muldēšana

tas kā man ir žēl - visas manās mācīšanās dēļ - es aizmirsu galīgi par saviem augiem, līdz ar to esmu nobendējusi - acālijas bonzai, kkādu bonzai (tā ar nepaspēju noskaidrot, kas tas ir par bonzai), kalanhoji, benjamina fikusu, sanpauliju, degremona kalanhoja, uz miršanu gatavojas pasiflora, kambrija, dendobrija, stīgu akmeņlauzīte, ne īpaši labi izskatās bosfelda kalanhoja, lieldienu (vai ar ziemassvētku - nespēju vēl izšķirties) kaktuss. visa manis savākta augu ģimene sāk izirt. lai gan spēka vēl tam visam īsti daudz nav, pagaidām uz kko trulu prāts vien nesas, šodien apmeklēšu Depo un sāku jau satraukties ar cik daudz jauniem ģimenes locekļiem iznākšu no tā ārā.
veiksmi man :)

mana kval. darba vadītāja ir jocīga: tātad visas iepriekšējās tikšanās reizēs viņa mani nolika, izgāju no kabineta sajutusies zemāka par zemi utt. aizvakar aizgāju pakaļ tiem labojumiem, par kuriem viņa man teica, ka uzskatot, ka es nepaspēšu ar tiem tikt galā, un tagad, kad es esmu pateikusī: "jā Jūs ziniet es ar tā uzskatu un domāju, ka nav ar jēgas. vnk pasakiet man kā es varu tālāk rīkoties, lai es varētu nodot darbu vēlāk, vai nu nākamgad vai kkā tā." šāma man pretī - tev ir potenciāls, tu to vari, tā nevajag, davai saņemies - un vēl vakar no rīta man sūtījusi vēstuli, ka ir runājusi ar tādu un tādu pasniedzēju, lai es varētu nodot darbu. Apbrīnojami! man nav ko teikt! KĀDA ČORTA PĒC VIŅA MAN ČAKARĒJA SMADZENES PĒDĒJO 1.5 MĒNESI!!!!!!!?

BĻA! vēl mani kaitina, ka visi norāda kādā vēsumā es sēžu. visu laiku saņemu: tev te auksti nav, vai cik tev te auksti un bla bla bla. bet lai kko darītu lai man būtu silti neviens nehuja nezin. BĻA - šī diena sāks pārvērsties par dienu, KAD MAN VIS JAU IR PIERIEBIES UZ ZB

sajūta ir tāda, ka es drīz došos uz trako māju. skolas darba vadītājas meils ar tekstu "rit naciet pec labojumiem, nezinu vai pagusiet" visu manu vakardienas mieriņa vakaru vnk izjauca un man ir sācies iekšējais stress. konkrēts! kamēr iemigu un visu rītu savā prātā pukojos un domāju dzēlīgus tekstus kurus satiekot pasniedzēju tai pateikt. no otras puses liekas, ka nevajadzētu teikt neko līdz es pabeidzu patiesi visu un tā maita nevarētu mani kkur iegāzt. ja nu apvainojas un neapstriprina darbu, ja nu prezentācija atkal sākas tai seriālu laiks un "beidz mūs garlaikot, stāsti fiksāk!". BĻA! pie tam no viņas mutes atskanējā tā šausmīgi pretīgā frāze: "visiem tagad ir slikti!" BĻA, es pat savam tētim sabraucu par kko tādu virsū! KAS IR VECIEM CILVĒKIEM AR TO VISU PROBLĒMJU UN VISU DZĪVJU PIELĪDZINĀJUMU VAI NU VISIEM VAI ARĪ TIEM LAIKIEM, KAS SEN IR PAGĀJUŠI UN JAU VĒSTURES GRĀMATĀS VIETU AIZŅEM!?
vispār esmu pārgurusi un viegli aizkaitināma - ka tik nesadarīt muļķibas šādā kondīcijā.

aizgulējos, ieskrēju ar degunu stenderē un uzreiz pakasīju ausi. izdevies rīts :D