Heinz
03 December 2007 @ 09:19 pm
 
Pēc vakardienas radās apjausma,ka Tartu ir tuvāk nekā es sākumā biju domājis. Tas nekas,ka miegains un sākotnēji visai pikts devos uz pieturu,kur mani savāca. Turpmākais turpceļš ir visai tumšā miglā tīts,bet gaisma sākās ar ierašanos Tartu(un pirmo sniega piku ar ko dabūju pa pauri. Tikai neatceros vai es sāku,jeb tās bija viņas) As a result jaukajā parkā beigās izvērtās nežēlīgs fights ar kuru Ziemas karš bija nieks. Cietoksis pret Cietoksni,un es,kaut arī dabūjis puslīdz letālu trāpijumu acī, sadabūju "karogu" un nodrošināju Lielvācijas cietokšņa uzvaru. Tālāk bija viena vienīga izglītojoša vazāšanās pa muzejiem(anatomikuma līķu analīze rullē), zooloģijas muzejs,kurā bija redzami zvēriņi ar fantastiskām sejas izteiksmēm un epopeja ar igauņiem(bet tas jau ir cits stāsts).

Kopsummā ņemot es sajutu vēlmi vēl kādreiz tur atgriezties,vai vismaz,dodoties uz Somiju,caur turieni izbraukt