Rīt būs kauna diena. Es to zinu,es to jūtu,daudz kas no manas sviestmaizes...

Diena kā diena.Paralēli lietutiņam no debesīm,krīt arī plombes no drusku zemākiem līmeņiem tobish personīgās galvas atveres.Ir okej,tad jau labāk pārciest zobārstu nekā to skati.reizēm paliek žēl mūsu kora skolotāja, jo daļa dzied, vēl lielāka daļa improvizē ka dzied,bet vēlviena nekautrīga daļa ņirdz un izdomā stāstīt anekdoties ar melnu nokrāsu,kamēr,piem, alti vai soprāni mēģina savas partijas.
Tomēr neraugoties uz visu,tas ir diezgan pozitīvi. It īpaši kad drillē iekšā siltu picu, ēd ābolu un klausies patīkamu mūziku,kamēr pret palodzi sitās lietus lāses un debesīs mākoņi,kas aizdomīgi līdzinās Impērijas kaujas kuģiem, slīd šurp un turp.Bet cerības uz Saules bojāeju es neloloju.

Viesīts(tas pats nolādētais elfs,kurš manu metāla kumeļu sabeidza) solās man iedot pabraukāt ar savu spēkratu.Mwhahaha..naivais. Es viņam parādīšu kā močus lauzt.^_^ Cerams līdz kaulu laušanai nenonāksim,bet ja nonāksim,tad...eh..pofig ^_^ Nav nekā saldāka kā atriebība :)

Speed,Give me what I need...^_^