| |
[Mar. 22nd, 2010|02:54 pm] |
Rodas sajūta, ka šodien lielākā līdzcilvēku daļa man patrāpās ceļā tikai viena iemesla pēc.
Lai mani novestu.
Novestu līdz baltkvēlei, hehehee.
Ar maziem/nelieliem izņēmumiem.
Vismaz Mareku nejauši satiku uz ielas.
Mareks - pozitīvākais cilvēks, kādu es pazīstu.
Un vēl man vajag pēc darrrba atrauties.
Adrenalīn? A adrenalīn?
Braukšu ka es adrenalīna meklējumos... |
|
|
| mācīties, mācīties & vēlreiz ........ |
[Mar. 22nd, 2010|09:28 pm] |
Zančiks: Klau, kad man beidzot būs privāttreniņi? Nu samaabarona un cita romantika?
ģaģa Saša: Ja ži etam ņi zaņimajus, ja treņeram ņi rabotaju :)
Un ko man tagad darīt?
Man ko, jāiztiek tikai ar snaipera skolu?
Paliek garlaicīgi. Es jau viņam pāris reizes vilku saules pinumā tā, ka pati sabijos. Un traumēto kāju tā sapinu mezglā, ka viņš bija tuvu ģībonim.
Nu protams, es jau neko, es tikai sieviete, stūlba & blonda. Par snaiperi varu teikt tikai labu un vienīgi labu.
Un jā, vecais niķis neatkāpjas. Kad vīrietis neredz, gaismu kāpņutelpā un dzīvoklī man reizēm patīk ieslēgt nevis skaisti/eleganti/sievišķīgi ar liegu pirkstu kustību pa slēdzi, bet gan ar skaistu/elegantu pēdas uzsitienu pa slēdzi.
Iešu raudāt.
Izaugsme?.... kur tu esi? |
|
|