Ir vakars vēls, un lietus līst,
Pa Vecrīgu kāds students klīst.
Viņš klīst un klīst, līdz apstājas
Pie kādas mazas būdiņas.
Viņš trīsreiz klusi pieklauvē:
“Jel laidiet mani pajumtē!”
Bet saimnieks liek to ārā dzīt,
Viņš klīst un klīst līdz zemē krīt.
No rīta saule sērīgi
Sveic Daugav’s malā slīkoni.
Bet māmiņa to mājās gaid’;
Tā gaid’ un gaid’ un nesagaid’.
Ir vakars vēls, un lietus līst,
Pa Vecrīgu cits students klīst.
Saurograda - Post a comment
Heinz (zarkavii) wrote on December 7th, 2007 at 12:04 pm