"Mana dziesma nodziedāta
Mana rīme norīmēte
Testaments ir nodiktēts
Nu ir laiks atpūsties"

šonakt sapņoju,ka esmu Japānā un cenšos atrast pilsētu pēc tā,ka tur ēd kaltētas bizbizmārītes. Un tad pēkšņi attapos,ka guļu zārkā('tālākais jau ir kā Po stāstā par dzīvi apraktajiem) Tajā pat laikā rīkojos kā pidirallā dziesmiņā par to spļaušanu griestos.
Tā vien liekas,ka latīņu val.k-d atstāj smagu ietekmi uz apziņu.

Bet sapņos es mirstu visu laiku,vismaz nedēļu no vietas,vai nedaudz vairāk. Oh well... a kam tagad viegli?

Es tankā sēdēdams
Pidirallā pidirallā
Šauj jeņķus svilpodams
Pidiridiridi rallallā