07 April 2021 @ 11:42 am
 
Kovidpandēmijas depresīvā noskaņa atgādināja par pirmajiem diviem gadiem Japānā.

Toreiz strādāju Izraēlas kantorī, kur viss bija labi, apkārt bija megagudri ļaudis un darbs bija interesants, bet bieži vien bija jāstrādā pasūtītāju birojos ar ļoti striktu grafiku.

Piemēram, strādājot pie klienta birojā Aiči prefektūras laukos, katru rītu cēlos sešos, braucu ar parasto vlcienu līdz Šin-Jokohamai, no kurienes jau ar ātro vilcienu līdz Nagojai. Katru dienu vēroju Fudžī kalnu pa vilciena logu un Suruga līča samtaino ūdens virsmu braucot gar Hamamacu. No Nagojas ar vietējo čukčukbāni līdz lauku stacijai, no kurienes ar taksometru līdz birojam rūpnīcā, pilnīgā nekurienē, starp mežiem un pļavām. Ceļmalā auga savvaļas vīģes un gar ceļiem ne cilvēku, ne māju nebija vispāri. Jā, parasti smalkās elektronikas rūpnīcas atrodas laukos, jo esot jāmazina putekļu risks to elektroniku ražojot. Nostrādājot līdz pusdienlaikam ēdām rūpnīcas kafetērijā ar brazīliešu izcelsmes japāņu strādniekiem, tad vakarā kaut kur ārpusē, tad atkal uz darbu un tā ap deviņiem vakarā, tad taksometrs -> ātrais vilciens -> Šin-Jokohama -> parastais vilciens... Mājās biju vēlu naktī. Skaidrs, ka neko nevarēju paspēt: ne veļas mazgāšana, ne kārtīga ēšana vai pat atkritumu izmēsana nebija dienas kārtībā.

Ar laiku tatamī paklājā ieperinājās kaut kādi jocīgi, dzelteni, iegareni kukaiņi, kuri mani pa naktīm dzēla, tāpēc paklāju un pat gultasveļu izmetu ārā.
Braucot vilcienos sāku manīt, ka kungs, kurš sēž man priekšā, patiesībā ir mans priekšnieks, bet pilnībā mani ignorē. Tad darbā runājot manīju, ka priekšnieks ir citādāk ģērbies un sapratu, ka man jau vienkārši jūk sejas. Tas notika katru dienu.
No rīta celties bija ļoti grūti, jo negribējās vispāri neko. Tikai gulēt taisni, skatīties griestos un ostīt vīraku. Bet arī to īpaši negribējās.
Gāju gar vilciena platformām neuzmanīgi, speciāli neuzmanīgi, naivi cerot ka vilciens mani paķers un iemetīs pret sienu, jo nu, bija grūti.

Tā tumsa pārvērtās par mijkrēslu, kad kāda itāļu-japāņu jaunkundze sāka vadāt ar auto apkārt un izrādīt vietas. Galīgi pārgāja tikai tad, kad nopirku šosejnieku un sāku nopietni ar to sportot.
Ko es gribu pateikt: ja ir garīgās veselības problēmas, ja ir depresija, ja neko negribās, tad palīdz tieši sports. Tiešām palīdz. Alkohols to uz brīdi nosmacē un tad padara vēl sliktāku. Gulēšana un neko nedarīšana arī nepalīdz. Sports visu maina. Pēc kāda laika atkal sāku manīt pasauli apkārt, dzīves cikls nomainījās no naksnīgā uz dienas ciklu, un parādījās darītgriba. Tam sekoja viss pārējais. Ja atkal uznāk melnais, tad vienkārši lecu ritenim virsū un braucu. Kurp nav svarīgi, kāda stunda vai divas un viss ir atkal savās vietās.
 
 
06 April 2021 @ 11:54 pm
Pētnieciskie darbi un to vadītāji  
Sveiciens zinošiem (un arī ne tik zinošiem) cibotājiem!

Šovakar iešāvās prātā jautājums - kāda jēga ir būt pētniecisko darbu vadītājam augstākās izglītības iestādēs? Cik man zināms, darba vadītājs var būt teju jebkura persona, kamēr tai ir atbilstošs akadēmisks grāds, kas man kaut kā liek domāt, ka darba vadīšana ir tāds bezatlīdzības pasākums.
Toties savā universitātes mājaslapā pie vienas pasniedzējas redzu ierakstu, ka viņa vadījusi 100+ pētnieciskos darbus.

Vai vadīto darbu skaists ir tāda vienība, ar ko padižojas akadēmiskā vidē? Vai tur tomēr apakšā ir kas dziļāks?

Ceru uz jūsu pieredzes dalīšanos!
 
 
06 April 2021 @ 10:57 pm
 
 
 
06 April 2021 @ 11:54 am
 
Šausmīgs kārdinājums piemesties telosam ar mērķziedojumu "xx EUR Ventam Zvaigznem, lai izlabo sintaksi", es drusku nomirstu ikreiz, kad kārtējā "kā mēs turēsimies pretī ārzemnieku varai!!!" tekstā tiek izmantotas teikuma konstrukcijas "tas, ko mēs iegūsim, ir", vai "tas, ko viņi vēlas, ir".

(es gan viņus nelasu tik daudz, cik vajadzētu, lai attaisnotu sev šos izdevumus, arī augstākredzamā iemesla dēļ)

atj.: Sapratu, ka var pārprast, vārdu sakot, Ventam Zvaigznem vajag dot naudu, lai viņš salabo sintaksi citiem autoriem, es ticu, ka viņa tekstos ar sintaksi viss ir OK :)
 
 
05 April 2021 @ 10:02 pm
 
rīt no debesīm kritīs pilnīgi viss. vairāk nekā vienā ikonā var attēlot.

 
 
05 April 2021 @ 04:09 pm
 
 
 
05 April 2021 @ 11:27 am
Pieredzi vajag  
Vai vēl kāds viedtālrunis, kurš nav iphone, mēdz bez problēmām kalpot 4-5 gadus?
 
 
05 April 2021 @ 10:00 am
 
šodien 50 gadu jubileja "Manifestam 343" - tieši tik daudzām franču sievietēm, tostarp Denēvai, Sagānai, Bovuārai, pietika drosmes publiski atzīties, ka ir veikušas abortu, kas tolaik Francijā bija nelegāli
https://en.m.wikipedia.org/wiki/Manifesto_of_the_343

"jo abortē visas, arī deputātu sievas un ministru mīļākās" leģendārs video: https://mobile.twitter.com/Qofficiel/status/1377682714246139907
 
 
05 April 2021 @ 12:18 pm
 
Pie mājām ir ķīniešu ēstuve ar uiguru kungu pie letes, kurš arī apkalpo visus pārdesmit galdiņus. Efektīvi, ātri un ar jociņiem.
Pirms nedēļas aizgāju paēst, pasūtīju ceptas nūdeles ar jūras veltēm. Gribējās uzliet virsū etiķi, tāpēc pajautāju uiguru kungam vai viņiem ir arī etiķis. Viņš mierīgi atbildēja ka ir, turklāt diezgan daudz un turpināja ņemties pa citiem galdiem.
Citā reizē gribējās ielikt savu ēdamo mazākā trauciņā, kas šeit ir diezgan izplatīta parādība šeirošanai, tāpēc palūdzu šeirojamtraukus. Saņēmu atbildi, ka viens trauciņš maksās 100 jēnas klāt un bērnišķīgu smieklu lēkmi virsū. Toties es pirms maksāšanas pajautāju vai šodien pusdienas bija par brīvu. Šķiet, ka izjokošanas ziņā sanāca neizšķirts rezultāts.
 
 
 
04 April 2021 @ 06:41 pm
 
Tur ir kaut kāds taisnīgums tajā, ka mani kā reiz lieldienu dienā padara superbēdīgu random kristietis ar savu cietsirdību, right? :) I mean nav ko te iedomāties, ka viņu svētki uz mani attiecas

/iet krāsot olas
 
 
04 April 2021 @ 04:57 pm
 
Vīrs pārstrādājies
uz olām netiku
nekādas priecīgas lieldienas te nav.

UPD: vakara apdeits - priecīgas lieldienas.
Tags: ,
 
 
04 April 2021 @ 03:23 pm
 
 
 
04 April 2021 @ 01:26 pm
: tehniski sīkumi  
teicu sīkajam, ka pārdošu viņu melnajā tirgū, ja  viņš vēlreiz uzsitīs ar savu mašīnu pa manu lenovo thinkpad t560, my precious. taustiņam "v" nolidoja virsma un nav vairs piestiprināma, pasūtīju jaunu, gandrīz 10 eur, cerams, pareizo veidu izvēlējos, un cerams, kamēr atnāks šis, nelabu galu neņems arī citi (taustiņi).

labajās ziņās - E māk pats nolobīt vārītu olu. mēģinājumi palīdzēt sastopas ar kliedzieniem "es māku".
 
 
03 April 2021 @ 10:06 pm
 
runā, ka mode ir cikliska un es tam cieši piekrītu.

tieši šāda cikliskuma rezultātā, kad man bija iespēja, es ar prieku uzņēmu savā trauku kolekcijā mutesbļodas izmēra kristāla rosola bļodu un sešu glāžu komplektu. kārtīgs kristāls, ar grezniem "uzoriem", tik smags, ka var izmantot pašaizsardzībai kā ieroci. viss nācis no padomju laiku nodaļas vadītāja - ārsta sekcijas.

rosola bļodā pagaidām rotājas augļi, bet par prosecco no kristāla glāzēm es nupat izdarīju pārsteidzošu (tas ir - sev pārsteidzošu, jūs gan jau to sen zinājāt, tikai neteicāt) secinājumu. proti, kristāla glāzē biezā stikla dēļ dzēriens nesasilst. ja parastajās glāzēs prosecco ir jādzer gana aši un katrreiz jāpapildina no ledusskapja, tad no kristāla, tas ne tikai saglabā savu vēsumu perfekti, bet pat liekas, ka "dzesējas".
 
 
03 April 2021 @ 09:02 pm
 
mums vispār ir tulkojums "sisterhood"?

jo nu nē, solidaritāte nav tas pats.
 
 
 
03 April 2021 @ 03:50 pm
Kazu kleita  
Sveiciens svētkos!

Pajautaa-jums sekojošs: kādi varētu būt varianti līdz 07.0304 sazīmēt kāzu kleitu (M/L, ja nu baigi kas), līdz 20 jevrām? Īrēt negribās, jo paļubom tiks sasmērēta radošā projekta ietvaros, it kā tiks vērtas humpalas, bet nujā, datums pārāk spiež.

Paldies jau iepriekš par jebkādu fīdbeku, un lai jumsīm labi oliņojas!

upd: sabīdīta ģēla ar atverskapi linku.
 
 
03 April 2021 @ 03:25 pm
2 eiro pusdienas  

Lemon pasta )
 
 
03 April 2021 @ 02:06 pm
note to self  
katru dienu atkārtot, ka esmu ateiste, lai mana balss nepazustu kristiešu teikoverā