| murr |
[May. 12th, 2014|08:31 pm] |
Mīļums gan ne īpaši tīkamu dienu, pēc kuras man likās, ka mugurkauls sāpēs deg un vēders izkritīs laukā, ir spējīgs padarīt par jauku- bija pacenties un, kamēr es mocījos pa rindām, reģistratūrām utt, bija uzmeistarojis garšīgas vakariņas.
Slikti sāku justies jau ceļā pie ārsta. Poliklīnikā bija nenormāla rinda. Un, protams, neviens pat neiedomājās palaist apsēsties, lai gan biju gandrīz vienīgā, kas stāvēja. Un 8.mēnesis jau nav nemaz tik nepamanāms. Bet esmu secinājusi, ka nav vērts par to dusmoties, nekas jau no tà nemainīsies, tikai pati sev garstāvokli sabojāšu. Tomēr beigās tiku apsēsties un tik un tā gandrīz paģību.
Pēc vizītes pie daktera, tiku nosūtīta uz analīzēm, taču man nebija vairs spēka stāvēt rindā un izlēmu doties mājup, kas prasīja pūles, jo jutos vēl daudz sliktāk.
Pa ceļam sāka piesieties kaut kādi svītraino bikšu kultūras pārstāvji, bet man, laikam sanāca tik nikns skatiens, ka šie uzreiz apklusa un " notinās".
Autobusā pie Āgenskalna tirgus iekāpa pāris vietēja kaluma varoņi, sāka kauties un viens otru vēl tajā pašā pieturā paspēja izlidināt pa durvīm. Palikušais brauca lìdz " Lapai", jo nebija spējìgs to vienu pieturu noiet kājām.
Biju tik priecīga beidzot tikt mājās un par Mīļuma pārsteigumu. |
|
|