Man iekšās brūk kopā.Tā,ka jau otro nakti pēc kārtas ir kaut kas jāskrāpē aiz sāpēm. Sapņi atkal apstiprina to,ka esmu apsēsts ar pēdējo pasaules karu. Bet viss cits ir okej. Man patīk dzīvot tagadnei un nedomāt ko nesīs rīts

Mana atmiņa ir kā miskaste. Pilns ar mēsliem,bet vajadzīgajam vieta neatrodas. Es ceru,ka neesmu vienīgais šāds laimes bērns.

Vakardiena savādā kārtā atsauca atmiņā dienas,kad es vēl biju pavisam jauns fuksītis..Teju tās pašas sajūtas un atmiņas. Par spīti visām ķibelēm un sarežģījumiem domāju,ka pārtijs bija izdevies kaut vai drusku.