Bija tik fantastiski silts, ka likās - vasara nav nekur pazudusi. Viss joprojām zaļš, spilgtspilgtzilas debesis virs galvas. Biezie kapučdžemperi - pār galvu un iebakāti dziļi, dziļi somas stūrī. Tas īpašais saulaino dienu noskaņojums.... un skolā tikai 5 stundas, visas foršas un baig labās... veselas 3 stundas nenotiek... pasaka, ne diena!!!
Tik labi atkrist pie skolas sportlaukuma zālītē, gluži tāpat kā pavasarī pirms eksāmeniem. Atpūsties un izjust rudens pozitīvo pusi. Vnk pabūt kopā ar lieliskākajiem cilvēciņiem pasaulē.
Šādos brīžos es apjaušu, ka patiesībā tomēr mīlu pasauli un šo dzīvi. Jā, par spīti visam sliktajam! es to izbaudu no pilnas sirds.

Bet ja pat sejā nepārtraukti man ir smaids vai nievājošs smīniņš, dziļi iekšēji jūtos.... pamesta? varbūt drīzāk nepelnīti aizmirsta. Līdz piektdienai/sestdienai vēl tik tālu, tik neizturami tālu......