| meh |
[Jan. 28th, 2013|05:13 pm] |
Šodien es biju varone- saņēmos un izgāju ārā. Visai interesanti šķērsot visu Rīgu uz bezsamaņas robežas visu laiku baidoties kaut kur izslēgties un izturēt darba interviju tā, lai izskatītos kaut cik sakarīgi.
Un vairāk mani šodien ārā neizdevās pierunāt iet.
Vismaz labi, ka no gultas izkāpu, vakar pat to nebiju spējīga izdarīt.
Te nu ir mani varonīgie un augsti iecildīgie rezultāti!
Jaukais, mīļais serotanīns un dopamīns. Gulēt neesmu gulējusi jau nezcik ilgi un aizmigt vēlarvien vienkārši nespēju, pāris dienas neko sakarīgu neesmu ēdusi (jo vienkārši vairs nespēju ieēst, ēdiens mani vajā).
Malacis, kāmīt,tā tikai uz priekšu!
Reizēm pat bail iedomāties, kā varētu izskatīties manas iekšas, ņemot vērā visu to ķīmiju, kas gadu gaitā ir gāzta tām cauri. |
|
|