| Nelasīt!:D |
Mar. 1st, 2013|04:35 pm |
Nu vienreiz ir pilnīgā pakaļas caurumā!
Forši, ka mēs ar mīļumu un kaķi tuvākajās dienās izlidosim uz ielas pilnīgi bez nekā. Un liekas, ka apkārtējiem uz to ir nospļauties.
Tas jau nekas, ka mēs vienmēr visiem esam palīdzējuši ar izmitināšanu grūtā brīdī, tad, kad pašiem vajag palīdzību tad HUJ VINU ZIN tādu dabūt!
Labās lietas vienmēr nākot atpakaļ?
He, man gan liekas, ka viņas vienmēr beidzas ar aplauzienu.
Visi māk tikai SASODīTI GUDRI DIRST, un kaut ko solīt, bet tad, kad kaut kas ir jādara, visi kaut kur nozied! Pat arī cilvēki, kurus uzskatīju par draugiem.
Pēkšņi neviens nekā nevar palīdzēt un nevienam nav laika.
Man varbūt tad arī nebija līdzeklu un laika, bet es palīdzēju.
Bet ko tur...
Nevajag kļūt par santīmu pisēju, bet tādā situācijā šāda attieksme kremt.
Šobrīd gribās lietas.
Ļoti daudz lietu.
Tā vismaz uz brīdi var iestāstīt sev, ka viss kārtībā un apskaidrot prātu, salikt visu pa plauktiņiem.
Brīnos par savu uzbūvēto toleranci,jo no pēdējā laika daudzumiem man jau sen vajadzēja nebūt šeit.
Bet kopš mana izgājiena ar S, kas beidzās Tvaika ielā, ķermenim laikam ir palicis vienalga. Laikam jau man kaut kas šai pasaulē ir vēl jāizdara, ja jau Nāve mani tā nemīl. |
|