darba virzienā [nu, tur tā skaļi un domīgi "tu vēl neesi pabeidzis to un šito?!" un tml.]. priekšnieks uzslavēja, ka mani cipari strauji šonedēļ gājuši augšup, uz ko es atbildēju, ka var daudz vairāk izdarīt, ja frančupuikam neļauj nodarboties ar viņa usual bullshit. neviens, saproties, nebija pamanījis, ka viens cilvēks sēž un nekā nedara, tikai viltīgi izokšķerē vieglākos darbiņus [piņķerīgos dāsni atstājot kolēģiem, man tātad], kas ienes fiksus rezultātus un pārējo laiku simulē vieglu aktivitāti un pielien priekšniecei izliekoties par nevarīgu bērnu [šis ir extra bweh]. the struggle is real, though - vai es tiešām gribu indēt lielisku, bezrūpīgu atmosfēru? un vai es pati gadienā neuzprasos uz bullying apsūdzībām? nemeklēju nedz kašķi, nedz izdevīguma, bet par idiņu zem citu svara izliekties arī nesmeķē.
Jūtos: otherwise viss skaisti
Klausos:: Lothar and The Hand People - Space Hymn

bad day kinda dayJan. 27th, 2015 @ 06:05 pm
[info]neoplasm
man šodien beidzot bija slikta diena. man tik sen nebija bijusi slikta diena. un arī šoreiz slikta tikai tamdēļ, ka jūtu, kā ap stūri uzglūn zaraza, droška klepošu vai ko tādu. un alsō arī tamdēļ, ka esmu naiva muļķadesa, kas vēl tic sirdsšķīstībai un cilvēku patiesumam - pierakstu sev atgādinājumam, ka katrs mazs nabadziņš var izrādīties ļaunīgs rūķis, kam ar steigu jāsado' bietē. un veikalā nebija hennas, nēnu, pizģec. sēžu, mēģinu nomierināties :))

bet ir arī visādi brajtsāidi. piemēram, 7dien iemācījos no matrača izlocīt dīvānu, šis origami nav miesās vājajiem gan, bet izdarāms ira. draudziņam nāca kursa puikas uz filmvakaru un bija jānomaina fenšujs, lai visi ielūgtie mūsu pieticīgajā apartamentā salien. viens no viņiem, protams, izrādījās nāvīgi alerģisks pret mincīšiem, kam par godu mincīšiem nācās visu vakaru tusēt brāļistabā, kurā viņiem ieeja parasti stingri noliegta - tā ka svētki beigās izdevās visiem [izņemot, draudziņbrāli, kura jūtas conveniently nav mana problēma].

vēl man šodien no tvinpīkām telegrafēja džūlija, sak', neōōō, nāc apukaļ, nāc strādāt un draudzēties, par ko es, protams, iespurdzos un novilku aizkustinātu awww, bet īstenībā tajā ir arī kaut kas skumjš. kaut kur noteikti ir paralēlais juniverss, kurā mēs ar džūliju caurām dienām kuļam tukšu, ņirdzam un nesam visus cauri. ja būtu kombinējami darbalaiki, es droška pieteiktos vilkt abus arklus. manī pēdējā laikā ir pārāk daudz enerģijas [jāpacilā hrenažierzāles dzelži tak jau].

un no jaunajiem darbakolēģiem kukū ir visi, bet džeimss jo sevišķi. viņam ir 34 gadi, viņš jau 20 gadus hujārī bungas, alsō piestrādā par zvaniķi [jezuss, kur grūti pie viņa stājas un koptēla viņu nesaukt par kvazimōdō], dzīvo ar vecākiem UN NEKAD NAV BIJIS KINŌ. jūs saprotiet? nekad! nevienu reizi, pat ne bišķi, not even the tip!! ar roksiju tagadiņ nevaram atrast nekā tāda gana ķecerīga, uz ko viņu aizvest [viņš ir kristietis]. wtf, vārdsakot.
Jūtos: atslābstu
Klausos:: Mazzy Star - Fade Into You

Jan. 27th, 2015 @ 11:54 am
[info]elina
visvairāk es smejos par "veģetāriešiem", kuri saka, ka neēd gaļu, bet vico iekšā lasīšus un reņģītes ka šņakst vien.

PseidoaptaujaJan. 26th, 2015 @ 08:58 pm
[info]vikings
Vai pērkat Krievijas preci Maximā, vai tikai Ukrainas preci Rimi


Komentējam, cepamies, neguļam!

Oooooooo, bad romans! Jan. 26th, 2015 @ 02:41 pm
[info]vikings
Griperim par godu tiek lasīts ar ātrumu 3,7 grāmatas diennaktī, pie tam Otto Ozola Theodorus ziloņzivs iekš krievu elektrongrāmatas, trollīša ziema, tumsas kreisā roka, ledus princese un 2 gb Pasaules bērni pasaku un stāstu iesējumi. Sviedri tek ar vidējo daudzumu 150 ml divās stundās un tad pārtraukums ar vidējo sviedrēšanos 30ml stundā. Temperatūras svārstības no 37oC līdz 39,3 max, pie tam bez jebkādas korelācijas ar meducīnas batlešu uzņemšanu.
Kafija un rums būtu labāk, bet tad būtu grjūšāk tādu daudzumu izlasīt!

Meiteņu dumībasJan. 22nd, 2015 @ 10:54 pm
[info]digna

Es neizturēju tās šausmas, kas man uz galvas notiek, un pirmo reizi mūžā nokrāsoju vidēja tumšuma/gaišuma brūnus matus. Ilgi grozījos gar matu krāsu plauktu, meklējot vispelēkāko un vēsāko, puslīdz gaišu brūno toni. Pēc četrām vai piecām balināšanām - jau nojaucos no skaita, vienas balinošas krāsošanas un divām tonēšanām es padevos. Man jau sen bija jābūt blondiem un ziliem matiem, bet tā sasodītā tumši brūnā krāsa, ko palietoju pagājušajā gadā, izrādās, ir daudz grūtāk izindējama, nekā melnās, ko lietoju ilgi līdz tam. Jo vairāk centos izbalināt, jo rudāki tie kļuva, toties gaišāki diez ko kļūt negribēja.

Tagad aktuāls jautājums, ko ar tiem matiem darīt tālāk? Labi, brīdi varu pastaigāt ar šitādiem brūniem, bet es taču jau sen gribu atpakaļ mīļos, zilos matus! Kā lai tiek vaļā no sarkanā pigmenta? Kā lai dabon blondus matus, ja viņi bez maz vai ignorē balināšanu?


Jan. 22nd, 2015 @ 01:42 pm
[info]vikings
Kaimiņš jautrītis, pa dienu klausās klasiskās mūzikas ierakstus, pa nakti krāc, nav iespējams izgulēties. Visādi citādi viss ir labi, tikai man skaidrs, kam skanēs zvans, ja es šādi turpināšu izklaidēties.

skaistas lietas skaistai dzīvei, yōJan. 22nd, 2015 @ 04:13 am
[info]neoplasm
vajvajvaj, dāmas, un kādas man jaunas smaržas! pilnīgi netīšām nopirkās paul smith smaržas floral un man šausmīgi patīk. aprakstīt smaržu nav viegli, bet, ja jāmēģina vienā vārdā, tad [citrōn]marmelāde :) jūtos kā normāls pāķis, jo šito dēļ esmu gatava izmest savu yves st laurent'a manifestō, kurš mani ir izbesījis tā, ka riebj. mēdzu nelāgi iegrābties, jo pēc kādu 3 flakōnu paošņāšanas mana oža jau atslēdzas un grib ātrāk tikt mājās, tamdēļ gadās pagrābt no plaukta arī visādus pretkožu dihlofosus u.c. veselībai un labai gaumei bīstamus šķidrumus. bet šitas florālis bija pirmais, ko noprovēju [smieklīgā iepakojuma dēļ, lōģiski], uzreiz iespiedzos un palekdamās rikšoju uz kasi neatskatoties.

vēl man ir jaunas skaistas vans kedas un lērums pirmšķirīgu ōmīšbirojbikšu, kuras tā vien prasās izvest paskeitot, tak ziema vēl neiet prom, tb te ir slapjš. kā ē visos citos gadalaikos.

un, ja par slapjiem ziemas vakariem, tad reku brīnišķīgs saits, kurā pasmelties skaistas mākslas un mūzikas, tur var dročīt stundām ilgi, best website ever.
Jūtos: :)
Klausos:: No Ordinary Monkey - Beats In Space

cultureclash - should we stay or should we goJan. 22nd, 2015 @ 03:30 am
[info]neoplasm
mazais darbakolēģis lūks man vakardien salauza sirdi. viņš savus pirmos 17 gadus dzīvojis francijā, bet tad pārvācies uz mazmiestu, jo nav varējis vairs izturēt bulijošanu skolā un vecāki nolēmuši viņu atpestīt no ciešanām. bet vecāki izšķīrās, vecvecmāmiņa nomira un nomira arī viņa sunis, kas viņam bijis vismīļākais no visiem ['because she was the only Person that never gave me grief', aww]. visai huiņai spītējot viņš ir tāds mazs prieka kunkulītis, vienmēr izveic olimpieša cienīgu 3 soļu ieskrējienu tā kā pirms leciena, tikai uz durvju pusi, lai dāmām atvērtu durvis, vienmēr visus uzjautrina, triec jokus un zīmē mums ņirdzīgus kōmiksus. mēs dažreiz ejam kopā mājās un vakardien bija tāda diena. viņš tik entuziastiski kaut ko stāstīja, ka netīšām atnāca man līdzi uz veikalu, kurā es biju plānojusi savākt internetos pasūtītas lietas, bet veikals izrādījās neīstais, un viņš metās skaidroties ar pārdevēju un tad veda mani uz pareizo bodi, tāds baigs mazs džentlmenis [21 gadiņš], kā gan tādam zaķītim var apzināti nodarīt gauži?

ak jā, man prasa, ko latvieši ēdot un kāpēc nekur neesot latviešu restorānu. gribēju jau teikt, ka es arī tādus neesmu redzējusi, hmm, pat pašā latvijā laikam ne [lidiņš idiņš]. ja neskaita to, ka mūsu ēdienkartē liels daudzums ēdienu ir palienēti no citām tautām, tad vēl pie vainas varētu būt drusku asociālā mentalitāte, bet to es visu paturēju pie sevis. man tiek doti ļoti atklāti mājieni, ka vajadzētu kaut ko tādu latvisku uzšmorēt un atnest degustācijai, bet man pat slinkums domāt par varjantiem, kur nu vēl svīst virtuvē. no tādiem īsteni latviskiem ēdieniem mums ir kas - sklandrauši, bet tos nesapratīs, skābputra arī nederēs, tur es droška apvemtos pie nešanas vien, pelēkos zirņus arī nesapratīs, tāpat vidējs anglis droška nebūtu spējīgs uztvert arī šprotes un speķa pīrādziņus [tb latviešu versiju], tamdēļ es domāju, ka, ja jau interese nerimstoša, dārgie kolēģi, tad pagūglējiet bildes :)) toties uzzināju, kurā vārtrūmē pie veca japāņu pārīša dabonami labākie suši visos east midland'os, jesss.
Jūtos: miedziņa nav
Klausos:: mincīši šņākuļo miegā

KomatsuJan. 21st, 2015 @ 11:05 am
[info]disfigurator

Tāds neslikts sapnītis. Viena aina:

Debesskrāpim līdzīgs priekšmets. Apdzīvots šoreiz, nevis pamests. Iekšā daudz cilvēku, kas salipuši pie logiem. Aiz loga sākas masīva dabas stihija - pret fasādi lido spēcīgi sviestas lietus lāses, un zibens šautras melno to. Lido vieglās automašīnas, kuras īsti netiek cauri betona/tērauda konstrukcijai. Cita lieta ir ar smago tehniku. Redzu lidojam Komatsu derīgo izrakteņu raktuvju cienīgu bļa traktoriņu, un pie sevis nodomāju - tas noteikti izlidos cauri visai ēkai, kas arī tā bija : D
Sapnis bez panikas - kā vērot kvalitatīvu Survival/Catastrophe filmu.

Klausos:: Esoteric - Cipher
Tags:

Jan. 20th, 2015 @ 05:25 pm
[info]elina


I know the cure for everything: Salt water...in one form or another: Sweat, tears or the sea.– The Deluge at Norderney, Seven Gothic Tales, 1934

you can leave your cat onJan. 19th, 2015 @ 09:46 pm
[info]neoplasm
kaut kā harmōniski aizpildās visādi tukšumi. no rītiem mums ir tāda tradīcija, ka draudziņš izspiež man ar aerōpresi kafiju un iehujārī manā lapsiņtermosā līdziņemšanai uz darbu kamēr es ķisenārijā lēnām no zombija mēģinu kļūt par pamodušos un darbam gatavu veselīgu sabiedrības locekli. un tas tik ļoti bija iegājies, ka es ar aerōpresi vispār nekā nemāku izspiest un šorīt, kad bijām mainītās lomās, salaidu to kafiju kaut kā pilnīgi neiespējami tūtā. draudziņš taisa tādu riktīgi melnu sirdstrieku, uz kuru kolēģi var tikai skaudībā ilgpilni noskatīties, jo viņiem tur pieejama tikai pezantu instakafija. šodien kafijasprieks man jau likās izpalicis, jo mans virums bija nedzerams, bet tad kafeīna dievi sadevās ķepiņās un priekšnieks man atnesa īstu kafiju [ar visu manu brūno cukuru un pienu, čabulītis gatavais]. pašai savs persōnīgais paralēlais juniverss vai vienkārši karma, eh :)) nopirku kopgaldam cepumus - garšīgus, bet ne pārāk kaitīgus veselībai. un medu, ar ko neverending tējotājiem aizstāt cukuru. nākamais solis ir ogas un tad augļi, un tad jau manas lamatas pār viņiem būs aizcirtušās, muahahaha.

bet tā forši, mani neviens neaiztiek, te ir arī pilnīgi cita publika, mazmiestam netipiska. beidzot redzu arī vietējo cilvēku kaut kādu draudzīgo, iekļaujošo pusi. autiņu dīleršipā arī itkā nebija slikti, bet tur bija daudz džeku un tas tad kaut kā neskaitās. piemēram, tas viens pāvs, kas nāca man virsū, nu tur, cik viņš labs gultā'n'shit un lien ar purnu pāri manam galdam. un, zin' kā, stūlps jau un nesaprot, ka šādi var savārīt baigās ziepes, piemēram, ja es būtu tāda jūtelīgāka dvēsele un naska uz sūdzēšanos [sexual harassment panda is sad indeed]. nēnu, esmu jau es saulstariņš, ja vajag, bet smalkjūtības reģiōnā man ir pamatīgs cohujs, sevišķi, ja jāaizstāvas, un zem jostasvietas verbāli situ bez liekiem uzaicinājumiem, tā ka aizskrēja egō kājstarpē iežmiedzis, nabadziņš. un tomēr foršāk taču, ja var strādāt un lieki nesatraukāt par nevajadzīgām drāmām. un pa logu še redzami vilcieni :))
Jūtos: būs labi
Klausos:: mincīši fōnā viens otru mazgā :)

JdzJnJan. 19th, 2015 @ 09:40 am
[info]disfigurator
Jauna dzīvesvieta, jauni noteikumi, he.

Ja pazemē varēju celties 30min pirms darba, vadoties pēc modinātāja aicinājuma, tad tagad varu celties divas stundas agrāk, vadoties pēc tā un rīta gaismas, kas ielaužas caur tumšajiem dienas aizkariem.
Ja agrāk pazemē bija konstanti 21, tad tagad, ejot gulēt, ir 23, bet, mostoties, ir 15, un jāmočī iekurt apkures katls, kas pēc minūtēm 20 uz radiatoriem padod karstu ūdentiņu (60-75C). Siltuma akumulators. Vajadzīgs. Lai no rīta un, atbraucot mājās, nav 15

Bet tā jau jauki - celties kopā ar rīta sarmojošo miglu. Tikai vēl mazliet par agru, lai sanāktu laiks to nofočēt. Pēc mēneša gan jau savos 0700 būs gana gaišs, lai kaut ko noknipsētu ar ISO100 diafilmu, gatavojoties darbam.

Jan. 19th, 2015 @ 09:27 am
[info]elina
ļoti nomoca tā gudrība. trešdien astoņos iešu raut nākamās.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba