| |
[Jul. 6th, 2011|02:00 am] |
Ir cilvēku loks, kuri uzskata, ka daudzām lietām vajag atrast vainīgo/malējo. Viņuprāt. HVZ kāpēc.
Un tad korī:
- Zančegs, Zančegs, Zančegs...
Pajāt, man ar to nav problēmu. Lai vēl paņem akmeņus un nomētā.
Vēl jaunumu/viedokli par sevi uzzināju. Cik pa pasauli maļos, kas tāds man(par sevi) bija jaunums. Es redz esot vampīrs! Jopt, tā arī nesapratu, enerģētiskais vai sazin vēl kāds.
Lielisks vakars... Klausījos kāds es esmu sūds uz pasaules un sazin kas vēl. I nedomā, ka var ko iebilst savā aizstāvībā. Par mani pēkšņi ir viedoklis. Un vienīgais veids, lai viedokļa paudēji būtu laimīgi, ir būt baltai/pūkainai, visam piekrist, glupi smaidīt, māt ar galvu un teikt "JĀ" vai "ARĪ".
Man nav iebildumu, ka pret mani slauka kājas, lai paši sajustos ahujennna kruta, bet nu piedodiet, es arī esmu tikai cilvēks un man nav akmens sirds vietā.
Un lai tad nebrīnās(maukas), ka es izvēlos laiku pavadīt citā kompānijā.
Jap, man patīk kritika. Bet pamatota kritika. Nevis aizlējušos tēviņu šļupsti. |
|
|