| |
[Jan. 17th, 2014|08:12 pm] |
Šìsdienas noskaņojumu raksturo šī dziesma:
"Thought I could beat it
Keep it alive
Watch it dissolve into Slaughterhouse Five
Thought I could beat it
Sift the debris
Heir to the throne of the suicide king
Bend like a reed in the wind
Violate the diplomat
They slip their fingers in
Is it alive?
Shift the debris
Heir to the throne of the suicide king
Bend like a reed in the wind."
(Machines of loving grace- Suicide king).
Bijusī atkarība mēdz par sevi atgādināt smagnējas vientulības formā. Apjausma, ka nevienam (Nu, labi, izņemot Mīļumu), tiklīdz no tā visa esi atteicies, tā pa īstam neesi vajadzīgs. Un tas ir skumji, ka tā sauktie draugi par vienīgo vērtību, pēc kā citus vērtēt un kā vienīgo savu interesi ir izvēlējušies..Khmmm...
Vnk esmu ļoti sociāls cilvēks, taču ir grūti pierast, ka neviens pat vairs nezvana, neinteresējas, ka vnk ir vienalga. Zinu, ka man šādi cilvēki nav vajadzīgi, taču ir jāpaiet laikam, lai pilnībā pārstrukturizētu savu dzīvi un justos tajā ērti.
Un zinu, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli, man būs tieši tāda dzīve, kāda agrāk likās esam tikai tāls un neaizsniedzams sapnis.Pārējie var skriet paši savus apļus, mēs ar Mīļumu esam izvēlējušies savādākus. |
|
|