|
Jul. 1st, 2010|12:05 am |
Pasakains vakars.
No tiem vakariem, kuru gribētos nodzīvot vēlreiz.
Smaids līdz ausīm. Pozitīva lādiņš tāds, ka gāžas pāri malām.
Iešu šovakar gulēt ar domu, ka atpūtos tik labi, ka rīt varētu kalnus gāzt.
Un jā. Būtu sev labāk iekodusi mēlē, nekā apsolījusi smukajiem rīt(vai parīt) braukt kleitā...
Drusku pat bail, ka ar visu kleitu neietriecos kādā apmalē, tb - kāju kustību ierobežojumi.
Ko nu vairs, nu jau par vēlu - kas apsolīts, apsolīts. |
|