| mehhh |
[May. 23rd, 2014|07:48 pm] |
Man laikam ir iestājusies ikgadējā profesionālā izdegšana kad sāk riebties sabiedrība kā tāda un lielākais sapnis ir gulēt vientuļā pludmalē, kur jūdzēm tālu nav neviena cilvēka, ir tikai klusums, viļņu šļaksti gar kājām, koši zilas debesis un maigi silts vējš.
Tas nozīmē, ka ar steigu vajag atpūsties ( Dekrēta atvaļinājum, te es nāku!), savādāk sākšu iet sviestā, ja tas sen jau nav noticis. Citiem cilvēkiem ir paredzēts atvaļinājums reizi pusgadā,lai tā nenotiktu, es esmu intensīvi vairāk nekā gadu norāvusi bez tā. |
|
|