| bļin, visi trumpji atdoti |
[Dec. 13th, 2010|11:23 pm] |
Kad esmu nolēmusi zīmēšanas lietai mest mieru velku pēdējās līnijas pasūtījumos un publiski izziņoju, ka tos vairs nepieņemšu no pakšiem ārā sāk līst daudz jaunu pasūtījumu! Nu sasodīts! kur tie bija, kad tos vajadzēja? pirms gadiem diviem/trīs es ar visām četrām un vēl zobiem būtu metusies iekšā! Tagad, kad tā nopietnāk vēlos pievērsties šūšanai un general crafting un man ir tik daudz ideju, ka galva plīst pušu, bet man tā jāaplīmē ar skoču un plaisas galvā jāaibāž bez maz vai ar pakulām (kā pirms šiem diviem/trim gadiem zīmēšanā), lai nekas nebirst ārā un nepazūd, jo man tagad jānoņemas ar jaunām herņām, ko es pavisam negribu darīt!!! Bet kā lai pasaka nē, ja es zinu, ka tas nav uz labu? :C
Un tagad bez maz vai jūtos vainīga katru reizi ejot internetā, jo lūk darbi stāv puspabeigti un neviens tos nedara (un pat ne tikai pasūtījumi, bet arī lietas, ko es gribu darīt un general mājas uzturēšana). Nu riebjas man tas sasodītais sirdsapziņas tārps. iznīdēt to sūdu vajag! Nedara tas man neko labu, nevajadzīgi bojā nervus. Sūc tāds.
Pēdējā laikā vakaros arī darbā esmu nežēlīgi negatīvi uzlādēta. Varu visu dienu būt lieliskā garstāvoklī, bet vakaros... urgh... Agrāk pat domās neesmu cilvēkus tik sirsnīgi lamājusi, ka to daru tagad. Un tie vārdi, kas uzpeld no manas zemapziņas... tie liktu pat sūrākajam jūrniekam sarkt. Sasodītais cilvēku faktors. vienmēr esmu teikusi, ka darbs ar cilvēkiem nav priekš manis. Nemāku es ar tiem apieties un negribu arī. Ieslēdziet mani mazā pagraba istabiņā un iedodiet darbu un es būšu laimīgs! Un tie sasodītie bērni. Es zvēru, ka kādreiz noraušos no ķēdes tas būs kaut kāda sīka perdeļa dēļ. Tā kā pēdējā darba dienā, tas 2-3 gadīgais sīcis, kas vnk plēsa drēbes nost no pakaramajiem... es zvēru, ka biju sekundes desmitdaļu no tā, ka viņu sāktu dauzīt. Es jau biju pacēlusi roku, tīri automātiski, pat nedomājot un ja nebūtu manas pašsavaldīšanās.... >___<
Turpiniet vien man stāstīt to, ka "izaugšu, pati gribēšu bērnus" un "kad būs savējais, sapratīšu". No fucking way. No. Fucking. Way. |
|
|