Nedaudz pieliecoties uz sāniem, Pelēcis veiksmīgi izvairījās no tvaika, kas kūpēja no caurās, pelēkās caurules, kas draudēja Pelēcim jau labu laiku. Viņa pajukušās, tumši pelēkās zandeles bija viscaur izmirkušas un Pelēča pacietības mērs pilns. Jau trīs dienas viņš pa teju mellām samazgām brida un meklēja zilgano Malvīni.
Pelēča #949494 krāsas mētelis plaši vaļā esot atbiedēja agresīvos aligatorus un nikni pelēcīgās notekūdeņu žurkas. Toties pazemē bija visai gaišs. Viedajam Pelēcim mēteļa kabatā bija īpaša ziede un līdzi visai pieklājīga izmēra lāpa, kuras fosforescējošais starojums iespraucās ikkatrā, iepriekš pelēkajā, ķieģeļu sienas spraugā, liekot bēgt pat visbaisākajam sirmajam tarantulam.
-"Māāālvīīne", pelēcim sāka trūkt spēki un viņa balss palika arvien gausāka.
Izvilcis pēdējo mazliet nobružāto speķa kumosiņu no visai pelēkās mugursomas, viņš piesēda stindzinošajās, teju mellajās samazgās un pelēku asaru birdinādams žļembāja nobružāto speķi līdz paša žoklis atteicās kustēties. Pārgurušais, pelēkais tēls atgāzās uz muguras un aizmiga, tikai nāsij un lāpai esot virs mello samazgu līmeņa, kas lēnām, bet mērķtiecīgi bīdījās uz samazgu krātuves pusi.
Mellā samazgu krātuve. Mellas kaijas. Krāsaina varavīksne virs palielas, horizontālas caurules. Pasakaini pelēka vieta.
Te piepeši no horizontālās caurules izvēlās Pelēcis un ar lielu švunku pazuda mellajā samagu dīķī no kura tika izskalots tikai dienu vēlāk.
Pamodies pelēko akmeņu krastā viņš manīja pavisam neierastu krāsu fejas, kas lidinājās ap viņa izdegušo lāpu. Tad nu viņš izmisis lūdza fejām,
-”Ak jel, aizvediet mani pie Malvīnes!”
Krāsainās fejas ķiķināja un raidīja krāsainas dzirksteles Pelēča virzienā.
Šādu nekaunību neizturējis, Pelēcis ņēma vispēlēcīgāko samazgu pludmales akmeni un meta krāšņi krāsaino feju virzienā.
-”Āāāāāā-āāāāā-āāāā.”
Kā jau būdams izslāpis un ar vāji pelēcīgu koordināciju, Pelēcis akmeni bija ielidinājis nespīdošajā lāpā. Lāpā, kas uzsākusi pampt uzjautrināja krāsainās fejas. Nedaudz pavaidējis, Pelēcis piecēlās. Notīrīja pajukušās zandeles no mello samazgu paliekām un ar ašu atvēzienu aizspēra krāsainās fejas mellajā samazgu dīķī.
Atskanēja smiekli. Ķiķināšana un rotaļīgas balsis. Nu jau ne tik krāsainās fejas spēlējās mellajās samazgās un aicināja Pelēci viņām pievienoties.
Malvīni Pelēcis tā arī neatrada.