| Sepultura, govis un lauku māja. |
[Jan. 4th, 2014|08:13 pm] |
Sapņoju, ka abi ar Mīļumu esam nopirkuši divistabu dzīvokli Zasulaukā par neticami zemu cenu (200lvl). Kad iegājām dzìvoklī, tas sāka transformēties par lauku māju, kuras pagalmā kaut kādi skatuves strādnieki slēja skatuvi, jo bija atbraukuši koncertēt "Sepultura" un Makss Kavalera pastaigājās apkārt. Bija atbraukusi arī L un mēs kopām kaut kādus kucēnus. Visapkārt mājai ganījās milzīgas, mežonīga paskata govis, kuras L visu laiku fotogrāfēja. Kucēnus vajadzēja pabarot, bet apsargi mūs nelaida klāt. Pa to laiku jau es biju paspējusi piedzemdēt un man viss asiņoja, jutos neglīta, bet Mīļumam kaklā kārās kaut kādas neznokurienes izlīdušas mazgadīgās.Tad pēkšņi ar sarkanu "vabolīti" ieradās K, mēs ar Mīļumu iekāpām viņa mašīnā, kas bija ar kaut ko piekrauta. K lādējās, ka tik smaga krava tik tālu jāved. Braucamais iestiga kalna galā. Šiem abiem sagribējās pa mazam, bet apkārt esošās pļavas bija pilnas ar elektriskajiem ganiem un dzeloņdrāšu žogiem. Tad arī pamodos. |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2014|08:14 pm] |
Lai arī vakar paguvu izcelties ar garstàvokļa maiņām, viss ir visumā sanācis pozitīvi. Ir pat šādas tādas jaunā gada apņemšanās, piemēram, apgūto valodu padziļinàšana laikā, kad nevarēšu strādāt, rotaslietu veidošanas atsākšana, kā arī visa kā izgatavošana gaidāmajam mazulim. Ir arī sapnis par moča tiesībām, taču tas tiks īstenots kaut kad nākotnē, ja vispār tiks īstenots, jo Mīļumu sagrāba mēmas šausmas zinot manu ātro temperamentu un izdzirdot šo manu ideju (Lai gan pats pirms laika šo pašu ideju par mani un HD (Debesskrāpīgas cenas un tikai sapņi, es zinu) bija atbalstījis). |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2013|10:41 pm] |
Kā lai sāk izjust prieku un pacilātību grūtniecības laikā?
Sāku justies vainīga, ka vienkārši nespēju justies tik pozitīvi, kā lielākā daļa māmiņu no žurnāliem, interneta portāliem un filmām. Tā, it kā kaut kas ar mani nebūtu kārtībā. Protams, es mazuli gribu, taču nespēju izjust, ka manī kaut kas augtu, ir tikai nelabums, pastiprināta smaku izjūta, mazliet lielāks puncis un garstàvokļa maiņas. Ar savām izjūtām sāku justies arvien atdalìtāk un atdalītāk no pārējās pasaules. Un traucēklis citiem, jo manis dēļ ir jāmaina savi ieradumi. Kad es pie tā visa pieradīšu?
Vnk jūtos ļoti viena pati. Un pat piedzerties nedrīkst.
Bet jāsaņemas, jo visiem taču šodien ir sasodīti jāpriecājas un varu derēt, ka tūlīt man uzgāzīsies vesels bars virsū, jo privātā telpa taču šeit ir svešs jēdziens. |
|
|
| 31.dec. |
[Dec. 31st, 2013|07:45 pm] |
Šajā mājā pat masturbēt cilvēks nav tiesīgs viens pats tualetē nolīst, lai kāds nesāktu klauvēties un prasīt, vai man nav slikti! Ibio-Rio, kur paliek kaut kāda personīgā telpa un diskrētums?!!!? Laikam jau drīz tie citi arī gultā mums ar Mīļumu līdzi nāks. Vai arī pat sūds būs jāatnes uz šķīvīša un jāparāda, kādas krāsas un konsistences tas ir?
Ajjj, bet,vispār, šī diena bija tīri tā nekas- A. Levina "Rozmarijas bērns", ilga gulēšana un nakts murgi, mazi dzīves prieciņi, ciemošanās pie Mīļuma darbā un jumtu raujošs sekss. Njurrr... Ja nākamais gads būs tāds, kā iepriekšējā gada pēdējā diena, tad man iebildumu nav. |
|
|
| zummm |
[Dec. 30th, 2013|06:56 pm] |
Savāda gada nogale- visu laiku šurp, turp un atpakaļ.
Beidzot nakti pavadījām savās mājās ciemā X.Lai gan tās vēlarvien nav apdzīvojamā kārtībā, bet kaut kad taču ir jāpabūt tikai divatā. Kaķis sāk atgādināt bumbiņu, lai gan tiek barots normāli, nevis pārāk daudz.
Šodien gaiss smaržoja pēc pēclietuscaurmeža jūrmalas vēja vasarā. Lai gan nav nedz vasara, nedz arī tuvumā jūra.
Mīlīgi, ka aizvakar Mīļums mani nokristīja par savu ģimeni un vienīgo, kāda viņam vispār ir vajadzīga.
Svētku sajūtas nav un pat vispār negribās svinēt. Varētu vienkārši ieritināties segās un aizmigt ziemas miegā. Un pamosties tikai pavasarī. |
|
|
| .... |
[Dec. 27th, 2013|08:36 pm] |
Varētu savu darba vietu iet un pārdot e-bay'ā,ghrrrr...
Šīsdienas beigās vienīgais cilvēks, ar kuru vēlējos komunicēt, bija Mīļums. Gribējās vienkārši kārtīgi izpinkšķēties, izārdīties, tikt viņa samīļotai, paēst un gulēt. Un nekādu cilvēku apkārt, vispār nekādas sabiedrìbas, jo man tā visa darbā ir krietni pa daudz... |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2013|11:59 am] |
Kāpēc tā vajag rīt saldumus, ja man viņi tik ļoti negaršo?Tas, ja viņi ir sadāvināti, nenozīmē, ka viņi arī visi uzreiz jāapēd!
Esmu iekritusi J.Joņeva "Jelgava 94". Interesanti lasīt aprakstus par dažādiem arī man pazīstamiem cilvēkiem.
Vakar ar Mīļumu bijàm baznīcā. Sapratu, ka pēdējo reizi tādā iestādījumā esmu bijusi pirms gadiem desmit. |
|
|
| mehhh |
[Dec. 22nd, 2013|11:30 am] |
Uznācis kaut kāds īpaši romantiskais noskaņojums- pāris dienas filmu izvēlē dominē tikai un vienīgi šausmenes. Kā jau Ziemassvētkos pieklājas.
Pietrūkst sniega un svētku noskaņas.
Mazais vēderā no rīta paziņoja, ka viņam besij ārā šķīstošā kafija un zivsmaizītes. Jebšu tikai hormoni trako. Katrā ziņā, uz šķīstošo kafiju kādu laiku nevarēšu paskatīties.
Patiesībā galvā par to visu rinķo simts un viens jautājums, bet gan jau atradīšu kādu kompetentu personu, ar ko par to parunāt.
Tagad uz tirgu pēc plārsmaizes sastāvdaļām. |
|
|
| |
[Dec. 18th, 2013|11:11 pm] |
FAAAKKK!
Man vienkārši sāk trūkt vārdu un vairs nezinu,ko domāt!
Nepamet sajūta,ka tai sabiedrības daļai,kura mūs ar Mīļumu uzskata par staigājošām nepatikšanām pašiem pāris svarīgas skrūvītes ir izkritušas.
Jūtos... EMMM...Šokēta?Aizvainota?Vēl nezkāda?
Nekad nebiju redzējusi Mīļuma senci tādā pālī un ar tik traki aizbraukušu jumtu.Un ceru,ka kādu laiciņu neredzēšu,jo cilvēks,lai arī kādā stadijā būtu,ir atbildīgs par savu rīcību.Detaļās neiegrimšu, man pat vnk nav,ko teikt...
Nabaga Mīļums tagad pārdzīvo.
Kārtējais pierādījums,ka cilvēkiem,kuri nemāk dzert, nevajadzētu to darīt vispār (Teica Zhilete).
Nožēloju,ka piekritām vispār braukt ciemos.Kaut kāds murgs! |
|
|
| nrrr |
[Dec. 18th, 2013|12:44 am] |
Pasaules netaisnība- tieši tad, kad esmu nolēmusi beidzot izgulēties mani piemeklē karstumi un bezmiegs. |
|
|
| |
[Dec. 17th, 2013|01:09 am] |
| [ | noskaņojums |
| |  exhausted | ] |
ZB!
Pisviņuzirgsundeviņitatāri, es eju gulēt! |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2013|10:13 pm] |
| [ | noskaņojums |
| |  tired | ] |
Here we go again...
Sēžu virtuvē, kur akadēmijas laikā gatavojos sesijām, rakstīju diplomdarbu, lasīju obligāti literatūru un veicu sazinvēl kādus citus varoņdarbus. Kas to būtu domājis, ka pēc n-tajiem gadiem es sēdēšu turpat un gatavošos cīņai ar Ziemassvētku dekorācijām priekš darbavietas balles, kuru es pat neuzskatu par īpaši nepieciešamu apmeklēt? Izskatās pēc huņņām.
Pārsteidz dažu cilvēku īpašā aptēstība, jo ir taču tik grūti saprast, kāpēc gan cilvēki pirmdienas vakarā, pārguruši, viens kārtīgi slims, bet otrs ir piespiedu kārtā iegremdēts darbos negrib braukt ellē ratā uz citu pilsētu krāmēties ar kaut kādiem dzelžiem. Tas ir tik sarežģīti, ka pat pēc desmitās skaidrošanas reizes nu nekādīgi nevar pielekt, jo to nu nepavisam nevar atlikt uz rītdienu, tik svarīga operācija, ka nu tikai...
Ceru, ka cienītais A kungs savā alkohola apdvestajā esmē neizdomās zvanīt man pa nakti, kā jau vienreiz izdarīja.
Laikam kļūstu par mietpilsoni, ja šāda zvanīšanās sāk krist uz nerviem. It sevišķi tāpēc, ka alkoholu nelietoju vispār (jo esmu stāvoklī) sāku saprast, ka nespēju iebraukt kaut kādos dzēruma murgos.
Šodien iepriecināja sen nesatiktas paziņas zvans un apsveikums gan ar manu fizisko stāvokli, gan ar kāzām.
Ajjj...
Vienalga... |
|
|
| ... |
[Dec. 15th, 2013|06:35 pm] |
| [ | noskaņojums |
| |  nauseated | ] |
| [ | mans iedomu draugs klausās |
| | kaimiņa spēlētie Bēthovena skaņdarbi | ] |
Putukrējums nav mans draugs. Un putukrējuma tortes ne tik. |
|
|
| rrrrrr |
[Dec. 12th, 2013|08:32 pm] |
| [ | noskaņojums |
| |  blah | ] |
Šīsdienas grūtnieciski paslikto " vissmanikaitinaunejietjūsvisidirstesesmusailgojusiesuntevimīluibioriountāpēcuzvedoskuciski" garstāvokli nupat uzlaboja mammas mobilā melodija- "Pink floyd""Another brick in the wall". Signāls, kuru negaidītu no skolotājas. :)
Nevaru sagaidīt, kad Mīļums beidzot būs mājās, tāpēc neapzināti rīkojos īsti Zhiletiski un pa telefonu nabagu salamāju un sakliedzu uz viņu, lai gan, šķiet, ka viņš jau sen zina, ko tas patiesībā nozīmē un kā tas ir jāuztver. Man tā jau liekas, ka kopā pavadam pārāk maz laika, trūkst divvientulības, jo visu laiku, visu sasodīto laiku apkārt ir sasodītie cilvēki un sasodītās lietas, kas laiku zog(Piemēram, darbs, haltūras utt, utjp). Cilvēki vispār pārāk skrien un steidzas kaut kādā nezināmā un neizprotamā virzienā un pārāk maz laika velta nozīmīgām lietām. Kaut kā pēdējā tā sāk šķist.
Un šodien hormoni vienkārši sevi rāda visā košumā. Jūtos drausmīgi. |
|
|
| ak, jel... |
[Dec. 11th, 2013|06:47 pm] |
Ienīstu savu tieksmi brīvprātīgo uzskatīt par obligāto un savu labo sirdi.
Tā visa dēļ man ir līdz nākamajai trešdienai jāsataisa 20 ārprātīgas krāsas Ziemassvētku huņņas priekš darba balles, kur es pat, visticamāk, ka nebūšu. Vismaz normālākā krāsā varēja izdomāt, nevis debeszilas un fuksijrozā. WTF tās par Ziemassvētku krāsām?! Vajadzētu izskatīties diezgan drausmīgi. Iešu runāt par citām krāsām, savādāk būs kauns, ka vispār kaut ko tik bezgaumīgu esmu taisījusi. Priekšniecībai nudien reizēm ir dīvaina gaume.,, |
|
|
| pacienājās |
[Dec. 10th, 2013|07:21 pm] |
Šīsdienas ziediņš pieder paziņu meitiņai, kurus satikām vietējā veikalā.
Mīļums viņu pacienāja ar konfektēm, bet sīkā ar neatkārtojamu sejasizteiksmi un patiesu taisnošanos balsī pa visu veikalu uz savu mammu:"BET MAN PACIENĀJĀS, MAN PACIENĀJĀS!!!" :D
Iedomājos, ka tā varētu derēt kā atruna nejauša un negaidīta alkohola reibuma gadījumā:" Bet man pacienājās..." (Un ilustrēts ar suņa cienīgu skatienu)
Un, ja jau par alkoholu... Šodien secināju, ka grādu kritums aiz loga ir ekvivalents klientu dzēruma pakāpes pieaugumam- jo aukstāks, jo lielākā pālī ir iestādes apmeklētāji. Šodien, piemēram, dabūju pusstundu klausīties lekciju, ka pie visa vainīgi esot tie ļaunprātīgie ķīnieši, jo lienot tikai Latvijā iekšā un zogot darbus un, ka konkrētais klients esot tā ārstējis klepu, tā ārstējis, ka nu nekādi neesot varējis skaidrākā stāvoklī ierasties (Jo sliktie draugi samācīja, ka vienīgās zāles esot šņabis). |
|
|
| mjam |
[Dec. 9th, 2013|07:24 pm] |
Mans Mīļums atkal pārspēja sevi- atnāca pretī uz darbu plus vēl ar siltām pusdienām!
Darbā šodien daža laba kliente izrādīja izcilu gudrību. Saprotu, ka izmisums, bet taču ar prātu arī vajag domāt, galu galā, ir valsts, nevis privātā iestāde. Tad jau labāk varēja uzreiz pa taisno iet uz VID un censties iesmērēt kaut kādas zagtas mantas tur, īsāks ceļš būtu. Vnk reizēm šāda rīcība izbrīna- censties nodarboties ar nelegāliem rūpaliem ar ieņēmumu dienestu cieši saistītā iestādē. Lieki piebilst, ka ātri vien viņai laipni tika parādītas durvis.
Nabaga cilvēks, bet domāt arī vajag... |
|
|
| LOL! |
[Dec. 8th, 2013|10:10 am] |
Vakar kārtējo reizi izspēru laukā pērli. :)
Situācija:
Mīļums visu dienu ir braukājis apkārt, lai sadabūtu naudu zobu operācijai, tāpēc viņa plāni visu laiku mainās, beigās es jau vairs neiespringstu uz lekšanu kājās un skriešanu uz Stomatoloģijas institūtu.Protams, kā vakariņas gatavas, ierodas Mīļums un ir jābrauc. Un protams, ka es vairs nezinu, kur un ko es esmu nolikusi. Mīļums:" Vajag jau laicīgi sagatavoties un visas lietas salikt savās vietās."
Es:"Viņas jau ir savās vietās, tikai es nezinu, kur."
:D |
|
|
| uzsniga sniedziņš balts |
[Dec. 7th, 2013|09:36 am] |
Sniegs nomierina. Pasaule pēkšņi liekas svinam klusus svētkus.
Vakar aizsākās svētku sajūta, jo džekam, kas mūs veda, bija rūķa cepure ar milzu bumbuli. Viss likās tik mierīgi, ka pat patika riņķošana uz apledojuša asfalta, kas citos apstākļos mani satrauktu. |
|
|
| njurr |
[Dec. 6th, 2013|07:27 pm] |
Man ir labākais vīrietis pasaulē!
Kā viņš jau tagad rūpējas par mani un gaidāmo bērnu... Brauc pāri visai pilsētai tikai tāpēc, lai paturētu mani aiz elkoņa un mazinātu iespējamību man paslīdēt, staigā pie visiem maniem ārstiem utt, utjp. Un ir izteicis vēlmi ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu. |
|
|