Varbūt viss tomēr nav tik vienkārši & rožaini, kā likās pirms pāris dienām. Joprojām sāp un joprojām ienīstu. Bet par spīti tam, zinu, ka esmu kļuvusi daudz stiprāka, un to izturēšu. Jo sevi vērtēju da-aaudz augstāk par dažu labu. Khmmm. Un nemaz nemēģiniet mani saukt par iedomīgu. Jo tā nav.

Well, look who`s dying now.... :) Jo, kā redzi, es joprojām smaidu un cenšos būt laimīga, atšķirībā no tevis. Un zini... man ir žēl noskatīties kā tu sevi pazemo un krīti pie jebkurām slaidām kājiņām. Tas ir nožēlojami, pretīgi. Un.... es nebūšu viena no viņām, nebūšu tava viena vakara meitene, nebūšu tava nakts izklaide uz izsaukumu.

Es zinu, ka tomēr spēšu kādreiz patiesi mīlēt. Bet ne tevi. Nekad vairs. Mans naivums, šķiet, ir vienkārši izgaisis :)

noskaņojums: melanholiskā harmonijā
Dzirdu: 30 Seconds To Mars - The Fantasy