|
|||||||
Mans burtu mudzeklis Hmm, tikko noskatiijos filmu ,un tas man lika padomaat par to kaapeec cilveeki nespeej dziivot tagadne. Kaapeec vienmeer mees sliikstam bezgaliigaas atminaas ,vai domaajam triis solus uz priekshu. Jaa, reiz M. Zaaliite ir teikusi, ka tagadne ir kaa stacija, un man shkiet shajaa zinaa vinai buus bijusi taisniiba, jo cik gan daudz cilveekus es paziistu, kas dziivo "tagadnee".Tas patiesiibaa ir diezgan nozeelojami, bet ko tur padariit taada ir cilveeka daba. Biezhi, satiekot sen neredzeetus draugus , mees meedzam teikt :" Atceries, cik labi bija vecajos labajos laikos"! Bet ,ja taa kaartiigi padomaa, nometot nost visu nostlgiju un citu salkaniibu, vai tai briidii mees bijaam patieshaam laimiigi, nee, jo muusu domas lidinaajaas pagaatnee un naakotnee, mees bijaam tikai kaarteejie pasazieri, kas vilka pirkstu pa vilciena sarakstu un mekleejaam iisto platformu, lai nonaaktu galapunktaa, kur visi dziivo happily ever after... Current mood: artistic. Current music: Opus Pro. |
|||||||