Fonā skan "Dažu skaistu ziedu",ko izpilda kāds sirms kungs. Tas man atsauc atmiņā pasniedzēja Butuļa stāstīto par savu bērnību Hruščova laikā, kad viņš atminējās kādu vecīti,kurš atgādināja Debestēvu no latviešu pasakām un dziedāja šo pašu dziesmiņu tērpies garā audekla kreklā. Un liek atminēties, kad es pats šo dziesmu reiz spēlēju mūzikas skolas eksāmena laikā pat īsti nenojaušot cik gan ļoti var iekrist sirdī.
Tik vien prātā palicis,ka man mazam esot, vecaistēvs spēlējis uz akordeona šo pašu meldiņu un es esmu dīcis līdzi. žēl ka to neatceros.

Vakardiena bija laba. Un sirsnīgs apsveiciens jaunajiem krāsnešiem!

Bet, kad Gaujas krastos
Atkal ievas zied,
Tad uz veco vietu
Allaž mēdzu iet.

Un kā senāk ziedus
Gaujā kaisu es,
Nevaicādams, kurp lai
Viļņi viņus nes.