| Pa sirreālo |
[Mar. 7th, 2010|07:43 pm] |
gājām/bridām iekšā aizsalušā jūrā. Atpūtnieki un pāris vietējie bija jau noziedējuši.
Sajūtas pasakainas.
Mēs ar vīrieti un Zulu.
Trijatā.
Apkārt viss balts, balts, balts...
Nekur nebija suņi nomīzuši/nodirsuši, nekur nebija Sifončiki/Baradas & citi bomži nospļāvuši savas TBC harčas. Nekur neredzēja tukšas kōlas bundžas, čipsu iepakojumus un izlietotus prezervatīvus. Un ja kkas no augstākminētā tur arī atradās, to bija pārklājis balts sniegs.
Visapkārt bezvējš.
Iebrienot dziļāk līcī, krasta līnijā pavērās apsnigušas priedes.
Tad pēcpusdienā uzspīdēja saule.
Idille.
Bet mēs laicīgi nācām atpakaļ.
Lai kādam nenāktos rakstīt/filmēt 'Nāves ēnai' turpinājumu vai otro daļu.
Mēs atnācām mājās. Es uzvāriju karstu, aromatizētu kafiju un devos vēlreiz ārā. Stāvēju pagalmā jūras pusē. Un lēnām, malku pa malkam baudot padzisušo dzērienu(kā nu bez cigaretes), vēros caur saulesbrillēm aizsigušajās kāpās un aizputinātajā līcī. |
|
|