Mm ^^. Mīlu to dziesmu.
Atkal viss laukā tik nenormāli satumsis. Izskatās, ka negaiss. A vai tad neapnīk?! ilgojos pēc jūlija pasakainajām saules peldēm. Mmm ^^ bet tagad - līst un līst... Bet lietus, un it īpaši negaisa, laikā uznāk nenormālākais pesimisms & visdrūmākās domas pasaulē. Ehh. Es laikam tomēr esmu pārāk bērnišķīga.

That`s not hot.

Bet dziesma laba. Perfekta.

Ja taurenim aplauzīsi spārnus, tas nelidos tā, kā agrāk. Ja sāpināsi kādu, tas nemīlēs tāpat kā pirms laika.
da-aah. Bāc, Ance, nu lūdzu...! Reizēm prātā ienāk izmisīgi sāpinošs jautājums - kad, pie velna, KAD es pārstāšu par to domāt?! Kad es to aizmirsīšu... Laikam jau, ka tādas lietas neaizmirst, ieplaisājusi sirds maliņa tik viegli nesadzīs. Bet kur tad palikusi mana muļķīgā apņemšanās būt stiprai un izturēt? Hmmmh.

******************************

Un atkal līst....
līst...
un līst...

noskaņojums: exhausted
Dzirdu: Coheed And Cambria - Welcome Home