No kauna līdz pofigismam ir pāris smagi soļi... Aizgāju no rīta uz parku,apsēdos uz soliņa un...aizmigu. Pat nezinu kā tas gadījās. Savādi, kad tu staigā tad tu tik lielu nogurumu nejūti, kad tu apsēdies tad liekas,ka uz pleciem uzgāzies vesels Everests. Bet miegs bija labs, tāpat kā garāmgājējs, kurš mani uzmodināja pirms garām nāca vīri zaļā..

Juglas mežiņš šādā laikā ir vienkarshi wuut,it ipashi ja malko alinju ar sen neredzētu džekiņu..wii.

Bet pavasaris enīvei sux.