muldēšana

tikko nodarbojos ar tāda kā CV rakstīšanu un pieteikšanos deju kolektīvā. sēdēju un domāju - darba pieteikties izskatās ir vnk.
a ko tur rakstīt - cig gadus dejoju, kur dejoju, kādos festivālos piedalījos un... un... varbūt vajadzēja pierakstīt kādas kustības protu? :D
ehh... gaidīs atbildi. mani tik satrauc ka atklāsme parādījās tik vēlu,jo ap šo laiku jau kolektīvi daudz maz ir nokomplektējušies.
un ja nu mani uzaicina? kurpju man nav, tērps man liekas vairs neder!! wāks...

ir divas lietas, kas šorīt nomāc manu prātu:
kāpēc 7 no rīta 87 kanālos nerāda kko interesantu?
kāpēc visam labam reiz jāpārvēršas par sačakarēto?

iekšas laikam grib pierimt ar nemitīgo kāri iet dejot, kas vienmēr beidzas ar vienu negulētu nakti un centieniem atrast partneri, kas dejo.
nolēmu, man vnk ir jāatrod kāda deju studija, kur es ne tik jau savaz iemaņas pielietotu, bet ar kko jaunu iemācītos. man tik bail, ka nedaudz iesūnējusi būšu - ka nekā kārtīgi dejots jau nav gadus 6 laikam. gurni kustās - tas lap, bet ar tām kājām diez kā būs. bet nolemts ir - meklējam studiju.
so ja jums ir zināma kāda laba deju studija - labprāt par to uzzinātu ar es :)

kādreiz sev teicu: bez problēmām dzīvot nevar. ar problēmām dzīve ir interesantāka un, ja cilvēkam nav problēmu, tad cilvēks pats sāk sev tās radīt un pie tam vēl muļķīgākas nekā dzīves pasviestās.
tagad es vēl piebilstu: arī problēmas vajag ar mēru, bet dzīve mēru nezin un cilvēks vēl jo vairāk.

so vnk dzīvojam tālāk - nav problēmu bez risinājuma, bet risinājumam vienmēr vajag laiku - vairāk vai mazāk... turpinājums sekos pieaugot :)

šodien aizdomājos - kkad tam visam man ir jāapnīk, bet kad āķis lūpā tad vairs domu nav - ir tikai o! lets have a party! bet ja nopietni, katru reizi nākamajā dienā kunģis ar mani runā. viņam nepatīk šitas un tas, grib varbūt kko tādu, bet neko konkrētu un patiesību sakot tas ir kaitinoši - man vnk tas viss ir jāizbeidz. manuprāt pēdējā mēneša laikā mans ķermenis ir uzņēmis vairāk alkohola kā pirms tam. un biežāk sāk atkārtoties tas, ka party fīlings vnk noplok un tas ir mākslīgi jārada - so too much. iekaļam smadzenēs.
un kopš kāds piedzēries dranķis nočiepa manu jaku un atskurbis nenolēma man to atgriezt - tas ir viss par ko es varu domāt, lai gan vairs jau ne. man ir jauna smuka jaka - pat foršāka, bet sirdī - mana mīļā jaka.
bet dzīvē viss sāk mainīties - nopietni un krasi - un man liekas, ka es nepanesu divas lietas - krasas pārmaiņas savā dzīvē un lietas kurās man nav kontroles. tas pēdējais mani satrauc visvairāk - jo es sāku ar vien vairāk apzināties cik sabojāta es esmu. cik traumēta. tas vnk sak likties nedaudz neveselīgi. bet dzīvot vispār nav veselīgi, so kkā pārdzīvos.