 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Mans burtu mudzeklis
Jau kuro reizi dzeeshu tekstu ko esmu uzrakstiijusi, jo nevaru atrast iistos vaardus kaa aprakstiit pashreizeejaas sajuutas. Izmisums, nebuutu istais vaards. Apmulsums arii dzan ne. Varbuut neveelamu lietu apjeegshana buutu viss pareizaak.
Izlasot kriminaal zinas, es nepaartraukti uzdodu sev jautaajumu ,no kurienes cilveekos ir viss shis naids. Kapeec nevainiigi cilveeki tiek nogalinaati maka vai mobiilaa telefona deell. Pie velna, kas ar sho pasauli notiek!!! Kaadas shodien ir cilveeku prioritaates? Dziiviiba vai mobiilais telefons, kursh pec diviem gadiem tiks atziits par "kiegeli". Nezinu manii tagad ir taadas dusmas par cilveeku stulbiibu un aprobezzotiibu. Kaapeec naudai ir tik liels speeks, un kaapeec cilveeki aiz nabadziibas nogalina pashi savus beernus? Vai varbuut attaisnojums maatei kas noznaudz pati savu beernu? Vai kaads var vinai piespriest vel lielaaku sodu kaadu vina jau ir izdariijusi? Paaraak daudz jautaajumi, bet atbildes nevienas.
Varbuut kaads no jums nodomaas, tad ta jaunums, bet varbuut es tieshaam dziivoju savaa rozainajaa pasauliitee, kur pat mushai paari neviens nevar nodariit:(
Current mood:
confused.Current music: esmu uzseedusies uz Phil Collin.