| |
[Mar. 28th, 2014|05:53 pm] |
Šonakt sapņoju divus sapņus ( Vismaz tik es atceros).
Pirmajā manī gribēja iemiesoties kaut kādi ledus auksti gari. Pamodos zvaigznītes pozā pāri Mīļumam un ar nospārdītu segu. Nav jau brīnums, ka sapnī bija auksti
Nākamajā sapnī mēs ar Mīļumu braucām fantastiskā ceļojumā un es visu laiku kravāju somu. |
|
|
| |
[Mar. 28th, 2014|06:03 pm] |
Šodien kaut kā tā:
"I've loved the freedom of being inside
Need a new start and a different time
Something grows in the space between me
And it's twisting and changing this fragile body."
(Manic Street Preachers- Born a girl)
Mācos tikt galā ar garstāvokļa maiņām un tās pagrūst kaut kur tālāk no manis, jo tie ir tikai hormoni, kas trako, tam nav nekāda sakara ar īstenību.Kaut gan reizēm trako tik ļoti, ka sāk atgādināt manas miksētās mānijas lēkmes, kas bija diezgan ilgu laiku atpakaļ un, ar ko esmu tikusi galā (Vismaz iemācījusies tās savldīt pašas spēkiem)- kad jūties reizē ļoti, ļoti depresīvs, līdz asarām priecīgs, nenormāli dusmīgs un vēl visam tam pa vidu jaucas vainas sajūta par savu uzvedību un agresija pret citiem.Kaut kā tā.Tagad to grūtniecības hormonu dēļ bieži ir kaut kas lìdzīgs, taču ne tik smags, turklāt, es apzinos, ka tie ir hormoni un viss nemaz nav tāds, kā man to dēļ liekas, pēc 10 min pasule atkal būs kārtībā. |
|
|