| |
[Dec. 16th, 2013|10:13 pm] |
| [ | noskaņojums |
| |  tired | ] |
Here we go again...
Sēžu virtuvē, kur akadēmijas laikā gatavojos sesijām, rakstīju diplomdarbu, lasīju obligāti literatūru un veicu sazinvēl kādus citus varoņdarbus. Kas to būtu domājis, ka pēc n-tajiem gadiem es sēdēšu turpat un gatavošos cīņai ar Ziemassvētku dekorācijām priekš darbavietas balles, kuru es pat neuzskatu par īpaši nepieciešamu apmeklēt? Izskatās pēc huņņām.
Pārsteidz dažu cilvēku īpašā aptēstība, jo ir taču tik grūti saprast, kāpēc gan cilvēki pirmdienas vakarā, pārguruši, viens kārtīgi slims, bet otrs ir piespiedu kārtā iegremdēts darbos negrib braukt ellē ratā uz citu pilsētu krāmēties ar kaut kādiem dzelžiem. Tas ir tik sarežģīti, ka pat pēc desmitās skaidrošanas reizes nu nekādīgi nevar pielekt, jo to nu nepavisam nevar atlikt uz rītdienu, tik svarīga operācija, ka nu tikai...
Ceru, ka cienītais A kungs savā alkohola apdvestajā esmē neizdomās zvanīt man pa nakti, kā jau vienreiz izdarīja.
Laikam kļūstu par mietpilsoni, ja šāda zvanīšanās sāk krist uz nerviem. It sevišķi tāpēc, ka alkoholu nelietoju vispār (jo esmu stāvoklī) sāku saprast, ka nespēju iebraukt kaut kādos dzēruma murgos.
Šodien iepriecināja sen nesatiktas paziņas zvans un apsveikums gan ar manu fizisko stāvokli, gan ar kāzām.
Ajjj...
Vienalga... |
|
|