Nav bēdīgāka pasauļē vairs stāsta
Par to kā Džuljeta tiek vannā bāzta
Par to kā viņa skrāpējās un ārdās
Un vēlāk ilgi pagultē vārtās

Doktors Falsts ir slavas spicē
Cik viņš skaisti dupsī špricē
Sievas elš "Ak Dievs"
Skaistais mirkli,kavējies

Kālab gan šo balto dienu
Man nemuzham neaizmirst
Visi nāca egles cirst
Traucēja zem zara d*rst

Vai dieviņ,ko darīšu
Mātei merša atslēdziņa
Zinu zinu ko darīšu
Saspārdīšu māmuliņu

Brīnumjauks ir ziemas rīts
Sniegā saules atspulgs trīts
Ej tur,kur laime mīt
Šķūnītī kandžu dzīt

Dāvanas man nenesīs
Salatēvs ar garu bārdu
Jo es sniega kupenā
Iečurāju viņa vārdu

Visiem vārti izpušķoti
Kaimiņam nepušķoti
Kā viņš izpušķot to ies
Ja viņš šķūnī pakāries

Es savai māmiņai
Tā kā cirvis mugurā

Kā tur bija,kā nebija
Kaimiņos skandāls bija
Kaimiņš savu sievu žņaudza
Bērni rokas pieturēja

Ēs uzkāpu kalniņā
Jaunas sievas lūkoties
Vecā gul pagrabā
Ar gurķiem ieskābēta

Gaidas satiek skautus
Norauj kaklautus un pautus

Ar ķieģelīti kaklā,laikā bargā
Kāds skatās pār tiltu margām
Sauc neptūns:"TU man šito izbeidz,kaskadieri"
Kā kas,tā atkal ar ķieģeli pa pieri

Bēdu manu lielu bēdu
Es par bēdu nebēdāju
Kaklā kāru akmentiņu
Upē lecu dziedādams

Viesi sēdēja ap galdu
Iebaudija torti saldu
Iecepts tajā karborators
Diez kurš zobus izlauzīs

Pirmais gāja bekodams
Otrais viņam sekodams
Pirmais bija parasts spiegs
Otrais spiega novadnieks

Humānisti ļoti ļoti
Cīnijās pret nāvessodu
Sastrīdējās,sakāvās
Viens aiz keņķiem nošāvās