Heinz
14 January 2010 @ 07:08 pm
 
Es atkal spēlējos un izaicinu likteni. Laikam zinot, ka kaut kā atkal visam tikšu cauri, kaut vai caur šauru durvju spraugu. Kāpēc gan man tas tik bieži padodas? Mani notriec,bet nenotriec. Dur,bet nenodur, sit,bet nenosit.

Varat mani kārt, šaut, dedzināt,pat rīklē karstu svinu liet, es būšu tikpat vesels un kaitinošs kā allaž, jo mans vārds ir Haļava! Un tā ir mūžīga


Pagalmā aizdegās bumers.. šņuk, kas nu tagad skaļi klausīsies kalbasņikus?