urn:lj:klab.lv:atom1:zeeravamuldēšanamuldēšanamuldēšanabaiba.rumniece@gmail.commuldēšana2014-01-02T14:50:15Z2014-01-02T14:50:15Z52 nedelas pardomajot dzivi un personibu.1 nedela: kaunsurn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2484152014-01-02T14:47:002014-01-02T14:47:002014-01-02T14:50:15Z2014-01-02T14:50:15ZIzrādās ka kkādu laiku atpakaļ ir parādījusies jauna tendence internetā saistība ar jauno gadu: 52 weeks of something (tā es to saucu, jo to 52 weeks... ir tik daudz!). 52 weeks of saving money, organizing home, getting healthier utt. Izdomāju savu tendenci mūžīgi veidot pārskatu par savu dzīvi un savu personību pārvērst par 52 nedēļas pārdomās par sevi, kurās ceru saorganizēt sevi un savu dzīvi. Naivums ka es to apņēmos bet izņemot slinkumu man cita argumenta kāpēc to nedarīt man nebija. Nu tad 1 nedēļa: kauns <br /><br />Viss sākās jaungada svinībās. Nedaudz alkohola, kas viemēr ir bijis labākais veids kā likt apklust manai sirdapziņai un saprātam, un viens jaungada apsveikums lika man sev pateikt es beidzot pateikšu un izdarīšu to ko sen jau esmu gribējusi, bet dūšas nekad nav pieticis. Viss beidzās ar publisku padomu! Protams es to uztveru personiski jo es varu sevi nodēvēt par katalizatoru šī publiskā padoma sniegšanai. Divas domas iespraucās manā prāta uzreiz pēc padoma izlasīšanas: kā man tas tagad jāsapot un kāpēc es pēkšņi jūtu kaunu par to, ka es izdarīju un pateicu to ko gribēju?<br /><br />Varbūt ka tas bija alkohols, kas lika tam visam pasākumam izskatīties nožēlojamam un apkaunojušam? Bet tas nav noslēpums ka alkohols noņem bremzes un ta saucamās stulbības, kuras mēs izdaram alkohola reibumā, patiesība nav stulbības tās ir lietas, kuras mēs izdaram tad kad mums beidzot ir drosme, ko alkohols dod. Slēdziens tas nebija alkohols tā biju es, kas nelielā reibumā pie ieslgtas apziņas pieņēma lēmumu telefoniski apsveikt bijušo jaungadā un pateikt ko gribējās pateikt. <br /><br />Kāpēc es par to kaunos? Jo publiskais padoms lika mani kaunēties par savu rīcību un taja bij pieminēts mans iereibušais stāvoklis. Galu galā izpīpējot kārtējo cigareti ar vēlmi kaut nu zeme atvērtos un apēstu mani es nodomāju: jā tas bij nesmuki varbūt kā es izdarījos un vienīgais ko man vajadzētu kaunēties ir tas ka nepaņēmu to telefonu un nepazvanīju un nepateicu to tad kad nebiju reibumā. Bet es neesmu vienīgā kam vajadzētu kaunēties, jo ja tas radīja neērtības man taku varēja to pateikt uzreiz nevis sniegt publisku padomu. <br /><br />Padomi man arī ir. Pirmais: nezvanīt bijušajam reibumā ir galīgi nejēdzīgs padoms! Tas protams ar nav ieteicams, bet, ja vajag iereibt lai pateiktu ko doma vai izdarītu ko gribās, ņem to pudeli un uzpildi dūšu, jo neizteiktas un neizdarītas lietas vienmēr grauž (vismaz mani!). Padoms zvana saņēmējam: nepatīk - telefonam ir end call podziņa un var vnk pateikt nē! Otrais: nevaino alkoholu par savu vai citu rīcību! Alkohols nepieņēma lēmumu tavā vietā, manā gadījumā, nepaņēma telefonu un neuzpieda viņa telefonu, neielika vārdus manā mutē. Nē! Vienīgais ko alkohols izdarīja ir lika apreibt. Padoms pašai sev: pārstāt kaunēties un censties nesmelties dūšu alkoholā, jo tas varētu novest pie daudz interesantākiem publiskiem padomiem (lūk šis man jau palika interesanti!).Jaunais gads tuvojasurn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2482712013-12-30T11:44:002013-12-30T11:44:002013-12-30T11:46:05Z2013-12-30T11:46:05ZNu ar mans jaunais gads laikam ir sakritis ar kalendaro jauno gadu. Lai cik loti to gribetos saukt par manu gadu (pec principa: nakosais bus mans gads!) es zinu ka tas ilgs tik pat ilgi cik jaungada svinbas, proti vienu vakaru ar daudz alhakola vai mana gadijuma vienu diena bez roza brillem. Mans naivums smidina pat mani, bet nezinamu iemeslu del es tomer tam visam ticu! <br />Atskatoties uz manu pasreizejo dzivi redzu to ko redzet negribu. Ta vnk mani neapmierina un lai gan zinu ko es dzive gribu liekas ka nedaru neko lai to panaktu jo nokrauju sevi ar to kas nav mana problema vai radu sev problemas no zila gaisa. Tik saprast kapec es ar to nodarbojos es nesaprotu, bet gaudosanai cik viss ir slikti man vienmer pietieks energijas. Un ta tas ir jau ilgi! Kapec? Ej un paujauta kadam kas ir gudraks par mani!<br />Vai es saprotot to apnemos to nedarit un labot un cinities par saviem merkiem? Protams! Ka ju jebkurs no mums (vismaz man ta liekas). Bet vai patiesiba tas ta bus tam luk es neticu? Tapec ka viss liekas tals un nesasniedzams un nogurdinosi. Ka gribetos, lai man butu feja ar magisko kocinu kas vnk tapat kko iedotu. <br />Cik gan tas ir stulbi cilveka daba: apzinaties kko bet nedarit lietas laba neko. Un lai gan piecas minutes atpakal man bij mirklis, kura es sev teicu: es visu panaksu, sasniegsu un nelausu sev pazust ikdiena, jau tagad es vairs tam neticu un liekas, ka es sevi vnk nomocu. Ja nopietni pat pasai sevis zel paliek un pasai riebjas uz sevi skatities. <br />Un ar to visu es gribeju pateikt neko. Man nevienam nekas nav jasaka.Sasodītais mērfijsurn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2476712011-06-07T11:54:002011-06-07T11:54:002011-06-07T09:26:13Z2011-06-07T09:26:13Zkā mērfija likumā - tiklīdz es esmu kko nolēmusi - tā visas durvis te pat uz vietas veras vaļā un vilina ienākt. es pati ar neesmu labāka - redzu, vērtēju un ģenerēju - tik jēgas tam īsti nav nekādas, jo es taku došos prom. manu prātu nepārtraukti tās iespējas čakarē - un tas ar nepareizi nedomā - vai pareizi daru? patiesību sakot vairāk liekas, ka tas ir cīniņs starp saprātu un to prāta daļu, kas domā par laimi.<br />eh... un tas ar atvieglo visu sasodītā mērfija likuma padarīšanu - man vel tik vasara jāiztur šai cīņā un tad... un tad iesākas viena no foršākajām manas dzīves daļām - man nav ne jausmas kas mani tur sagaida un kā tur būs un plāna man tur nav nekāda. biedējoši :)ja es vakar bij piedzerusies, tad man liekas, ka sodien piedzerusies ir visi citiurn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2475102011-04-28T11:19:002011-04-28T11:19:002011-04-28T08:22:45Z2011-04-28T08:22:45Z<p>nezin es laikam šodien pirmo reizi pa seniem laikiem sāku skatīties apkārt.</p>
<p><a name="cutid1"></a><br>viss sākās jau ar suņa staidzināšanu. gar māju vazājās divi brangi vācu aitas suņiem līdzīgi suņi (kuce un suns). it kā nekas dīvains tomēŗ kucei skats izskatījās miglains. suns gribēja ar kuci pajautroties, bet tā izlikās, ka ir zilēs tālās un vispār nereaģēja uz suņa centieniem viņu i savaldzināt i pavest i visādi citādi izrīkoties, neskatoties uz to, ka viņš tur visādi locījās viņas priekšā. vienubrīd vispār likās, ka viņa ir lesbiete, jo izrādīja pastiprinātu interesi par manu Bellu. bet varbūt es kļūdos - un viņi abi bij suņi, tik vienam vnk vairāk gribējās un viņš bij gejs?</p>
<p>pēc tam mani iepriecināja sētnieks, kas laikā kad viņam vajadzētu kopt apkārtni izčāpoja ļoti jautrs no manas mājas dzertuves (man pirmajā stāva ir dzertuv-veikals - no sākuma bij veikals, kur 70% plaukti bij ar šmigu - tagad viņi atmeta ar roku pārtikai un pārdod šmigu un uzkožamos). nosēdās pie dzertuves un kāri izvilka savu smēķi. mums LV ir bezdarbs, bet man vēl ar vien ir jāsadzīvo ar sētnieku-dzērāju, kas dzert sāk ļoti laicīgi pirms darba vai ar tā laikā.</p>
<p>viens gudrītis šodien izdomāja mani vnk nobraukt krustojumā (esmu jau labu laiku uzsākusi velosezonu)- vai ar ne un viņs vnk bij tizls un iespējams ar tik pat dulls ka es (man ir aizdoma, ka man vēl ar vien ir pālis). vārdu sakot apstājos es krustojumā, blakus man pa kreisi ir vēl divas mašīnas, katra savā joslā. tā josla, kas no manis tālāk ir paredzēta braukšanai tikai taisni - tā, kas man tuvāk taisni un pa labi. tā kā es manīju, ka man tuvāk stāvošā mašīna plāno griezties pa labi es jau savlaicīgi sāku braukt, jo es braukšu taisni un lai viņam nav uz mani jāgaida. bet krustojuma vidū es sajūtu, ka kkas ir tā kā pieskāries, pabikstījis manu aizmugurējo ratu no sāna. pagriezu galvu pa kreisi un ko es manu, tas gudrītis, kas tālākajā joslā krustojuma vidu ir nolēmis griezties pa labi un man pat nav ne jausmas ka vins mani neredzēja, bet laikam tik pie mana rata izdomāja palaist mani. <br></p>
<p>pie nākama pustukšā krustojuma vienam nu ļoti kkas spieda un nervi neturēja, jo piebrauca viņs pie krustojuma tad kad tiko bij no dzeltenā pārslēdzies sarkanais. tas viens ik pa laikam gāzēja un bik pa 5 cm visu to laiku, kamēr dega sarkanai, kustējas uz priekšu, līdz iedegoties zaļajam viņa purns jau bij gandrīz puskrustojumā.</p>
<p>pie autoostas ievēroju, ka takši kkā haotiski salikušies gar ietves malu. braucu garām un pie sevis jau lādējos, kur nu tik ideotiski var noparkoties, bet es vel nebij ievērojusi to, ka taksistiem divas mašīnas talāk uz kapota ir spēļu galds, kur šamie kko nu makten aktīvi spēlēja. kko tā kā svieda (iespējams kārtis - bij līdzigs siluets) pret kapotu, tad ķēra galvas un sadrūzmeja ap sevi ļoti lielu skaitu citu taksistu. interesanti a kurs pasažierus vadāja?</p>
<p>tā ka vakar bij visu savu tabaciņu izpīpējus šodien nācās pirkt cigaretes no rīta. piebraucu pie kioska a tur pārdevēja paveca jauka tante. NU ĻOTI runātīga. bij vispār nedaudz sajūta, ka viņai ir atkal 18, jo kamēr viņa meklēja manis taujātas cigaretes, kas beigās izrādījas nemaz nebij, viņa man paspēja izstātīt daudz. es ar uzzināju kāpēc nav manis izvēlēto cigarēsu un ar to, ka tantiņa visu mūžu makten aktīva ir bijusi un nekad nepīpējusi. pēc manis viena sieviete pajautaja viņai kkādu žurnālu (laikam homeopāts - karoči kkas ar veselību bij saistīts) un es jau ar dzirdēju komentārus par izvelēto žurnalu un vispār veselīgo dzīvi.</p>
<p>darbā pie dušām apkopējas bij uztaisījušas tusiņu. kamēr es tur dušojos, ģērbos un visādi citādi sevi kopu pēc riteņbraukšanas, viņas tur zviedza, ēda un ampelējās. nopietni tusins pie sieviešu dušām? tas jau man sāk likties tik pat vienlīdzīgi ka manu pie mājas tantiņu apgreidošanās no sēdēšanas uz soliņa pie mājas uz stāvēšanu pie mājas lielās miskastes.<br>nja... šitam visam iziet cauri apmēram 30 min man patiesi vienbrīd sāka likties, ka čo ta ņe to. man bij ar cerība, ka es vnk vēl ar vien guļu (kas būtu pozitīvi jo es bij ceļā uz darbu) un tas ir viens vnk sapnis. bet nē nav. es esmu darbā, un jūtu ka galvā valda kkas, kas manī rada vēl ar vien tādu nelielu dulluma sajūtu.</p>
<p><br><br>man ir vēl viens brīnums, kas mani nedaudz šodien ir nošokējis. lai es nenokavētu darbu (ko daru konstanti pēdejo divu nedēļu laikā), man ir iepriekšejā dienā līdz plkst. 21 jāpiedzeras, līdz 23 vairs nav jādzer alkohols, līdz 23:30 kkur jāminas, līdz 00:00 jāstaigājas, tad kādu stundu var nodarboties ar brīvi izvelētam aktivitātēm, jāiet gulēt un plkst 6:00 manas actiņas kā pogas atvērsies un jauna diena varēs sākties. Yes! varēsu iepriecināt priekšnieci ar veidu kā mani dabūt laicīgi darbā. </p>urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2465152011-02-27T23:12:002011-02-27T23:12:002011-02-27T21:38:33Z2011-02-27T21:38:33Z<p>šodien man samilza kaķu barotavu tēma, tieši pēc tam, kad kārtējo reizi biju salamājusies ar savu kaimiņieni-klaidoņkaķu barotāju. <br>paspēju jau ar aizdomāties, ka tas noteikti mani tik ļoti neuztrauktu, ja man nebūtu suns, kuru esmu spiesta vadāt pie pavadas tikai tāpēc, ka manā rajona liekas, ka katra sevis cienoša pensionāre uzskata, ka viņas pienākums ir barot tos kaķus un pie katra mājas stūra izveidot kaķīšiem barotavu. es pat reizums brīnos vai to kaķu maz ir tik daudz cik man te to barotavu ir. <br>tā nu patiesību sakot kopš kašķa manā prātā rosās tikai divas domas:<br><a name="cutid1"></a><br>1. kā tikt no tiem kaķiem vaļā par spīti manām kaimiņienēm, jo man tomēr ir ar dusma uz viņām, ka redz kaķus mēs varam barot ar veikalā pirktām svaigām zivīm un kaķiem paredzēto slapjo barību(kas acīmredzot viņam ir lielā vairumā, jo šodien savas kaimiņienes priekšā izmetu viņas izliktās divas porcijas un izskatījas, ka viņa bij gatava likt ar trešo + ceturtā, kuru viņa ar varu sargāja no manis, pat piesolot, ka viņas dēls sados man pa manu purnu un vispār es esot kuce), bet nomainīt nama apsaimniekotāju un nosiltināt māju mēs nevaram, jo tas redz sadārdzinās izmaksas (pilnīgas muļķības privātie namu apsaimniekotaji ir lētāki nekā pašvaldības + apsiltinot māju, mēs mazāk tērēsim elektrību, lai piesildītu mūsu dzīvokļus). vēl ar protams dusma ir par toreizi, ka tikai tāpēc, ka mums kaķus vajag pabarot mēs neierodamies uz dzīvokļu īpašnieku sapulci. un mans mūžam prieku stāsts par to, kā barojot kaķus ar to pašu veikalā pirkto kaķu barību manas kaimiņies skaļi sūdzas par to, ka viņām esot mazas pensijas (a kaķu barībai nauda pietiek?). varbut ar tas viss nebūtu patiesi tik ļoti sasāpējies, ja mēs to varētu ar kkā tomēr bet nu smuki izdarīt, piemēram, pie miskastes nelikt zivis uz kkādas vakardienas Dienas avīzes (nu labi, pie šitā esmu es pati vainīga, jo pāris traukus ar zivīm ar esmu izmetusi miskastē) tiesi ta, ka, ja neskaties uz kajam, tad vari ar tais zivis iekapt un nelikt vinjas uz pie majas esosas kanalizacijas trubas, no kuras acimredzot nak siltums, jo sniega uz tas nav, vai ar starp masinam stavvietā!! vienmēr barība kaķiem tiek nolikta tur, kur noteikti staigā cilvēki. WTF?! labi, ka vismaz tagad arā ir auksts un tās zivis sasalts nevis sapūst, kā tas nereti gadās vasarā un tad tu ej mājās un osti sapuvusu zivju smaku. un vispār manuprāt tā tomēr ir neliela bezatbildība vnk barot kaķus, bet nevienam no viņiem pajumti nedot - atbilde uz manis uzdoto jautājumu bij - bet tie taku ir ielas kaķi, ka es tādu mājās ņemšu! <br>
2. ir tomer labi, ka ir kāds, kas tomēr līdz citu cilvēku vienaldzībā atstātajiem kaķiem. visus jau mājās paņemt ar nevar un katrs nu jau mūsdienās dzīvo kā māk. tomēr tās ir dzīvas radībiņas un man viņu ar ir žēl un gribētos viņiem ar kkā līdzēt, bet ne tikai atstājot zivis pie miskastes. gribetos lai šie kaķi saņem to, ko tā teikt cilvēks tos pieradinot tiem bij apsolījis ar dotu. ja ne tas, kas paņēma un izmeta kaķi, tad vismaz kāds cits. varētu jau viņus aizsūtīt uz patversi, bet, ja es pareizi atceros, ka vienreiz, kad sazinājos ar patversmi par esošo lietu, man atbildēja, ka ja tos kaķus baro, tad viņi tiem pakaļ nebraukšot, jo redz viņiem naudas neesot par ko tādu skaitu uzturētu. un tagad man radās jautājums vai patversmes pievērš uzmanību tikai izcili cietušiem un publiski iztirzātiem dzīvniekiem, bet ielu kaķiem uzmanību nepievērš un tie var nomirt salā nemīlēti, radīt pēcnācējus, kas šo salu neiztur? varbūt patiesi sākt cīnīties par ielu kaķu tiesībām uz pajumti un aprūpi un pievērts sabiedrības uzmanību esošajai situācijai, lai patversmes kā visu pamesto dzīvnieku dižās glābējas uzņemtos tos pagaidam izmitināt pie sevis?</p>
<p><br><br></p>urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2461262011-02-22T16:17:002011-02-22T16:17:002011-02-22T14:19:59Z2011-02-22T14:19:59Zkur ir pazudusi mana speja koncentreties, mans mazais merktiecigums un visas citas ficas, kas reiz man lava atnakt uz darbu un to dienu vnk nostradat nevis stulbi blenzt punkta un sagaidit to oficialo darba laika beigas neko ta isti ar neizdarot. tik palielinot to do listi. man ir nedaudz apnikusi ta mana apatija. <br />un ka lai es censtos sameklet to iedvesmu darbam un to do - ta ir kkur aizgajusi pasaule. <br />sapurinamies mes to varam!urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2459132011-02-18T18:29:002011-02-18T18:29:002011-02-18T16:29:15Z2011-02-18T16:29:15Zes esmu vesela vesela. <br />varetu pat teikt, ka visas manas jaukas dzives laika atklaju, ka manam kermenim reizums ir pasam savs prats un vins rikojas pec ar mani neapspriestiem lemumiem. ka piemeram tagad - arsta sledziens - tavs kermenis nespej noreguleties uz neslimsanas temperaturu vai ar uzskata, ka ta ir patreiz piemerotaka (tas ir mans tulkojums - vinas teiktais bij kkas tads no kura es speju sava prata atcereties tikai vienu - kermenis ir nojudzies, tu esi vesela, ej un baudi dzivi). smiekligi. ka tas nespej saprast, ka es neesmu slima un ka mana daktere tik labi zin kas manam kermenim liekas vai neliekas. varbut tur mani ieksa dzili par dakteres teikto ienirdz mazinjas bakterijas un to vien gaida, kad es atkal skriesu dzive, bet tas launi mani atkal ieslodzis cetras sienas, ar diviem suniem, kuriem prata ir tikai sex, un pie vecakiem, atceroties pusaudzu un bernibas laikus. <br />eh... no ko dzivosim redzesim<br /><br />btw - dazam labam sis ir jauzskata par brutalu uzprasisanos ciemos :)urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2457222011-02-17T00:31:002011-02-17T00:31:002011-02-16T22:34:58Z2011-02-16T22:34:58Zpedeja laika konstateju vienu lietu - mana galva ir viena liela miskaste kur nepiecieshamas lietas vai nu tiek aizrakstas ar citam muljkjibam vai netisham izmetas ara. nopietni kapec lietas, kuras es apceru, ka piemeram shodien censhoties atcereties ka tas bij drebes mazgat ar rokam, es pardomasu 100 reizes, bet nakamaja rita neatceresos nolemto? <br />un es nolemju (izklausas smiekligi - lidz majam es netiksu vel dienas vismaz divas) man majas vajag lielu baltu lapu pie pasas gultas, lai es no rita pamostoties atceretos tas savas apceres. :D improvizesim - ja brivdienas tiksu majas uh... man ir plans.urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2452972011-02-16T12:16:002011-02-16T12:16:002011-02-16T10:26:47Z2011-02-16T10:26:47Zreizums es domaju, kapec man neizdodas izrunat vai noskaidrot lietas, kas mani interesetu, bet tad es konstateju, ka es laikam izvelos ne isti pareizos sarunu biedrus.<br />kapec tik daudziem ir tendence sarunas parvers par sarunu - davai parunasim par mani. butu jau jauki, ja davai parunasim par mani butu kads sakars ar iesakto tematu. njaa, bet varbut man ir problemas skaidri izklastit sarunas tematu un velamo rezultatu? varbut es runaju parak abstrakti?<br />esmu konstatejusi, ka vairakums sarunu beidzas ar to, ka es sezu un klausos kada un varbut tad ar nav brinums, ka man apkart esosie cilveki ir tadi, kas vairak runa nevis klausas. tomer es still neizprotu to davai parunasim par mani. kad risinam kadu jautajumu mes protams, katrs balstamies uz sevis guto pieredzi un, ja kads versas pie mums ar jautajumu, tad atbilde ar tiek veidota pamatojoties uz personigo pieredzi, bet vai tapec sarunai ir japarversas par - davai parunasim par mani?urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2450712011-02-14T23:07:002011-02-14T23:07:002011-02-14T21:15:46Z2011-02-14T21:15:46Zluk nepareiza arsta riciba - minet slimibas, kuram nav pieradijumu. tagad lidz 3dieni sedesu un domasu - skriet uz tuberkulozes centru un veikt parbaudes vai ne? divas garas dinas, un nav nemazam ar teikts, ka es 3dien noskaidrosu kas man patiesi ir. un varbut vispar nav nekas nozimigs un ta ir vnk kjermena reakcija uz slodzi un visu parejo, bet redz cilveka prats rikojas tiesi ta ka tam nevajadzetu un vienmer nolemj vairak aizdomaties par launako variantu nevis jau par to pozitivako. un nevis tagad noskanjoties uz atveseljoshanos bet vnk konstanti domat - a varbut man patiesi ir tuberkuloze?urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2449282011-02-14T02:30:002011-02-14T02:30:002011-02-14T00:32:45Z2011-02-14T00:32:45Zuh... mans beidzo pa seniem laikiem bija vanna. lietas, ka man pietrukst ir mana vanna - ar kartigu udens spiedienu un patiesi karstu udeni, iespeju pipet taja un darit visas citas lietas, kas man tik + neaizmirstam Bellu, kas vienmer chuch velas katla. eh... vanna.negarlaikojamiesurn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2444922011-02-13T20:20:002011-02-13T20:20:002011-02-13T18:23:16Z2011-02-13T18:23:16Znezinu kas par stripu dzive uznakusi, bet ka garlaicigi noteikti nav. temperatura man jau nedelu nekritas - vel ar vien varetu ta teikt esmu ieslodzita pie vecakiem (vienreiz jau aizdevos uz majam - atveda atpakal :)), bet nu tas jau ar nav slikti. tik tas IT problemas nu jau ir par daudz. pirms laika saplesu savam HTC aizsargekranu - tagad tas atrodas servisa darbinieku rokas un tiek labots, bet vakar manam Sonchikam ekrans nolema vairs neradit, so ar privatais mob nu ir saplisis - jagaida, kad atveselosos un tiksu uz servisu to nodot labosana.<br />sodien tiku safrizeta - tagad tik nozeloju, ka nenokrasojos blonda - varetu izklaideties servisa un telot totalo blondini. ne, telefons nesaplisa manas vainas del, tik zeme pirms tam ir kritis, so vini var atteikties to garantijas remonta labot!! bet nu gan jau kko izdomasim!! bet nu ja ja bez HTC man telefona nebij puse no darbam nepieciesamajiem telefoniem, tad tagad man nav neviena telefona vairs mobilaja :)<br />savu kuci esmu ieterpusi sortinos, jo tai ir sunu laiks sacies un vecaku sunim ir nu makten liela interese paradijusies un velme izbaudit orgasma priekus. esmu tiem piedraudejusi paradit filminju par to ka suniem dzimst bernu (vel neesmu noskaidrojusi vai tada maz ir), bet izskatas sortinju variants patreiz tiri labi darbojas. labi, ka abi divi nevainigi - viena nezin kas un ka notiek (cerams nav saksatijusies uz mani un virieti pirms tam :D), bet otrs zin kustibas tik nezin no kuras puses tas precizi javeic :D ta ka jautrojos. patiesi. <br />neskatoties ne uz ko visu izdodas uztvert ar labu humou, kas laikam ir pateicoties slimibai, kas ir lavusi i izguleties i no darba nedaudz atslegties :)urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2443392011-02-11T13:32:002011-02-11T13:32:002011-02-11T12:03:09Z2011-02-11T12:03:09Zkā dzīve reizums dīvaini iegrozās - tikai šodien tā pa īstam novērtēju ko nozīmē dzīvot vienai. tas miers un klusums un viss pārējais, kas valda mana mājā un iespēja izpausties šeit visām manām vēlmēm galīgi nerēķinoties ar nevienu citu ir bauda.urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2441522011-02-05T20:59:002011-02-05T20:59:002011-02-05T19:04:17Z2011-02-05T19:04:17Zviens ir skaidrs - cilvēkam runas spejas tika dotas ne tikai muldēšanai, bet ari labu vardu teiksanai - vai ari precizak lietu nokartosanai. pats galvenais tai visa ir lietas saukt ta ka tas ir un attiecigi pec iespejas veseligak sev tas uztvert.labs jautajums: cik gatava vel parmainjam es esmu gatava?urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2437552011-02-03T13:52:002011-02-03T13:52:002011-02-03T11:53:44Z2011-02-03T11:53:44Z<a name="cutid1"></a><br>sakarigums un logiska domasana - mani shogad nepiemekle. izsista no lidzsvara laikam esmu nu jau pie pashas robezas. savakties reizums izdodas, bet tikai uz tik isu mirkli, ka uz nesavakshanas mirklju fona tas ir spljaviens jura. un tagad interesantakais - cik ljoti es esmu gatav aizvakties no sava dzivoklja kur varetu teikt esmu galeji iesunojusi. ka neka 5 gadi nodzivoti un ar visam likstam sadzivots. ja reizums gribas izbaudit studenta dzivi un padzivot kojas vai kopa ar kadu dzivokljbiedru, tad vienmer ir bijusi ta apzinja, ka man taku ir manas majas, kuras es varu darit visu ko gribu, so tas butu piedzivojums man - soreiz izvakshanas nozime neatgrieshanas. jaatmet visas idejas un ieceres, plani un izteles bildes par to ka butu vnk jadzesh ara. jaizvacas no 5 gadiem manas dzives, kas tur ir savakushi daudz palieku un ir viena liela manas dzives kratuve (nesen parakajos pa skapjiem - waks, ko tik tur var atrast). tas viss tomer ir mans - ar manu pieskanju. un es nebaidos teikt - mans, jo es tur tomer biju, dariju, dzivoju, njemos, cinijos un visas sienas, skapji un citas lietas to redzeja. tai vietai ir nozime ir ar tapec, ka tur esot tika krists zemu un sansiegts daudz. no otras puses - reizums liekas, ka jauns starts ir tieshi tas, kas man ir nepiecieshams un iesuneshana ir tikai manis pasha mocishana ar to kas bijis un izbijis. svaiga telpa, svaigi iespaidi - varetu iztirit galvu no veca - ta teikt restarts. iekshas vien saka - sodien tu noteikti riskesi - kkad kkur saluzisi un pec tam atkal piecelsies. ka vienmer. un bus jaunas idejas un jauni plani un jauna dzive un jaunas mantas un beigas tik priecasies par to, ka viss izvertas. <br><br>urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2435062011-01-11T13:04:002011-01-11T13:04:002011-01-11T11:05:47Z2011-01-11T11:05:47Zand again - visa kā ir par daudz -liels juceklis visapkārt un man jau raustās kreisās acs aukšējais plakstiņš. <br /><br />kaitina man tādas reizesurn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2432292011-01-05T11:50:002011-01-05T11:50:002011-01-05T09:52:35Z2011-01-05T09:52:35Zpirms kkāda laika arī te es čivināju par to, ka gribētu darbu, kuru varētu mājās veikt - dabūju.<br />tagad es gribu lielu gultu un mazu galtdiņu (nukko līdzīgu tam, ar kuru pasniedz brokastis gultā), lai varētu strādāt tai lielajā mikstajā gultāurn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2430462011-01-02T22:05:002011-01-02T22:05:002011-01-02T20:06:31Z2011-01-02T20:06:31Zaizvien vairāk sāku aizdomāties, ka gribu izmēģināt dzīvot ar kādu kopā. still nevaru izdomāt vai to patiesi vajag.urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2427202011-01-02T14:28:002011-01-02T14:28:002011-01-05T10:07:23Z2011-01-05T10:07:23Zpat tuvi un it kā labi pazīstami cilvēki mēdz nepatīkami pārsteigt ar savu uzvedību - tieši tā sākās mans jaunais gads.<br /><br />UPD 05/01 - arī es sevi ar pārsteidzošiem pieņēmumiem.urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2426652010-12-29T19:47:002010-12-29T19:47:002010-12-29T17:51:30Z2010-12-29T17:51:30Zkas i dīvaini esot mājās vienam - tas, ka tu sēdi pie sava datora klusumā un tev liekas, ka tu skaidri kkur dzirdi mūziku, kurai tu pat spēj ar padungot līdzi. bet lai kā tu meklētu tās avotu tu to neatradīsi - vai tas nozīmē, ka es jau jūdzos :D<br />pēc vakardienas un šīrīta piedzīvojuemiem esmu ievērojusi, ka manām acīm ir tendence veikt optiskos apmānus. kā piemēram tikko man likās ka dators kūp, tramvajā braucot mājās un bezspēkā to galvu stutējot pret stiklu man likās, ka tramvajs gandrīz vai kustas līdzi manām acu zīlītēm. :Durn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2423022010-12-27T14:05:002010-12-27T14:05:002010-12-27T12:09:43Z2010-12-27T12:09:43Ztas ka viņš rīt aizlido uz pusgadu un es palieku te - nenozīmē, ka viņš mirst vai pamet mani.<br />nedaudz kaitina tā cilvēku attieksme. es saprotu cilvēki grib kā labāk, bet nu taku ir jau par daudz. nepadomā, ka man te tādu apkārt nu jau sarodas ar vien vairāk un vairāk. vispār - es laikam pirmo reizi esmu saņēmusi tik daudz ielūgumus un jaungada svinēšanu. <br />still pavišo šo laiku es satiku tikai vienu cilvēku ar kuru par to runājot es sajutos pat pacilāti nekā nostādīta fakta priekšā un ar sajūtu, ka es tagad esmu veca un palikšu viena.urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2420792010-12-20T14:26:002010-12-20T14:26:002010-12-20T12:28:12Z2010-12-20T12:28:12Zir pārāk daudz tēmu, kas liek pārdomāt dzīviurn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2416672010-12-17T11:14:002010-12-17T11:14:002010-12-17T09:15:25Z2010-12-17T09:15:25Zizskatas ka majas bus jauna mebele kur pukjes uzlikt - man buus ledusskapis!!!divas lietasurn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2414332010-12-16T17:26:002010-12-16T17:26:002010-12-16T15:30:59Z2010-12-16T15:30:59Zir divas lietas par ko es esmu nedaudz aizdomājusies:<br />1. pēc ta dīvainā zieķa ko iezieķelēju matos, lai tie vienreiz mūžā būtu taisni, mani mati vairs nav tik forši kā bij agrāk. nevaru sagaidīt siltāku laiku - jo man ir klusa nojauta, ka es tos nodzīšu. nu šitie man pieiebas, gribu citus.<br />2. viss dzīvē ir forši un jauki, BET KAS MANI BAROS? (fyi - mans vīrietis mani baro, bet viņs drīzumā aizlido un ilgu laiku - es palieku viena un... un... KURŠ MANI BAROS?!!)<br /><br />un tik nesakiet, ka es pati sevi. saubos, ka tas naks par labu manai veselībai.urn:lj:klab.lv:atom1:zeerava:2413692010-12-15T12:52:002010-12-15T12:52:002010-12-15T10:52:35Z2010-12-15T10:52:35Zvini laikam mani vnk grib izvest!!! <br />vēl viens sms