14. Jūlijs 2006

• 14.7.06 16:52
• pirmo reizi. nu vismaz cik es atceros, tad pirmo reizi kāds cilvēks, kurš no manis atvadījās raudāja! nu ir bijis visādi, bet raudājis nav neviens.tas nekas, ka raudātājs bija mazs bērns. nu cik nu tur mazs. jau liels cilvēks!un tomēr asaras bija. .. klusi, klusītiņām bira lejā no kreisā vaiga.. rokās mīļo suņuku saspiedis.. viņš-šis mazais cilvēciņš juta skumjas! un atkal man viņam būs jāsaka paldies par to, ka lika man saprast, ka esmu viņam un netikai viņam nozīmīga dzīves daļa! tas ir tik labi, ka tev ir tādi cilvēki, kuri skumst pēc tevis! un vēl māsai pateicu nelāgus vārdus, taču sapratu, ka tā nemaz nav un uzreiz atvainojos! es taču vīņu mīlu, bet tomēr tie briesmīgie vārdi, kas laužas no mums ārā!jacieš ir., ja pacietība maza un vairāk jāpasaka, ka tu man esi īpašs cilvēks un ka es tevi mīlu un par tevi domāju. jāā! Ziepniekkalna brīvdienas bija superīgas.- jūriņa, kino, smiekli pa visu auditoriju, vāvere, suņuks, dejas pie PV konča mūzikas lielā skaļumā un klaigāšana pa māju!
  
  jāāā! viņi ir forši!un viņi ir mani draugi!
  
  un dzīvē ir nepieciesāms pārsteiguma moments... bu! :)
• fons: what a wonderful world
  sajūtas: atpūties
• pateikušiIzsakies