Friends

About Friends

Feb. 10th, 2016 @ 01:20 am
[info]veidenbaums
Reiz kāds jauns cilvēks izdomāja atbrīvoties no visa, kas bija saistīts ar viņa individualitāti, un aizlidoja dzīvot uz Diseldorfu. Pilsēta ar spēcīgiem industriāliem pamatiem un viduslaiku vēsturi. Viņa ģimene, kas visu viņa dzīvi bija likuši savas cerības uz savu vienīgo atvasi, nezināja ko iesākt, tikai raudāja un mēģināja ar savām skumjām kaut kā vismaz transcendentāli radīt vainas apziņu jaunietī, taču lidmašīna bija ātrāka par vainas apziņu, un vainas apziņa bezcerīgi skrēja tai pakaļ, taču atpalika, pie tam vēl sapinoties savos salti miklajos paltrakos un nokrītot uz savas neglītās bakurētainās sejas.

Jaunais cilvēks, brīvs arī no draugiem un paziņām, ievācās milzīgā akmens ēkā, kas nebija remontēta un tāpēc tur bija iespējams īrēt dzīvokli par lētu naudu. Īstenībā tā vienkārši bija viena liela telpa ar ļoti augstiem griestiem un divmetrīgiem arkveida logiem veca koka rāmjos. Šajā telpā bija tikai daži noputējuši dīvāni, kapara stāvlampa ar vitrāžstikla kupolu, klavieres, aukstā ūdens krāns ar kapara bļodu zem tā, četrdesmitgadīgs audio ekipējums - tumbas, pastiprinātāji, plašu un kasešu atskaņotāji, mikrofoni, un antīks skapis - ļoti plašs, ļoti augsts, ļoti dziļš. Skapis stāvēja tieši pa vidu starp diviem logiem. Klavieres bija tieši telpas vidū.

Pa dienu dzīvoklī bija gaišs un gaisā virmoja putekļi, kas smaržoja pēc vecas elektrības. Jaunais cilvēks no krāna ielēja kapara bļodā Reinas ūdeni un uzvārīja tajā makaronus. Kamēr vārījās makaroni, viņš iepazinās ar klavierēm. Atverot vāku, kas sedza ziloņkaula taustiņus, atklājās nošu burtnīca. Jaunietis vispār neko nezināja par notīm vai mūzikas teoriju, un apņēmās iemācīties klavierspēli, jo notis skanēja tik jauki plašajā telpā. Katra nots kādas piecdesmit reizes izskrēja cauri jaunieša sirdij, atspērās pret sienām un atkal skrēja cauri jaunieša sirdij un smadzenēm. Šīs skaņas izslaucīja pāri palikušās identitātes drumslas no viņa esības. Tīra, dabiska, vīterojoša eiforija uzvirmoja viņa dvēselē. Viņu pārņēma ārkārtīgi atslābinoši smiekli. Viņš iedomājās par opiātiem. Savā iztēlē viņš redzēja, kā opiāti noslīkst darvā, spiegdami nāves bailēs. Tad viņi uzpūtās un pārsprāga, izsvaidot savas asiņainās iekšas pa strauji nozūdošo iztēles telpu. Pirms telpa izzuda, viņš redzēja, kā atnāk izmeklētāji un izmeklē opiātu straujos nāves cēloņus. Viņu sejās bija vienaldzīga neizteiksme, jo viņiem pēc piecpadsmit minūtēm beidzās maiņa.

Tad jaunais cilvēks savā telefonā apskatījās pilsētas karti, un izdomāja, ka ies uz elektroniskās mūzikas pasākumu kaut kādā pasakumu norises vietā, kas kādreiz bija alus pagrabs, bet tagad, 2016. gadā, bija normāla pasākumu norises vieta. Viņš atvēra jau minēto skapi. Skapī bija milzums drēbju. Šeit man jāieslīgst visdziļākajās detaļās. Sāksim ar to, ka jaunietis novilka pilnīgi visu, kas viņam tobrīd bija mugurā. Tad viņš uzvilka baltu apakšveļu. Tad viņš uzvilka dzeltenu t-kreklu ar smalku sarkanīgu rakstu. Tad viņš uzvilka tumši violetas bikses, kas bija smagnēji par lielu un nedaudz vilkās pa zemi. Tad viņš uzvilka gaiši zaļu garpiedurkņu kreklu, kas bija maigs un patīkams pieskārienam. Kreklam bija kristāla pogas; tuvāk izpētot, tie bija vienādmalu divdesmit-deviņskaldņi. Tad viņš uzvilka vecus ādas puszābakus, kas bija patīkamu pusizmēru par lielu. Tie bija ērti, iestaigāti apavi. To krāsa bija tumši brūna, un to šņores bija sūnu zaļas. Tad viņš uzvilka lakatu. Lakats bija gaiši zils, debesu krāsā, ar dažādām viltīgām toņu maiņām. To rotāja sudrabaini ornamenti ar skarbām ģeometriski precīzām kontūrām. Tad viņš uzvilka velveta žaketi tumši pelēkā krāsā, bet uzreiz arī novilka to. Tās vietā viņš uzvilka kamzoli tādā pašā tumši pelēkā krāsā, jo ārā bija nedaudz auksts. Viņš bija no tālas dienvidu zemes, līdz ar to nebija radis eiropeiskā aukstuma. Tad viņš uzlika plati uz plašu atskaņotāja. Eiforija joprojām atradās telpā, bija nedaudz piesēdusi vienā no nodriskātajiem klubkrēsliem. Tā uzreiz atkal iesūcās jaunieša dzīslās. Viņš sita knipjus mūzikas ritmā un aizspēra tukšu Fantas bundžu pāri visai milzīgajai istabai. Bija laiks doties prom, un viņš arī devās prom. Viņš atstāja gaismu ieslēgtu, jo kaut kādu daļu no sevis viņš atstāja aiz sevis istabā, un viņš gribēja, lai tai ir omulīgi mīļa dzīve, gaidot pārējo atgriežamies.
Klausos:: spotify

. Feb. 9th, 2016 @ 11:40 am
[info]digna
Kopš vakardienas Tinderis ir sajucis prātā un es pat vairs nezinu, ar ko lai sestdien eju uz randiņu. Jau apsveru domu sarunāt vairākus randiņus dažādos laikos.
Tags:

aci pret aci, asti pret astiFeb. 9th, 2016 @ 08:51 am
[info]neoplasm
šonakt sapnī uzkāpu kalnā, iegāju alā un sakāvos ar jēzu, jo viņš man mēģināja nogriezt un atņemt matus. pēc incidenta vatikāns mani ielūdza uz ballīti, kur plānoja mani iecelt svēto kārtā. mani mati kļuva par vienu no tām kristiešu suvenīrhuiņām kā krusta skabargas vai tostermaizē iecepusies jēzus seja - redzēju lakatotus tantukus, kas manu nogriezto asti liek pie sejas, skūpsta un padod tālāk. pāvestam un kardināliem palūdzu neapkaunot mani ar svētās statusu un apjautājos, vai viņu svēto rakstu sakarā gadienā nesanāk, ka esmu drīzāk antikrists [jo piekāvu dievadēlu]. lai arī sapnis kā normālam egōmanjakam [?], pie sevis nospriedu, ka esmu antikrista statusam krietni par prastu.

vakardien biju uz viena tūringa fanboy prezentāciju, mathematical biology doktōra, precīzāk. man patīk, cik akadēmiķi šeit ir smieklīgi [nepiespiestā un gaumīgā manierē nevis šovmeniski]. atbrauc tāds džeks no oksfordas, krāsainā vestītē, un principā uzstājas ar zinātnisku stand-up'u. un man blakus sēdēja simpātiska angliete, molecular geneticist, kas aizgājusi no zinātnes un tagad vetpraksē ārstē mincīšus :) un sidrs bija pirmās zortes, īsts un garšīgs.
Jūtos: saulains :)
Klausos:: biroja bardaks

an animal that partiesFeb. 7th, 2016 @ 10:15 am
[info]neoplasm

vakardien satiku meiteni vārdā džo, krāsainiem matiem un sarkaniem zābakiem, forša tāda, rīkoja meetup'u galentine's day party sakarā t.i. meiteņu ieguldījuma mūzikā svinības. dišuks rough trade'ā bija pirmšķirīgs - hole, slīteres ķinītis, L7, sonic youth, bikini kill, bratmobile un pročaja drebeģeņ, arī visāds vecs disko, kas man ļoti patīk. pedžairu arī veiksmīgi salāpīju. vakara besīgākais mīnuss bija smaržu vannās izmērcējušies vīrieši. tā smaka kādā momentā, pēc otrā litra droška, sasniedz tiešām toksisku līmeni un riktīgi aizcērt elpu. un šeit tā sērga vīriešu starpā diemžēl ir diezgan izplatīta, ir gan arī pozitīvais aspekts - tā kalpo par tādu kā smirdīgu signālraķeti, kas brīdina par loha tuvošanos, tip sniff sniff sniff, deguna spalvas deg? dāmas, slēpieties! viens tāds mani vakarnakt uz dēnsflora bija apsēdis, domāju, ka, ja viņš vēl daudz vicināsies un smirdēs manā virzienā, ģībšu nost.

vēl es vakardien satiku puiku vārdā džo. izstījās pēc izspļauta malvine_truse. ne reizi sarunas laikā nepasmaidīja, tikai sarauktu pieri visu laiku ķimerēja sev matus katrreiz, kad runāja. stingri pieteica, lai noklausos tame impala un grimes jaunos albūmus. ok.

mājās ejot, ieskrēju burgerkingā pakaļ pļēgurburgerim ar frī, un tur mani apkalpoja melnais džeks ar mirdzošiem zelta zobiem/grillz. coolest thing i've ever seen :))
Jūtos: atpūšos
Klausos:: The Smiths - There Is That Light That Never Goes Out

. Feb. 7th, 2016 @ 07:10 am
[info]digna
Jā, nu, plāns ir puslīdz izpildīts. T.i., nepiedzēros (salīdzinoši) un pabučojos. Un godīgi braucu mājās gulēt. Jēij.
Protams, rīt šodien būs slikti no neizgulēšanās, bet tik un tā - jēij.
Jūtos: Jēij
Klausos:: Tramvajs
Tags:

hush little babyFeb. 6th, 2016 @ 11:05 am
[info]neoplasm
6diena. rīts. pedžaira. nenormāls lietus. skrienu uz darbu. neliels vem-pitstops pilsētas zolīdākajā rajōnā.

vakar krāšņi piepisos. netīšām skaicka, jo nepazīstami cilvēki, bet vakars noslēdzās ar 2 džekiem un karaoki metālbārā. trijatā uz skatuves aurējām metalikas enter sandman. mana zvaigžņu stunda bija tas moments, kad hetfīlds nograulo tādu self-affirming yeah uh huh kaut kur pēc lūgšanas, uz kuru trāpīju ļoti precīzi un pareizi.

un dzirdēju arī bēdīgāko pick-up line'u [?] - viņi tur kaut ko sprieda par to, ka visi draugi apprecējušies vai sapārojušies un viss tāds skumjš, kur es piebildu, ka neredzu tādas problēmas, un tad tas viens besīgais zaķis jau kuro reizi tovakar mums pastāstīja, ka nopirkusi māju, bet tad tā skumji novilka "but i've got nobody to share the mortgage with", romaņķika!
Jūtos: pirātēju darbā filmas :))
Klausos:: tonijs dīdžejo šausminošu huiņu

. Feb. 6th, 2016 @ 09:56 am
[info]digna
Labrīt, vai atkal ir pilnmēness? Kāpēc tik grūti gulēt un rāda sliktas filmas?
Ceru uz produktīvu dienu un kopš septiņiem rītā skaitu mantru par nepiedzeršanos.

. Feb. 5th, 2016 @ 11:13 pm
[info]digna
Kas ar mani notiek - miegs nāk, bet neeju gulēt, jo slinkums izkārt izmazgātās drēbes. Man riebjas izkārt drēbes, šķiet, to arī varētu pa kluso darīt tas brūtgāns, kurš naktī uzrodas un no rīta izgaist. Vēl viņš varētu pirms izgaišanas man pie gultas nolikt svaigas lašmaizes un šampi, vai pankūkas un kakao, nu, kā kuru rītu. Un iznest miskasti, jā, to arī varētu.
Jūtos: ok
Tags:

. Feb. 5th, 2016 @ 12:06 am
[info]digna
Ļoti gribas gulēt ar kādu, visās nozīmēs. Nez, vai būtu iespējams ieviest tādu brūtgānu, kurš katru nakti ap vieniem tāds tīrs un smaržīgs uzrodas manā gultā un tad uz rīta pusi izgaist. Nu, tā, tīri pār/gulēšanai, bez nekā lieka.
Jūtos: ok

.Feb. 3rd, 2016 @ 02:09 pm
[info]digna
Vemt (līdz vakardienai, iespējams, es tomēr svētdien biju saindējusies vairāk kā ar standarta pohām) un kārtot māju. Iedomājieties, palīdz justies labāk, lai arī abas nodarbes man savā būtībā ļoti nepatīk. Ir tikai divi un jau liekas, ka diena nav pagājusi veltīgi, bez maz vai jāiet gulēt, kamēr nav kaut kas sabojājies.
Jūtos: diezgan ok

Divi kadri vienā rāmītīFeb. 3rd, 2016 @ 10:27 am
[info]disfigurator

Tā sajūta, kad tu, lai taisītu "dubultekspozīcijas" projekcijai, izber uz galda un grīdas ~300 filmas kadrus, radot mērenu perforētu taisnstūrīšu čupiņu. Toties šis-tas sanāca visnotaļ elegants! Šovakar jāturpina.

Tags:

tears for fears, queers for peersFeb. 2nd, 2016 @ 10:08 pm
[info]neoplasm

darbā pilnmēness. nav vēl 3diena, bet visiem jumts jau aizbraucis. sen zināms, ka tonijam nav pilns rublis, bet 7dien esot ar sievu izgājis uz restūzi un tur uzbrucis oficiantam vai menedžerim, nesapratu, bet gadījās, un virtuves personāls toniju, sievai par šausmu, izmetuši nafig ārā. viņš akaliņ atnāk uz darbu un stāsta kā joku. mana kaķutante pa tam, tak jau hormonu uzplūdā, vakar, savukārt, salūza - piegāja pie priekšnieces parunāt un sāka jo gauži raudāt. tip stress un spiediens. izgāš4dien itkā burkšķēja, lai es atpišoties un ko es vispār lienot viņas darbus apdarīt [dirsā pažars, tāpēc pierauju klāt arī viņas daļu, še tev par labiem nodomiem, vai ne]. 1dien atnāca, ieraudzīja, kā tas izskatās bez manas līdzdalības un sašļuka, sak, ē vispār zin' kā, tu moš te vari kaut kur roku pielikt. no shit, sherlock. man jau pofig, galnais, lai tikai neraud, jo tad gan es nezinu, kā palīdzēt - tāpēc man patīk strādāt ar ekseļa tabulām nevis ar cilvēkiem. ā nu un šodien man aizmugurē sēdošā čiepiņa cēlās no krēsla, tad sakņupa uz ceļiem, nolika galvu uz galda un raudāja kā zvērs, aizelsdamies. kādu brīdi nevarējām saprast, vai kāds nomiris vai mūsdienu tehnoloģijas novedušas, bet izrādījās, ka mugura padevusies. viņa tur tā notupēja uz ceļiem 2 stundas - pirmo stundu gaidīja kamēr sāpes moš pāries, otro pavadīja gaidot ātros. ātrie iedeva viņai to elpojamo pretsāpju aparatusu, kas balons. jutos neērti, jo tā khšūūū skaņa pie ievilkšanas izklausījās tieši pēc manas dārta veidera imitācijas, ko izklaides nolūkos biju demonstrējusi drusku agrāk - likās, ka tonijs sāks kuru katru mirkli nebalsī ņirgt. čiepiņu dabūja kājās un beidzot aizveda uz dāmistabu, kas viņu pēc tām 2 stundām interesēja krietni vairāk par slimnīcu. īsāksakotiņ, bail rītdien darbā iet.


visur citur arī iet raibi. laikam šokējošāko momentu man sagādāja siobhan, kas paziņoja, ka viņai nekad vēl nav bijis attiecību bez fiz. vai emoc. vardarbības, 'cause i've never known any better. shocked me to the core, tiešām. sajutos kā izlutināta princese. jo mēs ticam, ka mēs, protams, esam vissalaustākie, bet es sevi tādā situācijā pat nespēju iedomāties. un tagad nespēju par to vairs nedomāt, par viņas sejas izteiksmi un to, kā viņa to pateica - vainīgi, itkā tas būtu viņas sliktais ieradums, kuru trūkst rakstura atmest. fuck.

Jūtos: :|
Klausos:: Sonic Youth - Junkie's Promise

.Feb. 2nd, 2016 @ 03:37 pm
[info]digna
Un es tiešām nesaprotu, kā (tad, kad būšu tikusi pāri šiem sūdiem), patiešām, KĀ varēšu izveidot jaunas attiecības, ja ir divi bērni? Nu kā var būt kādam interesējoša un vajadzīga sieviete ar diviem maziem bērniem?

P.S. Es saprotu, ka tas ir iespējams, tikai nesaprotu - KĀ.
Nekas, es izpsihošos un gan jau pēc kāda laika viss būs ļoti labi.

.Feb. 2nd, 2016 @ 02:57 pm
[info]digna
Laikam jau prasu no sevis pārāk daudz. Ir pagājis mēnesis ar kapeiku, bet es jau gribēju, lai man ir vienalga, lai viss ir pārgājis, beidzies un daudz maz sadzijis.
Būsim godīgi, es nevaru pagaidām pieņemt, ka viņam ir cita un no visas sirds ienīstu to rudo, smirdīgo pežu, kaut viņa nosprāgtu, sasodītā maita, mokās un manās pēdējā mēneša sajūtās x100. Nu, labi, būsim pavisam godīgi, nāvi es viņai nevēlu necik, bet ciešanas un garu, sliktu dzīvi gan.

Nu, labi, ja pavisam, pavisam godīgi, tās ir pārejošas sajūtas un es saprotu, ka nav jau tā baigi daudz, par ko viņu ienīst, vienkārši ir ļoti ievainots mans ego un es nevaru tikt galā ar sajūtu, ka viņa ir labāka. Tas mani vajā un dīda. Manī šobrīd ir tik daudz dusmu un naida, ka pietiktu divām ātomelektrostacijām.

Riebjas, šausmīgi riebjas tā justies un riebjas, ka dusmojos uz bērniem par to, ka viņi ir. Riebjas, ka nevaru vienkārši salaizīt rētas un dzīvot tālāk, tracina, ka ir tik daudz ierobežojumu un visādu problēmu, viss riebjas. Pati sev arī riebjos šobrīd.

Atvaļinājuma konceptu esmu jau aizmirsisFeb. 2nd, 2016 @ 12:05 pm
[info]disfigurator
Vasarā laikam vajadzētu beidzot atvaļinājumu paņemt - arī tad, ja nav, kas aizvieto. Pašlaik nav.
Uzmācās kārtīgs iekāriens velobradāt. Tāda vien doma, ka varētu ņemt fotosomu, statīvu, sešas filmiņas un mīties sistemātiski pa LV pilsētiņām. Un tad vakaros piesēst uz kāda iesvīduša bitumena jumta ar līdzīgi domājošu dvēseli, un iemalkot labu, atsvaidzinošu alu. Kā tovasar. Uz Prizmas jumta. Un Energoautomātikas jumta.

Kā ~2007. gadā. Kad atvaļinājumu deva uz mēnesi. Kad iepirku Silent Hill frančīzi, kuru spēlēju caurām dienām aiz aizklātiem logiem. Un tad, kad spēle izieta un aiz loga ir nakts dzestrums - sēdos uz velo un minos uz Siguldu un līdz ar rītausmu atpakaļ. Tāpat vien. Lai atvēsinātu sakarsušo galvu. Klausoties pirmo reizi izcilos Blut Aus Nord - tiiik iederīgs ambients metālmuzons, iebraucot urbānā apvidū!

. Feb. 1st, 2016 @ 05:27 pm
[info]digna
Vemt vairs negribas, tagad ēst gribas. Buljona pīrāgus, kefīru, biešu zupu. Un man nekā no tā nav!

Feb. 1st, 2016 @ 10:36 am
[info]disfigurator
Awwww yis! Filmiņa piefočēta pilna. Nepagāja ne divi mēneši : D

. Feb. 1st, 2016 @ 09:04 am
[info]digna
Jāiet vēl pavemt.

Mūsdienu problēmasJan. 30th, 2016 @ 04:39 pm
[info]digna
Man gribētos domāt, ka esmu ļoti mūsdienīga un afigeķ kā saprotu mūsdienu tehnoloģijas, internetus un trendus, bet, izrādās, neesmu gan.

1)Kas, pie velna, ir snap chat, priekš kam un kur to lieto? Kāpēc instagrams čum no snapčatu jokiem kurus es nesaprotu?

2)Es neprotu Tinderi! Bez tā, ka nezinu, ko darīt ar matchiem - nu, jā, jāčato, bet par ko?, regulāri nospiežu "x" jauniešiem, kuri mani tiešām interesētu. Un nevar jau nospiest ctrl+z, nav tādas opcijas.

Ar vienu no māsām smējāmies, ka jāturpina iemītā taciņa (tā notika ar lielisko divkāršo gadījumsakaru), netīšām "noraidītajiem" klātienē jāsaka - klau, es Tev Tinderī netīšām x nospiedu, bet vispār ir laik, laik!
Jūtos: norm
Top of Page Powered by Sviesta Ciba