| ... |
[Dec. 2nd, 2013|09:44 pm] |
Zhilete domā- teikt vai neteikt darbā par savu jauno fizisko stāvokli, kura dēļ veikt dažus dienesta pienākumus ir diezgan ļoti apgtūtinoši?
Dīvaini ir pierast pie stereo smakām apmēram tādā līmenī, ka saožu, kas ir iekšā vēl neatvērtos iepakojumos, kurš un ko ir ēdis, kurš kolēģis ir uzvilcis vakardienas apenes un kurš, savukārt, ir aizmirsis nomazgāties.
Grūtnieces varētu strādāt par smaržu/smaku detektīviem, nudien.
Un vēl šodien bija komiski, kā divi pieauguši, kareivīga paskata vīrieši, sēžot pie alusglāzes, no visas sirds un pilnā nopietnībā centās man dot padomus, kas jāievēro grūtniecības laikā pēc pašu (viņu sievu) pieredzes (LOL!). |
|
|
| literatūra |
[Dec. 2nd, 2013|10:27 pm] |
Mīļums vakar mēģināja iestāstīt, ka, esot stāvoklī, izvēlēties lasīt A.Levina " Rozmarijas bērnu" nav prāta darbs. Tā rezultātā no sava grāmatu plaukta paņēmu K. Vonnegūta "Kaķa šūpuli". Laba grāmata, taču neatbilst noskaņojumam, tāpēc, kā jau īsti romantiskas literatūras cienītāja, atgriezīšos pie grāmatas par Memfisas trio (http://www.theguardian.com/society/2013/may/26/damien-echols-i-survived-death-row ) un tā paša "Rozmarijas bērna". |
|
|