FOX memoria - May 10th, 2011 [entries|archive|friends|userinfo]
NRS 3 / VZ 79

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

May 10th, 2011

salauztais spieķis [May. 10th, 2011|03:39 pm]
[music |satriani]

Šodien ar suni ieveļamies pie veloveikala bosa Anda. Suni palaižu vaļā, pati pazūdu darbnīcā vārīt kafiju.
Pēc minūtēm piecām dzirdu, ka noskan veikala zvaniņš - tātad kāds ir ienācis. Pasaucu suni pie sevis un vāru tālāk kafiju.
Pēc pāris sekundēm Andis nelaimīgā balsī sauc:
- Zaneee, nāc šurp! Zane!
- Ko Tev vajag?
- Nu Tu vari atnākt?
- Nē, es kafiju vāru, nevaru.
- Zane. Palīdzi, nu atnāc.
Izrādās iemesls gaužām vienkāršs, veikalā ir ievēlies ārzemnieks un nelaimīgais Andis ir spējīgs angliski pateikt tikai lūdzu un paldies.
Nu labi. Kas jādara, tas jādara. Es gan Andi cenšos pielauzt, lai viņš pats tiek galā, jo man anglene nav gluži otrā dzimtā. Beigās piekāpjos un ar smaidu uz lūpām izvelkos tirdzniecības zālē ar visu suni pie sāniem.
Džeks reti sakarīgs. Pēc fizuhas var redzēt, ka nav mājās sēdētājs/kompja dročītājs. Stāv viss tāds nelaimīgs ar kaļosu rokās. Izrādās, viņam ir nolauzts spieķis, grib nomainīt.
Vēl man sanāca smiekli, kad viņš jautāja, vai tas vīrietis, kurš nerubī angliski, ir mehāniķis. Teicu, ka ir.
Paņemu viņa kaļosu, eju pie Anda un rādu - tā un šitā, vajag nomainīt spieķi, džeks to kaļosu grib salabot tagad.
Tas primāts atbild, ka viņam nav laika. Es jautāju - a ko man viņam teikt? Pasūtīt nahuj?
Andis sarauc pieri un saka, lai es viņu sūtu uz otru velobodi Biķernieku ielas galā.
Izeju atpaļ pie ārzemnieka - tā un šitā, nekas te nesanāks, mehāniķim nav laika, bet ir alternatīva, var aizčāpot pie konkurentiem ielas galā.
Viņš sarauc pieri un jautā, vai mehāniķis ir tik ļoti aizņemts, ka nevar nomainīt vienu spieķi?
Es saku sorrī čali, tāds nu viņš mums ir, būs vien jāiet uz otru veloveikalu.
Viņš saka, ka zin to bodi un uz turieni neies.
Hvz kāpēc negribēja iet, nepajautāju.
Šis paņem savu kaļosu un viss tāds nelaimīgs aiziet.
Es ar suni pie sāniem iepeldu atpakaļ darbnīcā un dodos tālāk vārīt kafiju. Paiet minūte un es dzirdu, ka atkal noskan durvju zvans. Andis aiziet paskatīties, kas tur atnācis un es atkal dzirdu to pašu tekstu:
- Zaneee. Tas atkal ir viņš.
- Un ko viņam tagad vajag?
- Es nezinu. Varbūt šoreiz jau nāk pie Tevis :), ej noskaidro!
Dublis divi. Atkal ar nedavārītu kafiju, suni pie sāniem, smaidu uz lūpām izpeldu tirdzniecības zālē.
Izrādās, viņam ir radusies ģeniāla doma. Viņš grib, lai es viņam pārdodu vienu spieķi un uz mirkli aizdodu štrumus. Džeks grib spieķi mainīt pats...
Es kliedzu Andim, kurš jau atkal ir nozudis darbnīcā, ka klients grib nopirkt spieķi un nomainīt to pats, tik vien kā vajadzēs viņu darbnīcā ielaist.
Andis kko nomurkšķ, ka viņš to frīku darbnīcā nelaidīs, lai nāk pēc divām stundām, jo tad būs Oļegs un spieķi nomainīs.
Es viņam saku, sorrī čali, atkal nekas nespīd, nāc pēc divām stundām.
Viņš stāv viss tāds nelaimīgs, skatās uz mani savām suņa acīm un nemaz nedomā iet prom. Un tad Andis nobļaujās - aizved tak viņu pāri ielai pie Kaspara!
Hobanāaa, super doma!
Ņemu suni, miedzu džekam ar aci un saku, ka ir risinājums. Viņš stāv apstulbis un nesaprot, kakova hera es tagad taisos viņu kkur vest. Saku, ka šitas mehāniķis ir paslinks, bet pāri ielai ir viens riktīgs terminātors.
Viņš saka, ok, lai iet, ejam pie terminātora.
Aizejam ar visu suni pie Kaspara. Mums paveicās, Kasparam bija liekas desmit minūtes un viņš izpalīdzēja.
Tikām uzsitu ar frīku klaču. Man jau bija aizdomas, ka viņš nav ES pilsonis. Nezinu pat kāpēc man tā likās. Varbūt pēc runasveida, vai drēbēm, vai tetovējumiem. Hvz.
Izrādās, man bija taisnība. Puiks ir atspēries no United States of America. Forši! Paspēju pat iemācīt viņam pāris frāzes latviski.
Kad darījums bija galā, viņš man šķiroties tik amizanti pateica 'paldies', ka aizgāju skaļi smiedamās. A frīks sakarīgs, ja kas.
Andis gan riktīgs primāts. Būs tam brīnumam jāuzdāvina buks - angļu valoda pamatskolām, hehehee
linkpost comment

navigation
[ viewing | May 10th, 2011 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]