Par godu vakardienai pa LNT gāja filma "Rīgas Sargi" un tā kā,lielākoties, vakar visi raidījumi,lielākoties(šķiet izņemot LTV7,kur gāja Muhtars.yē un vēl TV6,kur gāja Southpark.Doubble yē!) sastāvēja no tematikas,kas saistīta ar Lāčplēsi,patriotismu,Bermontu, Rīgas fektiņu un masveidīgu svecīšu dedzināšanu,apstājos pie LNT.
Izrādās,ka vienkāršs Latviju puisis Mārtiņš ir vnk ūber, kurš ir salīdzinājums ar Gibsona Vilijamu Vollesu,Pavļiku Morozovu(vai Matrosovu,vai pat abiem),Žannu`d Arku un vēl dažādiem ļaudīm. Uzjunda tautu uz došanos strēlniekos, kāpelē pa baznīcas jumtiem un nenožaujas( labs veids,kā demonstrēt savu sajūsmu),pēc tam atbrauc un dodas pie mīļās kas pret viņu atsalusi,bet beigās brīnumainā kārtā samīlās(laikam kopš brīža,kad teju norāvās ar aviācijas bumbu).
Mēdz teikt ka Bermontiešos bija maz kas no vecā friču sīkstuma un arī tā sauktie baltgvardi ar pašu Bermontu priekšgalā neesot bijuši nopietni karotāji, tomēr tik daudz jau nu viņi bija apmācīti,lai blietētu pa aptrakušiem kāziniekiem kuri lēnā garā bīdijās ar savu dampi pa tiltu,nevis vienkārši šiem skrietu pakaļ.
Ā Un kur tad nu vēl Mārtiņš panāca,ka visi sāk rakt tranšejas Rīgas centrā,iedzer šnapsu ar Ulmani un plus iedvesmo nākamo Vadoni piedalīties fiziskajos darbos( kaut kā atcerējos ka arī biedrs Ļeņins stiepa baļķus ar parastiem strādniekiem.Nu redz, vadoņi nemaz nav tik atšķirīgi).
Tālāk mani aizkustināja viņa dzimtenes mīlestība(štrunts par ēdienu un dzērienu,par miegu nerunājot.Kamēr bermontieši netiks patriekti,tikmēr nav laika savām sīkajām vajadzībām.Brīnums ka vēl elpošanu neuzskatīja par nelietderīgu nodarbi.
Viss beidzās labi.Bermonta bandas padzītas,visiem pa priekšu skrien čalis ar Latvijas karogu rokās(Mazliet izbrīnijos,ka neviens nekliedza "Fooor freeedooom!!!latviski,protams),Skrastiņa attēlotais žūpavnieks nenomira(ja būtu nomiris,tas radītu lielāku ticamības momentu) un sākās svecīšu dedzināšana.
Filmas melodija man patika,tikai viena nelaime-tā skanēja pārāk bieži,katrā ievērojamākā kadrā(atskaitot Golca un Bermonta attēlojumu) un beigās sakrita uz nerviem.Komponists varēja jau pacensties,bet ko lai dara.laiki grūti!
Tomēr jāsaka,ka neaizmirstamākais kadrs bija tā sauktā gultas aina, kurā Fon der Golcs ielaužas Bermonta apartamentos, un šamējā freileni aiz matiem izmet no istabas. Kurš teica,ka ar kailu(vai šoreiz puskailu) sievišķi grūti strīdēties?
Izrādās,ka vienkāršs Latviju puisis Mārtiņš ir vnk ūber, kurš ir salīdzinājums ar Gibsona Vilijamu Vollesu,Pavļiku Morozovu(vai Matrosovu,vai pat abiem),Žannu`d Arku un vēl dažādiem ļaudīm. Uzjunda tautu uz došanos strēlniekos, kāpelē pa baznīcas jumtiem un nenožaujas( labs veids,kā demonstrēt savu sajūsmu),pēc tam atbrauc un dodas pie mīļās kas pret viņu atsalusi,bet beigās brīnumainā kārtā samīlās(laikam kopš brīža,kad teju norāvās ar aviācijas bumbu).
Mēdz teikt ka Bermontiešos bija maz kas no vecā friču sīkstuma un arī tā sauktie baltgvardi ar pašu Bermontu priekšgalā neesot bijuši nopietni karotāji, tomēr tik daudz jau nu viņi bija apmācīti,lai blietētu pa aptrakušiem kāziniekiem kuri lēnā garā bīdijās ar savu dampi pa tiltu,nevis vienkārši šiem skrietu pakaļ.
Ā Un kur tad nu vēl Mārtiņš panāca,ka visi sāk rakt tranšejas Rīgas centrā,iedzer šnapsu ar Ulmani un plus iedvesmo nākamo Vadoni piedalīties fiziskajos darbos( kaut kā atcerējos ka arī biedrs Ļeņins stiepa baļķus ar parastiem strādniekiem.Nu redz, vadoņi nemaz nav tik atšķirīgi).
Tālāk mani aizkustināja viņa dzimtenes mīlestība(štrunts par ēdienu un dzērienu,par miegu nerunājot.Kamēr bermontieši netiks patriekti,tikmēr nav laika savām sīkajām vajadzībām.Brīnums ka vēl elpošanu neuzskatīja par nelietderīgu nodarbi.
Viss beidzās labi.Bermonta bandas padzītas,visiem pa priekšu skrien čalis ar Latvijas karogu rokās(Mazliet izbrīnijos,ka neviens nekliedza "Fooor freeedooom!!!latviski,protams),Skrastiņa attēlotais žūpavnieks nenomira(ja būtu nomiris,tas radītu lielāku ticamības momentu) un sākās svecīšu dedzināšana.
Filmas melodija man patika,tikai viena nelaime-tā skanēja pārāk bieži,katrā ievērojamākā kadrā(atskaitot Golca un Bermonta attēlojumu) un beigās sakrita uz nerviem.Komponists varēja jau pacensties,bet ko lai dara.laiki grūti!
Tomēr jāsaka,ka neaizmirstamākais kadrs bija tā sauktā gultas aina, kurā Fon der Golcs ielaužas Bermonta apartamentos, un šamējā freileni aiz matiem izmet no istabas. Kurš teica,ka ar kailu(vai šoreiz puskailu) sievišķi grūti strīdēties?
nošauj komunistu