|
[22 Jan 2011|02:39pm] |
Šorīt vāļājoties pa gultu, atcerējot par Mūziķi. Man dikti patika kā viņš guļ. Izskatās itkā gulētu, bet tiklīdz es klusi ierunājos tā uzreiz acis vaļā. Sāk vai nu runāties vai vnk apķer, lai es gulētu tālāk. Vēlāk es jau speciāli izrunāju viņa vārdu, lai pārbaudītu vai viņš tik tiešām dzird, kas es klusi, klusi izrunāju viņa vārdu.
Tāds patīkams miers pārņema, atceroties tos dažus rītus, kas ar viņu kopā sagaidīti. Nez kā viņam tagad iet.
|
|