| Pārņemtie... |
Jun. 25th, 2009|06:24 pm |
Pārņemtie...
Ar pasaules uzbūvi nesalaulātie, citādo meklējošie. Kur pieņēmumi ir kļuvuši par normu ikvienam, kas te atnāk, aizejot skaidrību nav guvuši, tur ir arī tādi, kas meklē sevi. Otrādi apgrieztais skaistums. Un tieksme. Tieksme uz augšu.
Daudzi uzskata cēlu par pareizu, necilu - par ačgārnu. Bet daži meklē skaistumu tur, kur tas nav iezīmēts, kur tas nav stereotipu apzīmogots...
Skaistuma otru pusi...
Bērni skrēja dzēšot skumjas. Bērni nepazina aizspriedumus. Mēs pazinām un par to sāpēja.
Vai viņš ir skaists? Pat tad ja tūkstotis teiktu - viņš nebija, pietiktu ar vienu manu - bija, kas visu izgrieztu uz otru pusi.
Neatceros vai viņam to pateicu, bet sev gan - jā, viņš bija skaists. Un nav nozīmes tam, kā tas citiem...
Skaistums no otras puses...
No manas puses...
Es gribēju pārlēkt pāri robežām. Tām kuras uzcēluši sargi, kuri paši nezin, ko sargā...
Es gribēju pārlēkt pāri bailēm, darīt to, uz ko mani aicina sirds, pāri bailēm mīlēt to, ko mīlu, pāri bailēm par skaistu saukt to, kas man skaists šķiet...
Bet varbūt es gribēju lidot? Lidot virs visām robežām, kuras uzbūvējis cilvēks. Vai aizlidot tur, kur to nav.
Vai vispār ir tāds "tur"? Es gribētu cerēt, ka ir.
Jo īpaši - smejot par skaistumu... |
|