| ! |
[Mar. 4th, 2015|11:49 am] |
Jūtos nikna.
Un labi, ka ko tādu laicīgi uzzināju. Visu laiku dzīvoju ar pārliecību, ka mana meita ies normālā skolā, tajā pašā, kur esmu gājusi es un lielākā daļa radinieku, bet, izrādās, ir mainījušies rajoni un mūsu adresei tiek piedāvāta tikai viena skola, kas, manuprāt, ir viena no sliktākajām Rīgā! Vismaz es neko labu neesmu dzirdējusi- slikts līmenis, šausmīgs kontingents un mācību spēki biežā alkohola reibumā. Negribu, ka mans bērns mācās skolā, par kuru viņai būtu jākaunas! Ja līdz viņas skolā laišanas laikam nekas nemainīsies, apsveru ideju par privātskolu (Cik atceros, bija iespējamsvalsts līdzfinansējums). Ja valsts nevar nodrošināt manam bērnam normālu skolu viņas rajonā, vai arī uzlabot piedāvāto skolu līdz cilvēka cienīgam līmenim, tad lai pati arī maksā!
Sacepos.
Bet tā vispār šodien ir viņas pirmā apzinātā vārdiņa pateikšanas diena. Skatās, skatās uz mani un tad pasaka: "Mamma!"
Es: "Jā, pareizi- mamma!"
Šodien visu dienu priecīga mammojas. |
|
|