Date:	2016-01-16 09:44
Subject:	Slotas un makšķernieki
Security:	Public
Mood:	blank

(uzgāju īsu fragmentu vecos arhīvos, piemetināju dažus teikumus)

Viņa aši pieskrēja pie mājas ārdurvīm un pilnā balsī iekliedzās:
-"Artūr, Tu esi nokāpis no takas un sava liktenīgā uzdevuma uzveikt nebeidzamo tumsību!".
Lote bija gaužām neprātīga meitene, taču Artūram tīka šādas spēles.
-"Dodamies!", viņš improvizēdams iekliedzās, paķēra slotu un, aizcirtis durvis, saķēra viņas roku, drosmīgi sakot:
-"Pretī liktenim, mana mīļā!".
Artūram pārdroši vicinot slotu, abi raitā skrējienā traucās cauri bruģētajām ielām pretī saulrietam. Lotes pasaulē tobrīd uz karalauka ar Artūra zobenu tika kauti tumsas spēki, to melnajām asinīm sūcoties pēdējo saules staru apspīdētā augsnē - to korumpējot un padarot neauglīgu. Bezcerīga un izmisusi, Lote raudādama lūdza viņas bruņiniekam nepadoties.
Abi nonāca līdz promenādei, kur tālumā atdusējās saule. Artūram aptrūkās izdomas. Viņš izmisīgi sāka durt slotas kātu netīrajā ūdenī, sākotnēji uzjautrinot, bet drīz vien sadusmojot blakusesošos makšķerniekus.
Lote, tumsas spēku ieskauta, novārgusi metās ceļos augstas klints malā, vērodama sava mīļotā cīņu ar neizsīkstošo tumsību, kas draudēja atņemt viņas pasaku pasaulei pēdējo gaismu. Draudīgi smiekli atskanēja no tumsības kalpiem, kas ar lielām kārtīm stājās pretī gaismas bruņiniekam. Lote drebēja, zinot savu likteni.
Iestājās tumsa. Artūrs pārstāja vicināt slotu. Niknie makšķernieki, iztukšojuši traukus, devās mājās. Artūrs piegāja pie Lotes, kas, saķērusi galvu, raudāja uz vēsajiem krastmalas pakāpieniem.
Lotes acīs tumsa ieskāva arī Artūru, to žņaudzot savās aukstajās ķetnās. Viņa zobens vairs nestaroja nedz gaismas, nedz cerības. Lotes juta, kā viņas sirds stājas.
Izvilcis no kabatas viedtālruni, Artūrs ieslēdza lukturīti. Lote pārstāja raudāt un pacēla galvu. Viņa vairs neteica ne vārda. Viņas pārdrošais bruņinieks ar pēdējo cerību gaismu veda viņu mājup.
Saullēkts nāca ar jaunām cerībām Artūram, taču tās sagrāva Lote, kas jau dzīvoja pavisam jaunā pasaulē, ar jauniem tēliem un jauniem piedzīvojumiem tapšanā. Tajā rītā Lotes acīs Artūrs varēja būt jebkas un tas viņu mazliet biedēja.